=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 8.novembrí Aizsardzíbas ministrijá trísdesmit atval'inátos Latvijas armijas virsniekus pien'éma Ministru prezidents un aizsardzíbas ministrs Máris Gailis un Nacionálo brun'oto spéku komandiera vietas izpildítájs Juris Eihmanis. =========================================================== Tá ká Nacionálá bloka un "Latvijas cel'a" párstávji vélreiz apliecinájus'i, ka vin'u veidotás valdíbas durvis esot atvértas arí citiem politiskajiem spékiem, Valsts prezidenta aicinátais nákamás valdíbas veidotájs Máris Grínblats uzsácis oficiálas konsultácijas ar visám 6.Saeimá ievélétajám partijám. Ceríbas tiekot saistítas ar Latvijas Vieníbas partiju, ka tá varétu atbalstít Grínblat valdíbu. Savukárt Odisejs Kostanda (Zígerista partija) prognozéjis: "Vai nu C'evera valdíba, vai nekáda". Sarunám deleg'éti M.Grínblats, Máris Gailis ("Latvijas cel's'"), Andrejs Krastin's' (LNNK) un Ervids Grinovskis (Latvijas Zemnieku savieníba). =========================================================== Latvijas Zemnieku savieníbas valde pazin'ojusi par demisiju. Tac'u lídz kongresam, kas notiks 26.janvárí, tá turpinás pildít savus pienákumus. Atkáps'anás iemesls - 6.Saeimas vélés'anu rezultáti. =========================================================== Tautas kustíbas "Latvijai" (Zígerista partija) deputáti Saeimá ievéléjus'i savas frakcijas pagaidu vadíbu. Par frakcijas prieks'sédétáju ievéléts Odisejs Kostanda, bet par vin'a vietniekiem - Andris Saulítis un Jánis Maulin's'. Par prieks'séz'a biedriem ievéléta Gunta Gannusa un Jánis Kazáks. Jaunas frakcijas vadíbas vélés'anas notiks'ot péc valdíbas sastádís'anas. =========================================================== Tautas Saskan'as partijas párstávis Mavriks Vulfsons intervijá vácu avíz'ei <> izteicies, ka Joahima Zígerista kandidatúra ekonomikas ministra amatam atbilstu, ja vin's' izpildítu divus noteikumus. Pirmajá pusgadá Zígeristam esot jápieráda, ka vin'a prieks'véléanu solíjumi tiek ístenoti, proti, jágádá par vácu investícijám Latvijá un jáizveido "labi funkcionéjos'a humánás palídzíbas sistéma". Otrais - par ministru vin's' varot bút tikai tad, ja Hamburgas apgabaltiesa attaisnos Zígeristu pársúdzíbas lietá par kúdís'anu uz naidu pret c'igániem. =========================================================== Izvértéjot 6.Saeimas vélés'anu rezultátus, Latvijas Tautas frontes dome nolémusi atbalstít jaunas Tautas partijas veidos'anu un par apvienos'anás iespéjám runát ar Kristígo demokrátu savieníbu. =========================================================== Iespéjamá brívás tirdzniecíbas líguma parakstís'ana starp Latviju un Eiropas brívás tirdzniecíbas asociáciju (EBTA) varétu notikt jau s'.g. 8.decembrí EBTA valstu ministru tiks'anás laiká. Latvija ir pirmá Baltijas valsts, kas paraféjusi s'ádu lígumu ar EBTA. Sarunu otrajá raundá, kas s'obríd notiek Z'enévá, esot panákta vienos'anás, ka EBTA valstis atzís Baltijas valstu prec'u izcelsmes noteikumus ká identiskus saviem. Darba grupas vienojus'ás, ka Latvija vél 4 gadus saglabás ierobez'ojumus Norvég'ijas un Islandes las'u importam. Kopumá EBTA valstis apn'émus'ás tirdzniecíbá ar lauksiamniecíbas produktiem pret Latviju pilietot ne stingráku rez'ímu ká pret Eiropas Savieníbas valstím. S'veice piekritusi no 1996.gada 1.júlija atcelt kvantitatívos ierobez'ojumus melno metállúz'n'u ieves'anai. Turklát EBTA valstis esot gatavas sniegt Latvijai tehnisko palídzíbu valsts atbalsta un tehnisko tirdzniecíbas barjeru jautájumos. =========================================================== <> zin'o, ka starp Latviju un Lietuvu pastávot "principiála vienos'anás" ípas'i neiesaistít presi júras robez'u apspries'anas gaitá, lai nesaasinátu attiecíbas un neradítu nevélamu vai nepatiesu jautájuma interpretáciju. Sarunas esot bijus'as un tiekot plánots to turpinájums. Galvenás domstarpíbas kaimin'valstím ir par robez'u Rígas júras lící, kurá visas salas pieder Igaunijai, un kur pédéjá vienpuséji jau noteikusi savu ekonomisko zonu. =========================================================== Latvijas véstniecíbai Vil'n'á iesniegta Lietuvas Árlietu ministrijas nota, kurá teikts, ka Lietuva atsakás no agrákás vienos'anás (gan rakstiskás, gan mutiskás) jautájumá par júras robez'u un pierobez'as ekonomiskás telpas noteiks'anu ar Latviju. Lietuva atteikusies arí no memoranda, kuru Mais'agalá nesen parakstíja abu valstu prezidenti. Notá Lietuvas puse apgalvo, ka Latvijas valdíba esot párkáusi Lietuvas suverénás tiesíbas uz tás kontinentálo s'elfu un tá resursiem, ká arí ieprieks' atzíto principu, ka vienpuséjas rícíbas dél' netiks apdraudéta galígá vienos'anás par starpvalstu robez'as noteiks'anu. Lietuvu gan apmierinot taisnás robez'línijas princips, tac'u to neapmierinot tres'o valstu darbíbas, kas skarot Lietuvai piederos'ás teritorijas. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests