=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Nacionálá bloka partijas - "Tévzemei un brívíbai", LNNK koalícija un Latvijas Zemnieku savieníbas koalícija - parakstíja vienos'anos par koalícijas izveidos'anu 6.Saeimá. Tai ir 29 vietas parlamentá un tas ir izteicis gatavíbu veidot nákamo valdíbu. Ministru prezidenta amatam koalícija deleg'é apviníbas "Tévzemei un brívíbai" prieks'sédétáju Mári Grínblatu. =========================================================== Par Nacionálás Radio un televízijas padomes prieks'sédétáju ievéléts TV z'urnálists, rados'ás apvieníbas "Labvakar" redaktors Ojárs Rubenis, bet par vin'a vietnieku kl'uvis SIA "Baltic cinema" direktors Rihards Píks. Jaunais padomes prieks'sédétájs par pirmo uzdevumu padomes locekl'iem nosaucis iepazís'anos ar Radio un TV likumu, tomér galvenais padomes uzdevums bús'ot ievélét jaunus TV un radio g'eneráldirektorus, jo ieprieks'éjiem pilnvaras jau ir beigus'ás. =========================================================== Latvijas Augstákás tiesas plénumá 3. oktobrí izveidots Augstákás tiesas Senáts, ká arí Augstákás tiesas kriminállietu un civillietu palátas. Senáta Kriminállietu departamentá stádás tiesnes'i Fricis Jaunbelzéjs, Pávels Gruzin's', Astrída Kazarova, Georgijs Kuzn'ecovs, Zaiga Raupa un Vilnis Vietnieks. Civillietu departamentá - Mártin's' Dudelis, Imants Fridrihsons, Zigmants Gents, Rolands Krauze, Roberts Namatévs, Rita Saulíte, Ruta Zak'e un Máríte Zág'ere. Par Senáta Kriminállietu departamenta prieks'sédétáju ievéléts Pávels Gruzin's', par Senáta Civillietu departamenta prieks'sédétáju - Mártin's' Dudelis. Kriminállietu tiesas palátas prieks'sédétájs bús Andrejs Lepse, civillietu - Gunárs Aigars. Ievéléti arí divi Augstkás tiesas prieks'sédétája vietnieki - Pávels Gruzin's' un Gunárs Aigars. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis sáka konsultéties ar partijám par nákamás valdíbas veidos'anas iespéjám. Demokátiskás partijas "Saimnieks" (DPS) líderi presei pazin'ojus'i, ka esot gatavi veidot vairákuma valdíbu Ziedon'a C'evera vadíbá, tac'u neatklája iespéjamos líderus. DPS líderis atzinis, ka patlaban DPS nevarot vienoties ar Zígerista partiju. Savukárt Joahims Zígerists, tiekoties ar Valsts prezidentu, ieteicis veidot plas'u nacionálá izlíguma valdíbu. =========================================================== Latvijas árlietu ministrs Valdis Birkavs tikás ar Vácijas S'lézigas-Hols'teinas zemes Landtága prezidenti Uti Erdzíki-Rávi. Tiks'anás laiká atzinígi novértéta lídzs'inéjá sadarbíba, kurai ir liela nozíme integrácijas un ekonomiskás sadarbíbas veicinás'aná visá Baltijas júras reg'ioná. Par nozímígu V.Birkavs atzinis liela méroga infrastruktúras projektu attístíbu reg'ioná, jo ípas'i transporta jomá. =========================================================== Jau informéjám par "BNS" z'urnálistes I.S'kutánes piekaus'anu vietá, kur tai bijusi norunáta tiks'anás ar Ministru prezidenta padomnieku Eiz'enu Cepurnieku, kurs' véléjies sniegt kompromitéjos'as zin'as par premjeru Mári Gaili un Latvijas neveiksmíajám attiecíbám ar Starptautisko valútas fondu. S'kutáne apgalvojusi, ka Cepurnieka vietá uz tiks'anos atnákus'i nezinámi víries'i, kas vin'u piekávus'i. Ierosináta kriminállieta. Cepurnieks izvirzítos apgalvojumus noledz. Finansu ministruja izplatíjusi informáciju, ka S'kutánes apgalvojums ir nepatiess. Sevis'k'i svarígu lietu izmeklés'anas párvaldes virsprokurore Brigita Ulpe informéjusi, ka S'kutánes sniegtás liecíbas atmin'as traucéjumu dél' esot juceklígas. =========================================================== ANO árkártéjo situáciju speciálisti Daugavpilí atklája starptautisko semináru, kurá piedalás pilsétas un rajona ugunsdzéséji, policija un civilás aizsardzíbas apaks'vieníbas. Péc teorétiská kursa tiks imitéta amonjaka noplúde uz dzelzcel'a. Tás likvidácijá piedalísies arí Zviedrijas glábs'anas dienesti. Seminárá izstrádátie ieteikumi palídzés aváriju, ugunsgréku un citu nelaimju laiká. =========================================================== Trís Latvijas augstskolu - Latvijas Universitátes, Rígas Tehniskás universitátes un Latvijas medicínas akadémijaas - studentu pas'párvaldes vadítáji tikás ar Ministru prezidentu Mári Gaili, lai paátrinátu studentu kridités'anas jautájumu, ká arí panáktu izmain'as valdíbas lémumá par stipendiju maksu. Lídz s'im bija paredzéts, ka minimálá stipendija jásan'em katram sekmígam studentam, tac'u augstskolu párstávji uzskata, ka par stipendiju pies'k'irs'anu bútu jálemj pas'iem studentiem, jo daz'iem s'ie páris lati neko nenozímé, turpretí citiem tas ir izdzívos'anas jautájums. Noemts, ka tuvákajá laiká studennti iesniegs savus prieks'likumus kredités'anas jautájumá. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests