=========================================================== V A K A R L A T V I J Á =========================================================== Noguldíjumi viená komercbanká, kura atzíta par bankrotéjus'u, vienai fgiziskajai personai (cilvékiem) jákompensé noguldíjuma summas apmérá, bet ne vairák par Ls 500. Naudas izmaksu paredzéts veikt no speciála Banku ag'entúras noguldíjumu kompensácijas fonda. S'ádu prieks'likumu (fizisko personu noguldíjumu kompensácijas noteikumus) izskatís'anai valdíbas sédé akceptéjusi Ministru kabineta ekonomikas un finansu komiteja. S'o kártíbu plánots attiecinát arí uz tiem cietus'ajiem, kuru lídzekl'i palikus'i bankás, kuras jau atzítas par maksátnespéjígám. Tá ká fondu plánots veidot pakápeniski, valdíbai, Latvijas Bankai un komercbankám veicot atskaitíjumus fondá, tad valdíbai bús tiesíbas pies'k'irt Finansu ministrijai pilnvaras kompensáciju izmakssai nepiecies'amás naudas mekl'és'anai un piesaistís'anai. Turklát Finansu ministrijai lídz Banku ag'entúras izveidos'anai bús jáveic ag'entúras funkcijas iedzívotáju noguldíjumu kompensés'aná. Savkárt Latvijas Krájbankai bús jáuzn'emas pienákums veikt s'ís kompensácijas izmaksás'anu no kompensácijas fonda - péc tam, kad bús apzináti cietus'ie. =========================================================== Starptautiská Valútas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) párstávji Latvijá Larss Jerlings un Jukko Paljarvi, tiekoties ar premjerministru Mári Gaili, izteikus'i atbalstu valdíbas darba grupas izstrádátajam mehánismam par depozítu izmaksu maksátnespéjígo komercbanku noguldítájiem. Apspriesti arí depozítu izmaksas finansés'anas avoti. Valdíbas preses dienesta izplatítajá pazin'ojumá teikts, ka depozítu izmaksas paredzéts finansét no Eiropas Savieníbas G-24 kredíta, kurs' tiks'ot atmaksáts no atgútajiem Bankas Baltija un citu neveiksmi cietus'o komercbanku kredítiem. Ká rezerves variants esot apspriesta aizdevuma san'ems'anas iespéja no Pasaules bankas. Sarunas gaitá ticis uzsvérts, ka galvenie kredítu san'ems'anas nosacíjumi ir banku darbíbu reguléjos'o likumu paketes pien'ems'ana un komercbanku uzraudzíbas pastiprinás'ana. =========================================================== 70-80 Bankas Baltija noguldítáji, kas 14. júlijá ríkoja piketu pie Ministru kabineta, draudéjus'i rtudení nepiedalíties Saeimas vélés'anás, ja nesan'ems naudu, kas bijusi noguldíta Banká Baltija. Izskanéjis arí aicinájums atbrívot Laventu un Freimani. =========================================================== Ar krás'n'u gájienu no Doma baznícas lídz Dailes teátrim, kam sekoja lielais nosléguma koncerts Mez'aparka Lielajá estrádé, 15. júlijá noslédzás Ziemel'u un Baltijas valstu dziesmu svétki. ========================================================== "Vil'n'as brigádes" líderim, 1962. gadá dzimus'ajam Borisam Dekanidzem, kurs' tika apsúdzéts par z'urnálista Víta Lin'g'a slepkavíbas organizés'anu, 12. júlijá izpildíts náves sods. =========================================================== 13. júlija Daugavpilí, savas májas pagalmá ar benzínu apléjás un pas'aizdedzinájás tatárs Ravils Jagudins. Pédéjos ménes'us vin's' tiesas cel'á centás iegút Latvijas pastávígá iedzívotája statusu un pierakstu savas sievas dzívoklí. =========================================================== Latvijas Brívo arodbiedríbu savieníbas eksperti aprék'inájus'i, ka iztikas minimums júlijá vienam strádájos'am ir Ls 84,48, vienam pensionáram - Ls 64,61. Krízes iztikas minimums ir Ls 49,70. =========================================================== Pret Francijas nodomu atsákt kodolizmég'inájumus visá pasaulé tiek ríkotas daz'ádas protesta akcijas, viena no tám - "Rísa grauds", kurai pievienojus'ies arí Latvijas dabas draugi. Ar Francijas véstniecíbas starpniecíbu Francijas prezidentam Z'akam S'irakam tiek nosútíti rísa graudi, katrs no tiem ir atgádinájums par protestá iesaistítu cilvéku. =========================================================== 15. un 16. júlijá Valmierá, Ján'a Dalin'a stadioná, pirmoreiz Latvijá notika Valsts prezidenta balvas izcín'a viglatlétiká. Sacensíbás, kurás spékiem mérojás visu novadu labákie sportisti, sakrita ar stadiona oficiálo atklás'anu. =========================================================== Rék'inot uz iedzívotáju skaitu, Latvijá pérn Eiropá bija visaugstáká saslimstíba ar érc'u encefalítu. Eiropá vienígi divás valstís saslims'anas gadíjumu skaits pérn pársniedza túkstoti - Latvijá (1366) un Krievijá 5940 (tikai lídz oktobrim). Laika posmá no 1978. lídz 1992. gadam Latvijá tika reg'istréti 103-318 érc'u encefalíta slimnieki, bet aizpérn notika pirmais straujais kápums - 719 saslims'anas gadíjumi. Nákamajá gadá bija jau minétie 1336 saslimus'ie. Lietuvas un Igaunijas rádítáji: 284 un 163. Austrijas firma "Immuna AG", kas piedává potes pret encefalítu, s'á gada februárí izdevusi savu jaunáko karti par érc'u encefalíta izplatíbu Eiropá. Pirmo reizi tajá iekl'auta arí Latvija. Sevis'k'i apdraudéts ir rajons starp Liepáju, Aizputi, Skrundu un Lietuvas robez'u; Piltenes, Sabiles un Ugáles apgabali; Limbaz'u rajons, piekraste no Duntes lídz Júrmalai, apvidus no Rígas aiz Kalnciema lídz Jelgavai un Daugavas labais krasts línijá Dunte-Sigulda-Suntaz'i lídz Jaunjelgavai; trijstúris Auce-Jelgava-Eleja; rajons ap Bárbeli lídz Bauskai; Alojas un Rújienas apgabali lídz Igaunijas robez'ai; Smiltenes apvidus, it ípas'i ziemel'austrumu virziená. Par érc'u encefalíta izplatíbu Latgalé karte neinformé. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests