=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 13. oktobrí Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Máris Gailiss parakstíja pieteikumu par Latvijas uzn'ems'anu Eiropas Savieníbá. Latvija pimá no Baltijas valstím parakstíjusi s'ádu pieteikumu. S'onedél' tas tiks iesniegts Eiropas Savieníbas mítné Briselé. Gandaríjumu par notikus'o pauz'ot, G.Ulmanis teicis: "Ar iesnieguma paraksís'anu més gribam teikt, ka nav s'aubu par Latvijas izéléto cel'u uz Eiropu un més to turpinásim". Vin's' arí piebildis, ka pieteikuma iesniegs'ana vélreiz nodemonstrés'ot Latvijas attieksmi pret iespéjamo pievienos'anos Eiropas Savieníbai. Tá esot svaríga gan no valsts dros'íbas, gan ekonomsikás attístíbas, gan arí demokrátijas attístíbas viedokl'a. M.Gailis atzinis, ka 5. Saeimas laiká sperti trís svarígi sol'i virzíbá uz Eiropas Savieníbu - brívás tirdzniecíbas líguma noslégs'ana ar Eiropas Savieníbu, asoiatívá líguma parakstís'ana un tagad - iesnieguma parakstís'ana. Vin's' teicis, ka ir pilnígi párliecináts - "neskatoties uz sadrumstalotíbu, 6. Saeimá izveidotá valdíba turpinás cel'u uz Eiropu. Eiropas Savieníbai nav noteikta termin'a, kurá bútu jáizskata Latvijas iesniegtais pieteikumss. Tac'u, ká atzinis G.Ulmanis, "Lídz parakstís'anai paies pietiekos'i ilgs laiks, kurá tiks vértéta músu valsts stája un griba iestáties Eiropas Savieníbá." =========================================================== 14. oktobrí Júrmalá péc Valsts prezidenta Gunta Ulman'a iniciatívas notika vienpadsmit Saeimá párstávéto partiju líderu tiks'anás, kurá partiju vadítáji kopá ar Valsts prezidentu apsprieda valsts tálákás attístíbas virzienus. Visu partiju párstávji parakstíja kopígu deklaráciju, kurá izteikts atbalsts Latvijas integrácijas procesam Eiropas Savieníbá. Péc árlietu ministra un "Latvijas cel'a" prieks'sédétája Valda Birkava domám, s'í deklarácija non'ems'ot to spriedzi un s'aubas, kas pasaulé izskanéjus'as péc 6. Saeimas vélés'anu rezultátu izvértés'anas. G.Ulmanis izteicis gandaríjumu par sarunas korektumu un diskusijas gaitu, kurá runáts par galvenajiem valsts politikas virzieniem: monetáro politiku, pilsoníbas jautájumu (visas partijas novértéjus'as pas'reizéjo pilsoníbas likumu par pien'emamu), lauksaimniecíbas politiku (te pretrunas bijus'as vislielákás). =========================================================== Pie Valsts prezidents Gunta Ulman'a 13. oktobrí bija ieradus'ies Latvijas pilsétu un rajonu pas'valdíbu vadítáji. Tiks'anás laiká apspriesti jautájumi, kuru risinájumu pas'valdíbas gaida no valdíbas - pas'valdíbu finanses, apkures izdevumu segs'ana, lauksaimniecíbas politika, pensiju jautájums, pas'valdíbu iestáz'u sadarbíba. G.Ulmanis uzklausíjis arí vértéjumu par situáciju péc 6. Saeimas vélés'anám. S'obríd G.Ulmanis paliekot pie divám kandidatúrám, kam uzticét jaunás valdíbas veidos'anu, - Ziedon'a C'evera un Mára Grínblata. Prezidentss izteicis baz'as, ja neviena no s'ím kandidatúrám netiekot apstiprináta, tad gan situácija varot kl'út sarez'g'ítáka. Partiju líderi arí vienojus'ies sagatavot aicinájumu 6.Saeimai izskatít un pien'emt likumu par Satversmes tiesu. =========================================================== 11. oktobrí pie Latvijas véstniecíbas Stokholmá notika Zviedrijá dzívojos'o kurdu protesta demonstrácija, kurá tika kritizéta Latvijas valdíbas izturés'anás pret bégl'iem, kas atrodas nometné Olainé. Agrák Stokholmá notikus'í regulári piketi, kas atbalstíja Latvijas neatkaríbu, tac'u s'ajá piketá tika kritizétaa neatkarígás Latvijas varas iestáz'u darbíba. Demonstrácijas laiká apt. 40 cilvéki - Latvijá aizturéto radi un pazin'as, izteikus'í neapmierinátíbu ar Latvijas varas iestáz'u izturés'anos pret bégl'iem, kritizéjus'i ANO komsára bégl'u lietás neaktívo darbíbu. Demonstranti iesniegus'i Latvijas véstniecíbá dokumentu ar uzsaukumu Latvijai atbrívot kurdus no ieslodzíjuma. Zviedrijas masu informácijas lídzekl'i jau labu laiku rakstot par Olaines nometnes bégl'iem un rádot vin'us televízijá, komentéjot, ka bégl'i tiekot sisti un mérdéti badá. Véstniecíbas darbinieki uzskata, ka s'ís aktivitátes saistítas ar Latvijas Valsts prezidenta G. Ulman'a vizíti Zviedrijá 16. oktobrí. =========================================================== Partijas "Krievijas demokrátiská izvéle" (KDI) un táda pas'a nosaukuma frakcijas Krievijas Valsts domé líderis Jegors Gaidars pazin'ojis, ka neesot pazístams ar Joahimu Zígeristu un ka visi Zígerista apgalvojumi par kontaktiem ar KDI esot blefs. "Mums ir kontakti ar kustíbu "Latvijas cel's'", kas, tiesa gan, pagaidám vél nav noforméti ká starppartiju sakari", izteicies J.Gaidars. "Més uzturam kontaktus arí ar citám partijám Latvijá, kas tiecas starp músu valstím veidot normálasss, civilizétas attiecíbas." <> zin'o, ka KDI frakcijas 4, júlija pazin'ojumá minétie iespéjamie konsultáciju partneri Latvijá ir "Latvijas cel's'", Tautas Saskan'as partija un Demokrátiská partija "Saimnieks". Pazin'ojumá norádíts, ka KDI, n'emot vérá savu principiálo politisko un ideolog'isko nostáju, uzskata par nelietderígiem jebkurus kontaktus ar Tautas kustíbu "Latvijai". =========================================================== 12. oktobrí aizsaulé aizgája latvies'u rakstnieks, Triju Zvaigz'n'u orden'a kavalieris Aleksandrs Pelécis. =========================================================== Péc mediju n tirgus pétíjumu firmas "Baltic Mediaa Facts" aprék'iniem, 6. Saeimas pirmsvélés'anu kampan'as laiká partijas reklámas klipiem iztéréjus'as 160 túkst. latu. Bez tam partijas apmáksája arí daz'ádus kampan'as veida raidíjumus (tiks'anás ar deputátu kandidátiem, diskusijas u.tml.). Vislieláko summu par reklamés'anos televízijá iztéréjusi Demokrátiská partija "Saimnieks" - Ls 44.920, tai seko "Latvijas cel's'" ar Ls 30,640, Latvijas Zemnieku savieníbas koalícija ar Ls 20,690, LNNK koalícija ar Ls 18,330, "Tévzemei un brívíbai" ar Ls 14,380 un Latvijas Vieníbas partija ar Ls 8,140. No Saeimá iekl'uvus'ajám partijám TV nav reklaméjus'ás Sociálistiská partija un Tautas kustíba "Latvijai". Kopumá septembra ménesí Saeimas prieks'vélés'anu kampan'as ietvarios lieláko ieguldíjumu masu mediju - preses, radio un TV - finansiálá stávokl'a uzlabos'anai devusi Demokrátiská partija "Saimnieks" (31,95 %), Tautas Saskan'as partija (11,79 %), "Latvijas cel's'" (11,40 %), "Tévzemei un brívíbai" (11,16 %), LNNK koalícija (10,92 %), Latvijas Zemnieku savieníbas koalícija (8,86 %), Latvijas Vieníbas partija (7,69 %), Tautas kustíba "Latvijai (1,72 %) un Latvijas Sociálistiská partija (0,47 %). S'ie izdevumi reklámas kampan'ai gan veido tikai dal'u no pirmsvélés'anu kampan'as pasákumiem, kuros ietilpst gan izdevumi partijas darbinieku algos'anai, gan daz'ádi sponsorés'anas un labdaríbas pasákumi, gan izdevumi par transportu, telpu íri un publicitátes kampan'u. =========================================================== <>. Presé izskanéjus'o zin'u, ka Odisejs Kostanda varétu iestáties par Alfréda Rubika atbrívos'anu, Kostanda komentéjis s'ádi: "Biju viens no tiem, kas 1991. gada augustá péc puc'a Rubiku aizturéja. Un kaut arí ne valdíba, ne viena vai otra partija nevar uzn'emties tiesas funkcijas un lemt par káda cilvéka atbrívos'anu, mans personígais viedoklis ir, ka izlíguma várdá mums nav vajadzígi politiskie cietumnieki un ka Alfréds Rubiks varétu iznákt no cietuma". =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests