=========================================================== V A K A R L A T V I J Á =========================================================== Saeima pirmajá lasíjumá pien'émusi valdíbas sagatavotos grozíjumus 1995. gada valsts budz'etá, kas paredz izdevumu samazinás'anu par 24,3 milj. latu. Likumprojekts paredz ministrijám un centrálajám valsts iestádém samazinát visus izdevumus. Izn'émums ir izdevumi plánotajám starptautiskajám iemaksám, valsts paráda saistíbám un investícijám kultúras ministrijai un Finansu ministijas Valsts ípas'umu fondam. Tápat nav paredzéts samazinát izdevumus Izglítíbas un zinátnes ministrijas iestádém un pasákumiem sakará ar skolotáju algu palielinájumu, ká arí Augstákajai tiesai un Satversmes tiesai. Tajá pat laiká likumprojekts paredz palielinát izdevumus Aizsardzíbas ministrijai, kas domáti Dros'íbas dienesta reorganizácijai, Árlietu ministrijai sakará ar iestás'anos Eiropas Padomé, prokuratúras reformas realizácijai un Satversmes aizsardzíbas birojam. =========================================================== Rúpniecíbas uzn'émumu vadítájiem tiekoties ar Ministru prezidentu Mári Gaili panákta vienos'anás, ka valsts párvaldes institúcijám tuvákajá laiká jáizstrádá metodika, saskan'á ar kuru bútu iespéjams noteikt valsts uzn'émumiem radítos zaudéjumus (sakará ar valsts pasútíjuma izpildi). =========================================================== Starptautiská Valútas fonda (SVF) párstávis Latvijá J.Paljarvi pazin'ojis, ka SVF nel'aus izmantot SVF aizdoto naudu iedzívotáju noguldíjumu, kas palikus'i par maksátnespéjígám atzítajás komercbankás, kompensácijai. Tajá pas'á laiká SVF, iespéjams, neiebildís, ja káda no valstím vai organizácijám, piem., Eiropas Savieníba, piekritís aizdot naudu s'im mérk'im. Tac'u pret s'áda kredíta izlietos'anu obligáti tiks prasítas garantijas - aktívs darbs finansu sistémas párstrukturés'aná, pastiprináta komercbanku uzraudzíba, programma tautsaimniecíbas stabilizácijai un tás realizácija. Latvijai saskan'á ar valdíbas un SVF vienos'anos, bija pies'k'irti 14 milj. SDR (speciála norék'inu vieníba). Tac'u pas'reizéjá situácijá Latvija pagaidám lídz minimumam samazinot iespéju, ka SVF pas'reiz varétu aizdot naudu. Piem., s'á gada pirmajá pusé valútas rezerves Latvijas Banká samazinájus'ás aptuveni par 100 milj. USD (mo 650 milj. USD uz 550 milj.). Apt. 5 milj. SRD Latvija varéja san'emt jau pirms vairákiem ménes'iem, tac'u toreis Latvijas Bankas prezidents Einárs Reps'e un toreizéjais Finansu ministrs Andris Piebalgs no aizdevuma atteicás, to argumentéjot ar valútas rezervju pietiekamíbu. SVF pies'k'irtais un Latvijas jau san'emtais aizdevums neesot paredzéts valdíbas deklarétajiem mérk'iem - Bankas Baltija krízé cietus'o aizsardzíbai. Pas'laik valdíbas un Latvijas Bankas rícíbá esos'á SVF nauda paredzéta tikai nadas stabilizácijai. Protams, Latvijas Banka s'os lídzekl'us varot izlietot péc saviem ieskatiem, tac'u tas nelkavéjoties atsauktos uz Latvijas un SVF attiecíbám. Kas attiecoties uz 2,5 milj. latu, ko valdíba san'émusi, lai palídzét pas'valdíbám, kuras nonákus'as finansiálás grútíbás sakará ar BB darbíbas pártrauks'anu, tad s'im pasákumam san'emta SVF Eiropas departamenta piekris'ana - tac'u naudai péc 3 ménes'iem jábút atpakal' Latvijas Banká. Savkárt még'inájums izlietot uzn'éméjsabiedríb atbalstam vél 10 milj. latu no lata stabilitátes nodros'inás'anai paredzétajiem árvalstu valútas lídzekl'iem negús'ot SVF atbalstu. <> zin'o, ka viens no avotiem BB krízé cietus'o uzn'éméjsabiedríbu atbalstam varétu bút Pasaules Bankas pies'k'irtais kreddíts 35 milj. USD apmérá, kas paredzéts banku un uzn'émuma sektora attístínbai. Tiesa gan - Pasaules Banka Latvijá slavena ar visai stingrajám prasíbám pret biznesa plániem. =========================================================== Saeima árkártas sédé izteikusi uzticíbu savieníbas "Katvijas cel's' deputátam Jánim Bunks'am ká pas'valdíbu valsts ministram Vides aizsardzíbas unb reg'ionálás attístíbas ministrijá. =========================================================== Saeima res'ajá lasíjmá pien'émusi politisko partiju finansés'anas likumu, kas paredz to finansiálás darbíbas atklátumu. Likums paredz, ka partiju finansés'anas avoti irr biedru naudas, iestás'anás naudas, fizisko un juridisko personu dávinájumi (ziedojumi), kas vienai politiskajai organizácijai kalendárá gada laiká nevar pársniegt Ls 25.000. Tiesíbas dávinát (ziedot) tiek dotas LR pilson'iem, personám, kurám ir tiesíbas san'emt LR nepilson'a pasi, ká arí Latviná reg'istrétajám juridiskajám personám. Nav piel'auti arí minimálii (lídz Ls 5) anonímie ziedojumi. Partijas turpmák nedríkstés n'emt naudu no valsts un pas'valdíbám, citu valstu uzn'émumiem un pilson'iem, relig'iskajám organizácijám un anonímos ziedojumus. Lídz 1. septembrim visám reg'istrétajám partijám bús jádeklaré savi ienákumi. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ Firma IEVANDA i z s ú t a L a t v i j á i z d o t á s a u d i o k a s e t e s u n k o m p a k t d i s k u s. Interesentiem regulári piegádásim konkrétus skan'darbu sarakstus, ja pieteiksit savu E-mail adresi. jansons@ievand.org.lv a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ P.S. Firmas "IEVANDA" zin'u dienests ar s'. g. 1. augustu uz laiku pártrauc zin'ojumus "SVEIKS" kopá sakará ar darbinieku vasaras atval'inájumiem. Atvainojamies par radítajám neértíbám.