=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 10.novembrí Lác'plés'a dienai veltíto pasákumu virkné Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rígas pilí pien'éma 130 Nacionálo brun'oto spéku virsniekus. Pasákuma otrajá dal'á klátesos'ie varéja noklausíties Raimonda Paula un bérnu ansambl'a "Dzeguzíte" koncertu. 11.novembrí pie Brívíbas pieminekl'a notika svinígá goda sardzes main'a, Brál'u kapos siedus nolika valdíbas un Nacionálo brun'oto spéku párstávj, bet vakará 11.Novembra krastmalá dega svecítes, atgádinot par tiem, kas Latvijas brívíbai atdevus'i savu dzívíbu. 11.novembrí Latvijas júras spéku bázé Bolderájá notika svinígs piemin'as brídis, kurá godunája 1.Pasaules kará bojá gájus'os franc'u un angl'u júrniekus. Péc ziedu noliks'anas pie kritus'ajiem veltítá pieminekl'a klátesos'ie trijos Latvijas Júras spéku kug'os devás júrá, lai nolaistu vainagus vil'n'os. Saeimas prieks'sédétája Ilga Kreituse pazin'ojusi, ka saglabás'ot 5.Saeimas radíto darba stilu. Vin'a arí nemainís'ot Saeimas aparáta darbiniekus - problémas varétu rasties vien tad, ja káds centísies realizét kádas partijas intereses. I.Kreituse teikusi, ka vadít Saeimu, kurá pársvará ir víries'i, reizé esot gan viegli, gan grúti. Vin'a cerot, ka sédes vadítájas - sievietes - klátbútné Saeimas víries'u cits citu neapveltís'ot ar nepieklájígiem izteicieniem. Vin'a arí centís'oties panákt Saeimas Prezidija stingráku attieksmi pret deputátiem, kas kavéjus'i Saeimas plenársédes. Arí 6.Saeimá spíkere turpinás strádát Árlietu komisijá. Vin'a atzinusi, ka pas'reizéjos finansu krízes apstákl'os arí Saeimas budz'ets ir ierobez'ots, tádél' lielá mérá bús'ot apgrútináta parlamenta atbalsta grupu darbíba. Runájot par 5.Saeimas neizskatítajiem likumprojektiem spíkere paskaidrojusi, ka pas'laik sagatavts saraksts ar 230 likumprojektiem, kas tiks iesniegts izvértés'anai komisijás. Jaunais parlaments izskatís'ot tikai tos likumprojektus, kurus atkártoti iesniegs Saeimas komisijas, valdíba, ká arí 5 deputáti. Saeimas prieks'sédétája pien'émusi visu s'im amatam pienákos'os standartu. Vienígais, ko vin'a neievéros - dzíves vietas main'a. Arí turpmák I.Kreituse dzívos'ot Valdemára ielas divistabu dzívoklí kopá ar víru, délu un meitu. Ieks'lietu ministrs Jánis Ádamsons, atbildot uz <> jautájumiem par vin'a iespéjamo darbos'anos Nacionálá izlíguma bloka valdíbá, pazin'ojis, ka nekad nedarbos'oties viená valdíbá ar noziedzniekiem. Proti. Joahims Zígerists, kurs' iespéjamajá Ziedon'a C'evera valdíbá varétu ien'emt ekonomikas ministra amatu, Vácijá esot tiesáts ká kriminálnoziedznieks par apmelos'anu. Rezuméjot paveikto savas vadíbas laiká, J.Ádamsons informéjis, ka samazinájis izdaríto noziegumu daudzumu, kam pamatá esot bijus'i divi faktori - policijas darbinieki jút, ka vin'i ir kádam vajadzígi, bet iedzívotáji sákus'i vairák uzticéties policijai. Sadarbojoties ar Zemessardzi un Valsts ien'émumu dienestu, policija ístenojusi vairákas akcijas noziedzíbas novérs'anai - "Profilakse", "Dros'íba", "Várti" un akcija sevis'k'i bístamu noziedznieku aizturés'anai "Siréna", par kuru lídz s'im plas'ákai sabiedríbai nebija zin'ots. Gada laiká Ieks'lietu ministrijá notikus'as vairákas pármain'as - piem., izveidota ekonomsiká policija, reorganizéts Valsts dros'íbas dienests un tá vietá izveidots Valsts apsardzes departaments, kas pilníbá párn'émis árvalstu véstniecíbu apsardzi. Notikusi arí Ieks'lietu ministrijas struktúru pas'attírís'anás. Par daz'ádiem párkápumiem sodíti vai nodarba atbrívoti 50 policisti. Noslégti lígumi ar Váciju, Lietuvu un Igauniju par sadarbíbu organizétás noziedzíbas apkaros'aná. Iesákta ministrijas novecojus'á autoparka nomain'a ar jauná "Rover" un "Landrover" firmas automas'ínám. Liepájas pilsétas domes árkártas sédé tika konstatéta árkártas situácijas pilsétas siltumapgádé. Lietuvas pilsétas vadíba lúgusi valdíbas palídzíbu kredíta n'ems'aná vai finansiálu palídzíbu kurinámá iegádé. Ministru prezidents Máris Gailis s'ádu iespéju izslédzis, jo valdíbas rezerves fondá s'obríd esot tikai Ls 140.000. Tádél' vienígais risinájums varétu bút kredíta n'ems'ana nokomercbankám. Patlaban Liepájá siltumu nesan'em apt. ceturtá dal'a éku, tostarp arí slimnícas un skolas. Kopéjais pilsétas paráds "Latvenergo" ir 4,6 milj. latu. Lai gan 70 % iedzívotáju samaksájus'i par pagájus'ajá apkures sezoná patéréto siltumu, "Latvijas gáze" san'émusi tikai 11 % no pienákos'ás samaksas. Páréjá summa iztéréta siltumtíklu remontam un modernizácijai. M.Gailis brídinájis, ka gadíjumá ja lídz 15.novembrim situácija ar siltumapgádi neuzlabosies, vin's' ierosinás'ot Saeimai atlaist Liepájas domi un iecelt pilsétas pagaidu adminsitráciju. 12.novembrí Liepáas dome un "Rígas komercbanka" parakstíja lígumu par Ls 150.000 kredítu kurinámá iegádei. Ístermin'a kredíts san'emts ar 28 % likmi. Nauda tiks izmantota mazuta iegádei un lai "Latvijas gázei" samaksátu parádu par gázes piegádi divám katlu májám, kurás mazutu dedzinát nav iespéjams. Tac'u arí s'is kredíts neatrisina apkures problémas Liepájá. Vieníbas partijas frakcijas prieks'sédétájs Edgars Báns izplatíjis pazin'ojumu, ka presé publicétá informácija par frakcijas konsultácijám ar Nacionálo bloku (skat. 10.nov. S'AJÁS DIENÁS) kvalificéjama ká politiska provokácija, lai radítu nesaskan'as starp Nacionálá izlíguma bloka dalíbniekiem. Frakcijá esot pien'emts lémums árpus Nacionálá izlíguma bloka sarunás nepiedalíties. Kristígie demokráti aicina demokrátiskos politik'us pievienoties savai - tautas - partijas, uz Kristígo demokrátu partijas pamatprogrammas bázes atrodot kopígu valodu. Partija vélas ar  paturét savu líniju - sociáli atbildíga tirgus ekonomika, atzístot, ka nosaukums ir sekundára lieta, galvenais esot kristígo vértíbu báze. Pagaidám partija tikusies ar Tautas fronti, Maznodros'ináto politisko apvieníbu, pensionáriem u.c. politiskajiem spékiem un sabiedriskajá grupám. Kristígo demokrátu valde nolémusi atbalstít Gundara Bérzin'a kandidatúru satiksmes ministra amatam, bet Péteri Cimdin'u - Izglítíbas un zinátnes ministrijá par valsts ministru augstákás izglítíbas un zinátnes lietás, vienlaikus uzsverot, ka Mára Grínblata sastádíto valdíbu atbalstís'ot jebkurá gadíjumá. Latvijas Universitátes Biomedicínss pétíjumu un studiju centra direktoram, Zinátn'u akadémijas ístenajam loceklim profesoram Elmáram Grénam par izciliem sasniegumiem molekulárbiolog'ijá pasniegta Latvijas Zinátn'u akadémijas Lielá medal'a. S'is apvbalvojums tiek pasniegts vienreiz gadá. Triju Zvaigz'n'u orden'a domes sédé izskatíts jautájums par s'á orden'a pies'k'irs'anu 31 sabiedríbá pazístamai personai sakará ar gaidámajiem valsts svétkiem - 18.novembri. Latvijas Bankaa atsaukusi licenci "Rígas Starptautiskajai bankai" un iesniegusi tiesá prasíbu par s'ís bankas likvidáciju. Savukárt Apdros'inás'anas uzraudzíbas inspekcija anuléjusi licences trim apdros'inás'anas sabiedríbám - "Polise", "Rinko" un "Siréna 11". Latvijas Árlietu ministrija 13.oktobrí iesniedza Krievijai véstuli par Ls 550.000 lielo Krievijas parádu, kas izveidojies par militáro pensionáru medicínisko aprúpi. (S'áda Latvijas-Krievijas vienos'anás izriet no 1994.gada 30.aprílí oparakstítá líguma par Krievijas karaspéka izves'anu no Latvijas. Vienos'nás paredz, ka LR teritorijá dzívojos'o Krievijas militáro pensionáru un vin'u g'imenes locekl'u medicínoská apkalpos'ana tiek apmaksáta no Krievijas federálá valsts budz'eta lídzekl'iem. Lígums attiecas uz 22.320 pensionétajám Krievijas militárpersonám, kuras legáli dríkst uzturéties Latvijá, jo demobilizéjus'ás no militárá dienesta lídz 1992.gada 28.janvárim.) Atbildes sniegs'anas galígais datums tika noteikts 1.novembris. Tac'u arí 6.novembrí, kad Árlietu ministrija aicinája Krievijas konsulárá dal'as dalíbniekus uz sarunám, parádsnebija sarucis. S'obríd Latvijai párskaitíti Ls 320.000, bet páréjá nauda solíta vélák. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests