LU ETNISKÂS KULTÛRAS CENTRA DARBÎBA

Latvijas Universitâtes Etniskâs kultûras centrs (EKC) kâ patstâvîga zinâtnes un izglîtîbas struktûrvienîba nodibinâjâs 1992. gadâ. Tâ veidotâji ir Mâra Mellçna, Valdis Muktupâvels un Ernests Spîès, un visâ centra pastâvçðanas laikâ viòi ir noteikuði un virzîjuði tâ darbîbu. Lîdzâs LU rektoram Jurim Zaíim pie EKC ðûpuïa stâvçjuði Vaira Vîíe-Freiberga un Austris Grasis.


EKC darbîbas galvenâs jomas ir latvieðu etniskâs kultûras kompleksi un starpdisciplinâri pçtîjumi, tradicionâlâs kultûras izmantoðanas iespçju izpçte mûsdienu izglîtîbâ, folkloras pedagogu sagatavoðana darbam skolâs un augstskolâs.

EKC, atðíirîbâ no daudzâm pçc profesionâlâs mâkslas nozarçm nodalîto disciplînu studiju organizâcijâm, etnisko kultûru traktç kâ vienotu etnosa materiâlâs un garîgâs pieredzes uzkrâjumu, uzskatot, ka etniskâs kultûras specifika un bagâtîbas pilnâ mçrâ var atklâties tikai vienotâ, kompleksâ izpçtç un apguvç. Tâdçjâdi îpaðu nozîmi iegûst vairâkas nozares integrçjoðâ pieeja EKC pamatprojektos - pçtniecîbas, izglîtîbas un skolu darba projektos.

Zinâtniskâ darba projekts ietver latvieðu tradicionâlâs un mûsdienu kultûras pçtîjumus, tâpat arî tradicionâlâs kultûras izmantoðanas iespçju zinâtnisku izpçti. Ðî pçdçjâ tçma dominç EKC kopîgajâs zinâtniskajâs aktivitâtçs, tâs ietvaros ir iesâkti un turpinâs trîs pçtîjumi, kas saistâs ar mûsdienu folkloras dokumentçðanu, apzinâðanu un izpçti: "Latvju dainu otrais solis" (1993-1994), "Mûsdienu tradicionâlâs kultûras audiovizuâlâ dokumentâcija" (1999), "Studentu folklora" (1999), notikuði seminâri un konferences: "Tradicionâlâ kultûra un mûsdienu izglîtîba" (1992), "Tradicionâlâ kultûra un izglîtîba: ceïâ uz XXI gadsimtu" (1993), "Folklora skolâ: tradicionâlais un mainîgais" (1994), "Tradicionâlâ kultûra un izglîtîba: ceïâ uz XXI gadsimtu" (1998).

EKC personâla individuâlâ zinâtniskâ darba jomas ir etnohoreoloìija, etnomuzikoloìija un etnopedagoìija. Ievçrojamas starptautiska mçroga aktivitâtes saistâs ar etnomuzikoloìijas jomu, un te bûtu jâpiemin V. Muktupâvela lîdzdalîba lielos starptautiskos projektos - Gârlenda pasaules mûzikas, Lielâs mûzikas instrumentu enciklopçdijas veidoðanâ, kâ arî piedalîðanâs Eiropas etnomuzikoloìijas seminâra (ESEM), Amerikas muzikologu biedrîbas, Starptautiskâs kokïu pçtîðanas biedrîbas, Baltijas pçtîjumu asociâcijas (AABS) darbâ.

Izglîtîbas jomâ EKC piedâvâ atseviðíus kursus bakalauru un maìistru studijâm: "Ievads Baltijas organoloìijâ", "Latvieðu tradicionâlâ mûzika", "Kokïu un citu instrumentu spçles metodika", "Dejas mâcîba", "Latvieðu tradicionâlâ horeogrâfija", "Latvieðu dejas un rotaïas".

Ðie un citi lekciju kursi ir lasîti gan LU studentiem, gan arî citu Latvijas augstskolu - Latvijas Kultûras akadçmijas, Latvijas Mûzikas akadçmijas, Latvijas Mâkslas akadçmijas, M. Lutera akadçmijas - studentiem. EKC personâlam ir vieslektoru pieredze ârzemju augstskolâs; tâ V. Muktupâvels ir lasîjis lekcijas un vadîjis kursus Sibeliusa akadçmijas Tautas mûzikas nodaïâ
Helsinkos, Viïòas konservatorijâ, Òujorkas pilsçtas universitâtç un Ernsta Morica Arndta universitâtes Baltistikas institûtâ Greifsvaldç, E. Spîès - Viïòas konservatorijas Klaipçdas fakultâtçs, Ðauïu universitâtç.

Visplaðâkâ un visvairâk sazarotâ ir EKC darbîba skolu darba jomâ. Jau 1991. gadâ tika sagatavoti un ieteikti Izglîtîbas ministrijai normatîvie dokumenti, kas nosaka folkloras apguvi Latvijas vispârizglîtojoðajâs skolâs. Drîz pçc tam tika radîts metodiskais un organizatoriskais nodroðinâjums folkloras un tradicionâlâs kultûras apguvei. Regulâri darbojas folkloras skolotâju seminârs, kurâ katru gadu iesaistâs apmçram simts skolotâju.

Vislielâkais un darbietilpîgâkais projekts skolu darba jomâ ir "Pulkâ eimu, pulkâ teku". Tâ galvenais notikums ir bçrnu un jaunieðu folkloras svçtki, kas 2000. gadâ notiek jau 16. reizi. Ðiem svçtkiem ir novadu, nacionâlâ un starptautiskâ daïa un tie ir akreditçti Starptautiskajâ folkloras festivâlu organizâciju komitejâ (CIOFF). Patîkami atzîmçt, ka "Pulkâ eimu, pulkâ teku" svçtki ir plaði pazîstami kâ viens no lielakajiem un daudzskaitlîgâkajiem bçrnu un jaunieðu folkloras festivâliem pasaulç.

Folkloras apguves prestiþa un kvalitâtes kâpinâðanas nolûkos kopð 1996. gada EKC personâls rîko dejotâju, koklçtâju, stâstnieku, dziedâtâju, rotaïnieku, masku meistaru konkursus, kuros ik gadu piedalâs vairâki simti Latvijas skolçnu.

EKC darbinieki ir veidojuði un publicçjuði vairâkas mâcîbu grâmatas un metodiskos materiâlus. Kâ svarîgâkie izdevumi bûtu minami sçrija "Rudens grâmata", "Ziemas grâmata", "Pavasara grâmata", "Vasaras grâmata", kas 1994. gadâ ir apbalvota ar O. Vâcieða literâro prçmiju, kâ arî "Gadskârtu grâmata". No 1994. lîdz 1997. gadam tika publicçts ikmçneða "Latvieðu tradicionâlâs kultûras dzîves apskats". Kopð 1998. gada vidus jaunâkâ EKC darbiniece Elîna Kûla-Braþe piedalâs Valsts izglîtîbas informatizâcijas projektâ un vada tradicionâlâs kultûras nozari.

EKC ir sadarbîba ar starptautiskâm institûcijâm - Zviedrijas valsts dejas un mûzikas apvienîbu (RFoD), Starptautisko folkloras festivâlu organizâciju komiteju (CIOFF), Smitsona institûtu ASV.
LU Etniskâs kultûras centrs