Par programmu tipiem un
lietošanas noteikumiem.
- Visas šajā materiālā aprakstītās programmas lielākoties ir tā dēvētās freeware un shareware tipa programmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komerciāla tipa programmas aprakstīt, t.i., izmēģināt uz sava datora, kas nozīmētu arī programmas iegādi, izmaksātu pārāk dārgi. Reizēm tikušas aprakstītas arī komerciālo programmu demo versijas.
- Neviena no aprakstītajām programmām nav komerciāla programma bez pieejama DEMO varianta.
- Freeware tipa programmas ir bezmaksas programmas, kuras var droši lietot neierobežotu laika intervālu, kā arī droši var izplatīt citiem programmas tīkotājiem. Vienīgais nosacījums parasti ir - lai, izplatot programmu tālāk, programmas kodā (gatavajos programmas failos) netiktu ieviestas izmaiņas un par programmu netiktu parsīta nauda, t.i., lai netiktu pārkāptas autortiesības.
- Shareware tipa programmas ir programmas, kurām sākumā tiek dots izmēģinājuma laiks, kurā programmu (varbūt ar kādiem ierobežojumiem) var lietot bez maksas (tātad daļēji bezmaksas programmas), bet pēc izmēģinājuma laika beigām ir prasība programmu reģistrēt, t.i., samaksāt programmas autoriem atbilstoši attiecīgajā programmā dotajām instrukcijām.
- Teorētiski programmu izmēģināšanas laiks paredzēts, lai lietotājs pirms programmas iegādes varētu iepazīties ar programmas iespējām un pārliecināties, vai programmas iegāde viņam tiešām ir nepieciešama.
- Analizējot programmas, ievēroju, ka parasti programmas izmēģināšanas laiks ir apmēram 30 dienas, taču tas var būt arī mazāks - tikai pāris dienas - vai arī savādāk definēts, piemēram, tiek kontrolēts nevis dienu skaits, bet programmas lietošanas reižu skaits.
- Par shareware tipa programmām varat palasīt (latviski!) pēc adreses http://ai1.mii.lu.lv/KF/1.4.10.3.htm, no turienes arī varēsiet patstāvīgi pameklēt shareware programmas.
- Meklējot programmas, nereti nācies sastapties ar neskaidriem programmas tipa definējumiem.
- Piemēram, autors programmas "mājas lapā" svinīgi pasludina, ka programma ir bezmaksas, t.i., "Freeware", bet, kad lietotājs programmu ir uzlicis uz sava datora, tad nākas secināt, ka, darbojoties ar to, uz ekrāna redzams uzraksts "Unregistered" vai kādā aprakstā tā definēta kā "Shareware" un tiek piedāvāts programmu reģistrēt. Reizēm reģistrējot tiek solīta cita - uzlabota - programmas versija, no kā var secināt, ka esošā programmas versija varbūt tiešām ir bezmaksas, taču tā precīzi nekur tas netiek pateikts.
- Citos gadījumos programmas aprakstā tiek rakstīts, ka doto programmas versiju var brīvi lietot, taču "ja vēlas", var atsūtīt naudu tādu programmu veidošanas stimulēšanai, vai tamlīdzīgi.
- Līdzīgos gadījumos, kad aprakstītā programma ir pilnība funkcionējoša un nav īstas skaidrības, vai maksa par to ir obligāta, lietoju abus apzīmējumus vienlaicīgi - kā Bezmaksas un Daļēji bezmaksas programmām.
- Komerciālās programmas pilnajā to versijā pieejamas tikai par maksu, t.i., tikai tad, kad potenciālais lietotājs programmu jau iegādājies. Taču nereti komerciālajām programmām eksistē arī demo versijas, t.i., potenciālajam lietotājam tiek piedāvāta attiecīgā programma nepilnā variantā (piedāvājot tikai dažas no programmas iespējām), taču par šo demo versiju nav jāmaksā un to var droši izplatīt arī citiem.
- Savu aprakstu beigās esmu minējusi, vai programma ir bezmaksas (tātad - freeware), vai tā bez maksas lietojama tikai kādu noteiktu laika periodu (tad programma ir shareware tipa), vai arī apraksts veltīts komerciālas programmas demo versijai.
Par programmas tipu liecinās arī attiecīgais simbols
, , vai pie programmas aprakstiem.
- Ja ne programmas autoru veidotajos programmas aprakstos, ne pašas programmas darbināšanas laikā nekāda informācija par maksu netiek minēta (vai es to kaut kā neesmu pamanījusi) un man par to nav informācijas arī no citiem avotiem, tad arī manos aprakstos nav šīs informācijas.
- Ja potenciālais programmu tīkotājs nejūtas pietiekami maksātspējīgs vai ieinteresēts, lai iedziļinātos maksāšanas instrukcijās un tās pildītu, tad iesaku rīkoties, izvēloties kādu no sekojošiem variantiem -
1) lūkot pēc programmas, kuras aprakstā ir minēts, ka tā ir bezmaksas, vai nav minēts nekas - tad ir diezgan lielas cerības, ka programma būs bezmaksas (jo parasti shareware tipa programmām autori atrod iespēju pat vairākkārt atgādināt, ka programma nav freeware, bet shareware).
2) meklēt tādu shareware tipa programmu, kuras lietošanas ilgums ir pēc iespējas lielāks, un programmu instalēt tikai tad, kad skaidri zināms, ka tā uzreiz tiks lietota.
Savos programmu aprakstos esmu arī minējusi (ja bijusi attiecīga pieredze), kas notiek, ja programmu lieto ilgāk nekā shareware noteikto laika periodu.
3) meklēt tādas programmas, kurām ir bezmaksas demo versijas; demo versijām gan mēdz būt būtiskas atšķirības (nepilnības, ierobežojumi), salīdzinot ar pilno programmas versiju, taču var gadīties, ka lietotājam itin labi var palīdzēt arī demo versija.
Uz galveno lapu