=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== 26.novembrí - Mirus'o piemin'as diená - Latvijas dievnamos un kapsétás tika aizdegtas sveces. Tas bija músu aizlúgums par mirus'o dvéselém. Notika Latvies'u intelig'ences apvieníbas ríkotá konference "Sestás Saeimas vélés'anu rezultáti - célon'i un sekas". Ar referátiem uzstájás vésturnieki Indulis Ronis un Antonijs Zunda, filozofs Vilnis Zarin's', politilog'e Ilze Ostrovska, k'ímik'is Jánis Freimanis, publicists Viktors Avotin's', z'urnálists Vilis Seleckis. Izglítíbas un zinátnes ministrijá notika Pedagogu izglítíbas centrá ríkotá mácíbu palíglídzekl'u un mácíbu grámatu autoru konkursa noslégums un laureátu apbalvos'ana. Kanádas "Daugavas vanagu" balvu, Latvijas Kultúras fonda balvu un laureáta nosaukumu pies'k'íra skolotájiem: Indulim K'énin'am (Valdemárpils vidusskola), Annai Baumanei (Ogres 1.vidusskola), Andrim Rudovicam un Teilai Rudovicai (Saldus pamatskola), Guntai Suhanovai (Limbaz'u 3.vidusskola), Maijai Kulakovai (Lívánu 1.vidusskola), Ritai Ábelei (Sátin'u pamatskola) un Zentai Kínei (K.Valdemára pamatskola). Bet laureáta nosaukumu un Latvijas Kultúras fonda un Pedagogu izglítíbas atbalsta centra balvu ieguva Anita Ambota (Rígas 84.vidusskola), Gunta Rateniece (Júrmalas 1.vidusskola) un Vilija Krampuse (Mez'malas vidusskola). 24.novembrí Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizíté Valmierá, izmantojot iespéju tikties ar Latvijas rajonu pas'valdíbu vadítájiem, devis máienu, ka Ministru kabineta sastádís'anu uzticés Ziedonim C'everam. "Aiz s'í 51 % Saeimá stáv vélétáji, un aptaujas liecina, ka táda ir cilvéku izvéle arí patlaban. (..) es teicu, ka mana griba bútu, lai valdíba sastávétu no pragmatik'iem un strádát spéjígiem cilvékiem. Búsim godígi. Grínblata sarakstá bija daudzi posten'i, par kuru iespéjamiem vadítájiem nav pilnígas párliecíbas, ka tie uzticéto vezumu spétu pavilkt." Tac'u G.Ulmanis nekad nepiekritís'ot, ja nákamajá valdíbá tiktu iekl'auts Zígerists. Savukárt rajonu pas'aldíbu párstávji mudinájus'i G.Ulmani meklét tres'o personu iespéjamá Ministru prezidenta kandidatúrai, minot Godmani, Gorbunovu un Reps'i. Pas'valdíbu vadítáju izteikumos par iespéjamo C'evera náks'anu pie varas jaudus'ás bailes, ka tádá gadíjumá tiktu veikti "revolucionári párkártojumi", tac'u visnesimpátiskáká esot c'everies'u raus'anás pie varas ar visiem lídzekl'iem, turklát neviens no s'ís koalícijas párstávjiem, kam táda iespéja jau bijusi, nekádas sevis'k'as sekmes nav uzrádíjis ne savá saimnieciskajá, ne politiskajá darbíbá. Rígá notika Latvijas Brívo arodbiedríbu savieníbas (LBAS) 3.kongress, kurá pulcéjás 308 delegáti, ká arí viesi no 9 aizrobez'u zemém. Par LBAS prieks'sédétáju aizklátá balsos'aná ievéléts bij. izglítíbas un zinátnes darbinieku arodbiedríbas líderis Agris Olmanis. Akceptéti vairáki grozíjumi LBAS statútos. Turpmák savieníbas kongress notiks reizi 3 gados (lídz s'im reizi 5 gados), Savieníbas darbíbas nodros'inás'anai dalíborganizácijám turpmák bús jámaksá 3 % no saváktajá biedru naudám (lídz s'im 5 %). Pien'emta darbíbas programma, ká arí vairákas rezolúcijas, kas akcenté sadarbíbu ar as'valdíbám un darba devéjiem. Iespéjams, ka drízumá tiks paaugstináta maksa par dzelzcel'a transporta pakalpojumu izmantos'anu. Paredzams, ka "Latvijas dzelzcel'a" zaudéjumi lídz gada beigám bús apt. 20 milj. latu, tac'u valdíba dotácijas dzelzcel'am nav pies'k'írusi. Nepiecies'ams nomainít novecojus'os elektrovilcienus un sliedes, kas tiek ekspluatétas jau 20 gadu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 23.novembrí izsludinájis likumu "Par maternitátes un slimíbas pabalstiem" un túlít arí iesniedzis Saeimai izskatís'anai s'í likuma grozíjumu projektu. Likums paredz, ka valsts sociálás apdros'inás'anas pies'k'irtais slimíbas pabalsts izmaksájams tikai no darba nespéjas 15.dienas. Lídz tai slimíbas pabalsts jámaksá darba devéjam. G.Ulman'a ierosinátie grozíjumi paredz, ka valsts maksá slimíbas pabalstu, sákot no 7.dienas. Igaunija parakstíjusi oficiálo iesniegumu par iestás'anos Eiropas Savieníbá. Saimnieciská tiesa 24.novembrí nepien'éma lémumu par "Bankas Baltija" bankrotu vai sanáciju, pamatojoties uz divu Saeimas komisiju un atsevis'k'u kreditoru lúgumu atlikt s'ís lietas izskatís'anu. Lai apspriestu iespéjamo tuvinás'anos starp Latvijas luterán'u un katol'u konfesijám, notika seminárs luterán'u un katol'u mácítájiem, ko vadíja Pasaules Luterán'u federácijas g'enerálsekretára vietnieks ekumeniskajos jautájumos Eiz'ens Brands un Pontifikálás padomes kristies'u vieníbas veicinás'anai pástávis monsinjors Reiems. Garídznieki uzskata, ka katol'u un luterán'u vienotíba esot iespéjama, tac'u tikai tálá nákotné. Valsts budz'eta izdevumi novembrí bija par 12,4 milj. latu lieláki neká ien'émumi. Budz'eta deficíts s'.g. 23.novembrí bija 65 milj. 500 túkst. latu. Budz'eta deficítu valsts segusi ar Latvijas Bankas kredítu 9 milj. 500 túkst. latu apjomá, komercbanku kredíties 6 milj. 579 túkst. latu apjomá ká arí árzemés realizéjot vértspapírus par 21 milj. 593 túkst. 136 latiem, realizéjot valsts ieks'éjá aizn'émuma parádzímes par 22 milj. 312 túkst. 522 latiem u.c. Pavisam 1995.gada budz'etá paredzéts iekasét 371 milj. latu. Lídz s'.g. 23.novembrim valsts budz'etá ieskaitíti 308 milj. 500 túkst. latu. 1995.gada budz'etá paredzétie izdevmi ir 463 milj. 400 túúkst. latu, lídz s'.g. 23.novembrim bija iztéréti 386 milj. 600 túkst. latu. Lai gan uzreuz péc savu pilnvaru noliks'anas Ministru prezidents Máris Gailis bija deklaréjis, ka s'í valdíba likumprojektus Saeimas izskatís'anai vairs neiesniegs, valdíba noléma Saeimai izskatís'anai iesniegt uzreiz c'etrus likumprojektus vai grozíjumus pas'reizéjos likumos, tai skaitá, arí LR Valsts valodas likuma jaunás redakcijas projektu un Izglítíbas likuma projektu. LR Mul'k'u partija izplatíjusi pazin'ojumu, kurá parakstíjis