=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Lai radítu pacilátáku noskan'u pirms Latvijas proklamés'anas 77.gadadienas, valdíba nolémusi pies'k'irt desmit darba rúk'iem Ministru Kabineta Atziníbas rakstu. Starp apbalvotajiem ir Dailes tátra aktieri Dina Kuple-Tone un Péteris Liepin's', Zemessardzes majors Raimonds Graube, akadémik'is Marg'ers Lídaks, skolotájs Évalds Silin's'. S'odien Dailes teátrí notiek Máras Zálítes un Raimonda Paula múzikla "Mez'a gulbji" pirmizráde. Uzvedumá, kuru veidojus'i rez'isors Arnis Ozols, horeográfe Tamára Ék'e, vokálá pedagog'e Anita Garanc'a, scenográfs Aigars Ozolin's' un kostímu máksliniece Baiba Puzina, piedalás gan Dailes teátra, gan citu teátru aktieri. Bús dzívá múzika, ko spélés augstas klases múzik'i maestro Raimonda Paula vadíbá. LNNK valde nosútíjusi aicinájumu Valsts prezidenta aicinátajam Ministrui prezidenta kandidátam Márim Grínblatam aicinájumu, kurá teikts, ka LNNK atbalsta M.Grínblata veidoto valdíbu un neizvirza konkrétas prasíbas uz ministru amatiem. LNNK valde ieteikusi neaicinát valdíbáá ieprieks'éjá Ministru Kabineta locekl'us, kas bija atbildígi par neveiksmígo ekonomisko un árpolitisko darbíbu. LNNK un Latvijas Zal'á koalícija esot gatava ien'emt amatus Árlietu ministrijá, Aizsardzíbas ministrijá, Vides un reg'ionálás attístíbas ministrijá vai Ekonomikas ministrijá. Valsts ien'émumi s'ogad bús par 100 miljoniem latu mazáki. Par to liecinot valdíbas apstiprinátie 1995.gada valsts pamatbudz'eta ien'émumu pláns, kas rádot, ka cerétá 471 milj. latu vietá valsts maká nonáks tikai 371 milj. latu. Lai gan visraz'ígákais "naudas pelnítájs" bús pievienotás vértíbas (apgrozíjuma) nodoklis, kas l'aus valstij tikt pie 217 milj. latu, tac'u arí s'á nodokl'a guvums bús'ot par 34 milj. latu mazáksss, neká bija gaidíts. Uzn'émumu ienákumu (pel'n'as) nodoklis papildinás valsts budz'etu tikai ar 46 milj. latu. Savukárt akicízes nodoklim uzticétas papildu saistíbas 3,5 milj. latu apmérá, jo alkohola tirdzniecíba pas'laik esot pilná spará. Tajá pas'á laiká ministri nolémus'i samazinát valsts nodevu apméru par licenci farmaceitiskajai uzn'éméjdarbíbai. Piem., aptiekas atvérs'anas licence lídzs'inéjo 100 latu vietá maksás 20 vai 50 latu (attiecígi laukos vai pilsétá), aptiekas darbam ar narkotiskajám zálém - tikai 1 latu, farmaceitiskajai praksei - 10 latu. Ministri uzskata, ka aptieku uzturés'ana esot dárgs prieks, it ípas'i, ja játirgo narkotiskas záles. Akreditácijas véstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim nodevus'i divu valstu - Írijas un Jordánijas Has'imítu karalistes árkártéjie véstnieku Latvijá Patriks Makeibs un Kaldons Ahmads Aldahirs. Lai veidotu un attistítu jaunatnes vadítáju apmácís'anas sistému Latvijá, sácies Latvijas un Dánijas jaunatnes apmácíbas projekts "Burtnieku mája", kurá iesaistíjus'ás 29 Latvijas jaunatnes organizácijas (mazpulki, Latvijas jaunatnes Sarkanais Krusts, "Jaunatnes akcija mieram" u.c.). Projekta galvenais mérk'is ir palídzét Latvijas jaunatnes organizácijám iemácíties patstávígi darboties un organizét pasákumus, ká piesaistít sponsorus u.c. <>. Jaunákie G-24 un Starptautiská Valútas fonda kredítu izmantos'anas auditorpárbauz'u rezultáti ráda, ka no 62 párbaudítajiem uzn'émumiem tikai 13 naudu varés atdot laikus, savukárt par 25 uzn'émumiem esot pilnígi skaidrs, ka paredzétajá termin'á aizdevumu atmaksát tie nevarés. Kredítu bús'ot spéjígas atdot: SIA "Ceplis", a/s "Aleta", SIA "Latlin", SIA "Doma", a/s "Rekos", kopuzn'émums "Ekju", zemnieku saimniecíbas "Lígas" un "Silavas", SIA "Dail'rade", firmas "Dilar", "Antaris", "Magistr-International", "Orions". Savukárt atzinumss, ka kredíts netiks atmaksáts paredzétajá termin'áá, dots par pazístamajiem uzn'émumiem a/s "RAF", a/s "SWH-Ríga", "RBS-TV", paju sabiedríba "Stal'g'ene", SIA "Latsek", SIA "Faber", SIA "Colla", SIA "Houuusebuilding", SIA "Latinkom", virkni zemnieku saimniecíbu, firmu un individuálo uzn'émumu. Visiem s'iem uzn'émumiem kredítus garantéjus'as komercbankas, no kurám daudzas jau bankrotéjus'as. Speciálisti uzskata, ka starptautisko kredítu atmaksá náksies piedalíties valstij (budz'etam). No valsts lídzekl'iem tiek atmaksáti vienígi firmu "Lata International" un "Lears" kredíti, kurus garantéjusi valdíba. Latvijas Árlietu ministrija iesniegusi Lietuvai atbildes notu. Tajá norádíts, ka Lietuvas 8.novembra notas nostádném, pazin'ojot, ka Lietuva atsakás no ieprieks'éjám vienos'anám par júras robez'u, nav pamata. Latvijas Árlietu ministrijas notá uzsvérts, ka Latvijas un Lietuvas lídzs'inéjá sadarbíba tikusi balstíta uz labu kaimin'attiecíbu principiem, abu valstu interes'u ievéros'anu un reguláru informácijas apmain'u. Latvijas Árlietu ministrija pazin'ojusi, ka savá darbíbá vienmér vadíjusies péc starptautisko tiesíbu normám un joprojám uzskata par saistos'ám visas vienos'anás, kas panáktas ar Lietuvu par júras robez'u. Notá izteikta ceríba, ka vienos'anás par júras robez' tiks panákta sarunu gaitá. Latvijas puse uzskata, ka pastávos'ás domstarpíbas iespéjams atrisinát, n'emot vérá tradicionáli draudzígás attiecíbas starp Latviju un Lietuvu un abu valstu orientáciju uz Baltijas valstu solidaritátes un vispusígas sadarbíbas nostiprinás'anu un cies'áku integráciju. 14.novembrí Lietuvas Seimá lídz vélam vakaram tika apspriesta Adolfa Slez'evic'a vadítajam Ministru kabinetam iesniegtá interpelácija. Interpelácijas idejas autoru argumenti par valdíbas main'as nepiecies'amíbu bija izklástíti 100 lappus'u zin'ojumá. Savukárt valdíba bija sagatavojusi tik pat apjomígu atbildi - tajá A.Slez'evic's visus opozícijas izvirzítos apvainojumus noraidíjis. Péc tam, kad valdos'á Lietuvas Demokrátiská darba partija atteicás piedalíties aizklátajá balsojumá, opozícija nespéja iegút neuzticíbas izteiks'anai nepiecies'amás 70 deputátu balsis. Par valdíbas demisiju balsoja 56 deputáti. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests