=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Vairákus prieks'likumus ANO refirmám un novértéjumu organizácijas 50 gadu ilgajai darbíbai savá runá ANO 50 gadu jubilejai veltítajá sesijá N'ujorká izteicis Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Runas sákumá G.Ulmanis atceréjies ANO dibinás'anas vésturi un izteicis noz'z'élu, ka Latvija véstures kolíziju dél' nebija ANO Statútu parakstítáju vidú. Vin's' arí nodévéjis ANo par vietu, kur rodas cilvécei vitáli svarígas iniciatívas, un atzíméja, ka 50 gados ANO paveikusi daudz, gan nesot izlígumu un mieru ar preventívás diplomátijas lídzekl'iem un miera uzturés'anas pasákumiem, gan arí sniedzot neatliekamu palídzíbu kríz'u vietás pasaulé. Valsts prezidents vilcis paraléles starp pas'reizéjo situáciju un 1939. gadu, kad ar kolektívás dros'íbas principa saglabás'anu nespéja tikt galá Tautu Savieníba. Runájot par ANO reformu nepiecies'amíbu, prezidents audis viedokli, ka ANO dros'íbas padomes darbíbai vajadzétu kl'út atklátákai un párskatámákai, saglabájot efektiviáti. Dros'íbas padomes paplas'inás'ana dotu taisnígu iespéju palielinát mazo valstu lomu, ievérot valstu g'eográfisko párstávniecíbu un jaunás g'eopolitiskás realitátes péc aukstá kara beigám. Cits reformu virziens varétu bút ANO finansés'anas sistémas párveidos'ana. G.Ulmanis pieminéjis arí Cilvéktiesíbu biroja izveidos'anu Latvijá, ievérojot ANO Vínes konferences ieteikumus. Preziddents atgádinájis, ka Latvija ierosinájusi XXI gs. sákumá Rígá saríkot starptautisku galotn'u konferenci par atbrun'os'anos un tás saistíbu ar vides aizsardzíbu un attístíbu. =========================================================== "Latvijas cel'a" valde izteikusi baz'as par Ziedin'a C'evera vadítá bloka spéjám "pierast pie demokrátijas", jo esot párliecinájusies, ka s'ie cilvéki "ir atpalikus'i no dzíves par 3-4 gadiem, neorientéjas likumdos'anas procesá un veidá, ká to likumígi mainít". =========================================================== Saskan'á ar spéká esos'o likumdos'anu Joahims Zígerists ká valsts valodas nezinátájs nedríkstétu ien'emt ekonomikas ministra vietu, ko vin'am savá valdíbá rezervéjis Nacionálá izlíguma bloks. Anulét s'o s'k'érsli Zígerista cel'á var vienígi Saeima, pien'emot attiecígu grozíjumu likumá par valsts valodu. Valsts valodas neprasnme Zígeristam gan netraucéja kl'út par 5. Saeimas deputátu. Solíjumu, ka parlamenta darbíbas sestajá ménesí vin's' teiks savu pirmo runu latviski, Zígerists tá arí neizpildíja. Lídz s'odienai Zígerists iemácíjies uztvert atsevis'k'as latvies'u sarunvalodas frázes. Par to liecina arí tas, ka vin'a palígs vairs netulko savam s'efam adresétos jautájumus. =========================================================== Filipínu g'enerálkonsuls Baltijá Folkers fon Zengbus's iesniedzis Filipínu notu Latvijas Árlietu ministrijá. Tajá izteikta prasíba arestét kug'i "Orion 2" lídz brídim, kamér tiks nokártots stríds starp filipínies'u júrniekiem, kas strádája uz kug'a, un tá ípas'nieku no Somijas (viena no versijám - 10 apkalpojos'á personála darbiniekiem nav izmaksátas divu ménes'u darba algas, un kad kug'a ípas'niekam tas atgádináts, s'ie cilvéki atbrívoti no darba un vin'iem iedotas tranzítvízas, kas dod tiesíbas uzturéties Latvijá 48 stundas). Latvijas Árlietu ministrija izskatíjusi s'ádas prasíbas tiesiskumu no starptautisko tiesíbu viedokl'a, tac'u to nav saredzéjusi, jo Latvija esot tikai vieta, kur risinás konflikts. =========================================================== Latvijas izstrádátá individuálás sadarbíbas programma ar NATO ir san'émusi pozitívu atsauksmi no NATO un partnervalstu programmas "Partnerattiecíbas mieram" koordinácijas centra direktora g'enerál'a Gunara Langes. Programmu izstrádájusi Aizsardzíbas un Árlietu ministrijas darbinieku grupa. G.Langes atsauksmé teikts, ka Latvijas izstrádátais dokuments paráda, ká uz partnerattiecíbu sistému tuváko divu gadu laiká skatás nacionál'a valsts, un dod tam labu izvértéjumu, kas sekmétu NATI un partnervalsts attiecíbu uzlabos'anu. =========================================================== Baltijas valstu brívprátígo militáro organizáciju vadítáji Igaunijá noslégus'i savstarpéjás sadarbíbas lígumu. S'í ir pirmá s'áda veida vienos'anás par brívprátígo militáro organizáciju sadarbíbu Baltijas valstu vésturé. Vienos'anás paredz informácijas apmain'u, visu trís organizáciju s'tábu atsevis'k'o nodal'u sadarbíbu un savstarpéji izdevígu visu trís organizáciju tehniská potenciála izmantos'anu. Reizi gadá tiks ríkotas kopígas mácíbas un notiks komandieru tiks'anás. Vienos'anás nosaka sadarbíbas formas arí dabas katastrofu gadíjumos, kas skar visu trís valstu iedzívotájus un ir saistíta ar bégl'u uzn'ems'anu. =========================================================== Jau zinámi tie, ka vélas kl'út par Latvijas radio un televízijas g'eneráldirektoriem - péc radio vadítája amata káro Imants Rákins, Dzintris Koláts, Aivars Ginters, Kárlis Vahs'teins, Arnolds Klotin's', bet par televízijas g'eneráldirektoru labprát kl'útu Imants Rákins, Rodrigo Rikards, Dans Bértulis, Kárlis Vahs'teins un Olafs Pulks. Izvéloties kandidátus, tiks izvertétas gan biográfijas, gan ieprieks'éjá darba pieredze, gan piedávátá radio vai TV attístíbas koncepcija, ká arí s'ís koncepcijas realizácijas iespéjas pas'reizéjá budz'eta ietvaros. Jaunos TV un radio g'eneráldirektorus Nacionálá radio un televízijas padome nosauks 3. novembrí. =========================================================== Viena no Latvijas politiskajám partijám - Demokrátiskás iniciatívas centrs - izvéléjusies nosaukumu - Krievu partija, reg'istréjoties Tieslietu ministrijá. =========================================================== Rígá uzsákta apkures sezona!!! =========================================================== Vides aizsardzíbas valsts ministrs Indulis Emsis devies uz Sofiju, kur notiek konference "Vide-Eiropai". Vin's' lasís referátu darba grupá, kurá apspriedís biolog'iskás daudzveidíbas saglabás'anas stratég'iju Eiropá laika posmá lídz 2000. gadam. =========================================================== 24. oktobrí - ANO dibinás'anas 50. gadadiená - sabiedriskais fonds "Baltijas zvaigznes" devás autoekspedícijá apkárt pasaulei. Tás galvenais mérk'is ir veicinát daz'ádu tautu, rasu, relig'iju, kultúras sistému un reg'ionu savstarpéjo sapras'anos un tuvinás'anos. Ekspedícijas mars'rutá iekl'autas vairák neká 50 valstis piecos kontinentos, mars'ruta kopgarums pa zemes cel'u - 95.000, pa júru - 28.000 km. Brauciena laiká tiks popularizétas Baltijas valstis, stástíts par to problémám, lasítas lekcijas un demonstrétas izstádes. =========================================================== Saeimá pien'emts likums "Par obligáto siciálo apdros'inás'anu bezdarba gadíjumiem". Tas stásies spéká 1996. gada 1. oktobrí. Likumá noteikts, ka tisk veidots ípas's nodarbinátíbas fonds, kura nonáks apdros'inátáju iemaksas, valsts lídzekl'i un nauda no privatizácijaas fondiem. Lai san'emtu pabalstu, pédéjo 12 ménes'u laiká iemaksas fondá bús jáizdara vismaz 9 ménes'us. To lielumu valdíba vél nav noteikusi. Savukárt pabalstu lielums bús atkarígs no apdros'inás'anas ilguma. Tas svárstás no 50 % no pédéjo ses'u ménes'u vidéjás izpel'n'as lídz 65 %. Pirmos trís mées'us bezdarbnieks pabalstu san'ems pilná apméráá, nákamos trís - 80 % apméráá, bet laika posmá no 6 lídz 9 ménes'iem péc kl'ús'anas par bezdarbnieku - 60 % no sákotnéjás pabalstu summas, bet ne masák ká 90 % no valsts noteiktás minimálás darba algas. Pavisam bezdarbnieka pabalstu maksás 9 ménes'us 12 ménes'u laiká no tá pies'k'irs'anas dienas. Likumá uzsvérts, ka apdros'inás'ana bezdarba gadíjumiem bús obligáta. =========================================================== Tukuma rajona Irlavá iesvétíti brál'u kapi, kuros apglabáti 114 1944.-1945. gadá Kurzemes katla kaujás kritus'ie latvies'u leg'ionári un septin'i vácu kareivji. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests