S' A J Á S D I E N Á S 14, septembrí LR G'enerálprokuratúrá valsts uzn'émuma "Latvijas Kug'niecíba" direktora Pétera Avotin'a pratinás'a "Bankas Baltija" lietas ietvaros beidzás visai dramatiski - ká apgalvo P.Avotin's', Rígas apgabaltiesas prokuroru Juris Pels's vin'u esot rupji pagrúdis un P.Avotin's' kritiená lauzis labás rokas pirklstu un sastiepis potíti. Savkárt J.Pels's noliedz, ka bútu pret P.Avotin'u rupji izturéjies. Ká apgalvo <> divi skandalozajá "Latas" lietá apsúzdétie Edíte Jansone un Gatis Krúze pas'reiz atroddoties Rígas Psihoneirolog'iskajá slimnícá. E.Jansonei péc advokáta A.Ogurcova (vin's' bija Rubika advokáts) lúguma vin'ai nozíméta stacionárá psihiská ekspertíze, savkárt G.Krúze árstéjas - vin'am esot nervu sistémas traucéjumi. Péc ilgám debatém un savstarpéjiem apvainojumiem melos starp valdíbu un opozícijas deputátiem Saeima 14. septembrí tomér nobalsoja par 1995. gada valsts budz'eta grozíjumu pien'ems'anu 1. lasíjumá. Grozíjumi paredz samazinát pamatbudz'eta ien'émumus no 476 uz 387 milj. latu, palielinát plánoto budz'eta deficítu no 40 lídz 92 milj. latu, samazinát izdevumus par 35 milj. latu. Finansu ministre Indra Sámíte paskaidrojusi, ka budz'eta grozíjumi paredz arí iespéju noguldítáju zaudéjumu kompensácijai un nosacíjumu, ka valsts iestádém un ministrijám turpmák bús vispiems áveic kártéjie maksájumi, pirms tás maksá algas saviem darbiniekiem, lai merastos sléptais buz'eta deficíts. Labklájíbas ministrs Andris Bérzin's' parakstíjis ríkojumu par pensiju palielinás'anu ar oktobri. No oktobra pamatpensija bús Ls 24,71 (bija Ls 22,73) plus 33 santími par katru nostrádáto gadu (bija 30 santími). Tátad vidéjá pensija cilvékiem, kuriem vidéjais darba stáz's ir 34 gadi, bús 35,99. S'is lémums pien'emts vienpersoniski (ká to atl'auj likums), nesaskan'ojot ar valdíbu un Finansu ministriju. Párdesmit Latvijas Tautas frontes aktívisti 14. seprembra rítá bija sastopami Rígá uz Vans'u tilta ar gleznu rámjiem plecos un plakátiem rokás, protestéjot pret, vin'uprát, diskriminéjos'o prieks'vélés'anu ag'itácijas kártíbu. LTF prieks'sédétájs Tálavs Jundzis, stávot zem laternas staba, kas rotáts ar "Latvijas cel'a" prieks'vélés'anu plakátiem, paskaidrojis: "Mums nav tik daudz naudas, lai varétu uzkápt stabos un smaidít, tápéc més stávam uz zemes. Tá ir politiska parodija, ar ko més gribam cíníties pret nedemokrátisku un latvies'u mentalitátei neatbilstos'u vélés'anu kampan'u". LTF uzskata - nav demokrátiski, ka bagátás partijas pérk reklámlaiku radio un TV, kamér nabadzígákás partijas to nevar atl'auties. Doma laukumá 14. septembrí notika Daudzbérnu g'imen'u biedríbas ríkotais pikets "Aizsargáta g'imene - Latvijas ceríba". Piketétáji prasíja, lai budz'eta deficíta apstákl'os sociálá palídzíba galvenokárt tiktu sniegta vistrúcígákajám g'imeném.Piketétáji prasa, lai s'o g'imen'u bérniem tiktu segtas izglítíbas iestáz'u pieprasítás maksas par pulcin'iem, fakultatívajám nodarbíbám, speciálajám múzikas un mákslas skolám. Izskanéja arí prasíba apturét visus tiesu procesus, kas uzsákti pret daudzbérnu g'imeném par nespéju nomaksát íri un komunálos maksájumus. Saeima galígajá lasíjumá pien'éma likumu par dabas resursu nodokli. Tas nosaka, ka fiziskajám un juridiskajám personám par dabas resursu ieguvi, videi kaitígu produktu ieves'anu un realizáciju un vides piesárn'ojumu bús jámaksá nodoklis. Pilsoníbá par ípas'iem nopelniem Latvijas labá uzn'emts Satiksmes ministrijas valsts sekretára vietnieks Aleksandrs Konos'évic's. Parakstíts vispáréjais nolígums starp Váciju un Latviju par konsultácijám un sadarbíbu. Nolígums paredzéts 5 gadiem, tas nosaka konsultáciju programmas ístenos'anas mérk'us, lídzekl'us un prieks'noteikumus. Tá termin's' automátiski pagarinás katru gadu gadíjumá, ja káda no pusém to neanulé, Summa, par kádu Vácija sniegs Latvijai tehnisko palídziu, jánosaka Vácijas parlamentam. Múzíbá aizgájis aktieris Edgars Liepin's'. Bankas Baltija Uzraudzíbas padomes prieks'sédétájs Aleksandrs Lavents sakará ar kompensácijas izmaksas uzsáks'anu Bankas Baltija noguldítájiem, pazin'ojis, ka s'í "valdíbas akcija ir antikonstitucionála, vérsta pret Latvijas budz'etu un Bankas Baltija noguldítájiem. Tá vietá, lai veiktunsanáciju, valdíba, solot nozélojamu ubagdávanu, pérk vélétáju balsis(..) Lai gan izdarít izmain'as apstiprinátá valsts budz'etá ir tiesíba tikai Latvijas Saeima, lémums par izmaksam noguldítájiem pien'émts bez attiecíga Saeimas lémuma. Jebkura nákamá, jaunu vélés'anu rezultátá pie varas n'ákusí valdíba, atcels' s'o nelikumígo lémumu. Tiesa, Gail'a un Reps'es kungi pazin'o, ka iegldítie naudas lídzekl'i budz'etam atdoti no Bankas Baltuija lídzekl'iem. Lídz ar to faktiski nevis valdíba, bet músu banka, tá vietá, lai atdotu noguldítájiem visu vin'u naudu kopá ar dividendém, izmaksás noz'élojamas kompensácijas. Tas novedís pie pilníga bankas kraha un nespéjas pildít savas saistíbas.(..) 14. septembrí péc Ministru prezdienta Mára Gail'a ierosmes Latvijas TV notika preses konference "C'etri ménes'i kops' Bankas Baltija kraha: sekas un secinájumi". Premjers atzina, ka Bankas Baltija kríze ir nopietnáká kríze kops' neatkaríbas atgús'anas, ká arí to, ka valdíba ir atbildíga par valsti un tautu. Cilvékiem ir zudusi uzticíba bankám, no tá cies' Latvijas prestiz's, tápéc arí nolemts dal'éji izmaksát noguldítájiem kompensácijas. Nauda tiks n'emta no valsts budz'eta- áréjá un ieks'éjá finansu tirgus. Avots, no kura péc tam tiks atdots aizn'émums, péc M.Gail'a domám,, varétu bút no debitoriem atgútá nauda. Savkárt Finansu ministre Indra Sámíte uzskata, ka Bankas Baltija krízes célon'i mekléjami jau pirms 4 gadiem, tagad més izjútam tikai sekas un "piedalámies teátra pédéjá céliená". IEVANDAS zin'u dienests