Mul'k'u partijas prezidents Jánis Vilnítis. Tajá Valsts prezidents Gumntis Ulmanis aicináts uzticét nákamás valdíbas veidos'anu Mul'k'u partijas prezidentam J.Vilnítim. "(..) Mul'k'u partija jau sen ir deklaréjusi savu vietu politiskajá pasaulé - proti, - visu politisko partiju jumta partija. (..) Maná partijá bútu iesaistíti ne tikai visu politisko partiju párstávji, bet arí pilnígi bezpartejiskie. Tá dros'íbas ministra amatu es pies'k'irtu Ziedonom C'everam, brívíbas ministra - Márim Grínblatam, satiksmes ministra - Andrejam Pantel'éjvam Maná koncepcijá ir arí táds punkts, ka jálikvidé ministru prezidemta amats. S'í amata vietá bútu propagandas ministrs. (..) Tikai mul'k'is mul'k'im varétu iestástít, ka tauta dzív labi un nav ko raudát. Lídz ar to valdíbai vajadzétu péc iespéjas mazák strádát(..)" 1995.gada júnijá 25 valstis, tostarp arí Latvija, nodibinája STarptautisko sadarbíbas fondu "ALFA", kura mérk'is - izveidot daudzvaloduu pavadon'sakaru televízijas kanálu, kas aptvers Viduseiropas un Austrumeiropas reg'ionu. Lai iekl'autos Starptautiskajá sadarbíbas fondá, Latvijá nodibináts "ALFA TV" Latvijas fonds. Paredzéts, ka daudzvalodu TV kanáls "ALFA TV Cooperation" aptvers reg'ionu, kurá dzívo ap 400 milj. cilvéku, un raidís 16-24 stundas diennaktí. Aizkadra balss vai titri Latvijá bús Latvies'u valodá. "ALFA TV" bús pirmá digitálá televízija Austrumeiropá. "ALFA TV" paredz rádít Eiropas filmas, ká arí kultúras, ekonomiska raksturaa, vietéjo informáciju un izklaidéjos'as programmas, to veidos'aná ievérojot politiskas un ideolog'iskas neitralitátes, valstu saimnieciskás attístíbas veicinás'anas un katras valsts kultúras vértíbu popularizés'anas principus. Atvélétais éterlaiks bús vienáds katrai no dalíbvalstím. Sistemátiski "ALFA TV" raidís'anu sáks 1997.gadá. Latvijas "ALFA TV" fonds piedalísies s'í kanála izveidos'aná un darbíbá, nodros'inot Latvijas lídzdalíbu. Tas veidos "ALFA TV" redakciju, uzkrás un sadalís finansu lídzekl'us, párzinás Latvijas filmu un programmu veidos'anu s'im kanálam, organizés reklámas izvietos'anu programmás. Projekts ietver sagatavos'anás, lídzekl'u sagádes un raidís'anas uzsák's'anas posmu. Sagatavos'anás posmu finansé Starptautiskais sadarbíbas fonds, valstu límení - nacionálie fondi. Paredzéts, ka vélák TV darbosies ká a/s. Ká jau brívdienás pieklájas, laiks bija reti jauks - sestdien gaisa temperatúra bija +9 grádi! Sniegs izkusa un párvértás neskaitámás mazás tércítés un urdzin'ás (gluz'i ká pavasarí). Brienot pa úden'iem, kájas izmirka cauri slapjas. Skrienot pa zal'ganbrúniem laukiem un mez'iem, acís "iekrita" koku lielie pumpuri un no pasléptuvém izlídus'ie putnel'i, kas s'úpojás rasas lásém rotátos zaros. Svétdien gaiss sasila lídz +5 grádi, savukárt s'odien ir liela migla un termometrs ráda vairs tikai +2grádi. Un sinoptik'i aicina gatavoties salam... Bútu vien sniegs... =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests