=========================================================== S' A J Á S D I E N Á S =========================================================== Kauguros norisinás Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brun'oto spéku komandieru apspriede, kurá galvenais sarunu temats ir Baltijas valstu brun'oto spéku sadarbíba (péc savstarpéjás vienos'anás s'ádas apspriedes gada laiká notiek katrá no trim Baltijas valstím). Sarunás tiks skarta arí visu trís valstu piedalís'ánás NATO un partnervalstu sadarbíbas programmá "Partnerattiecíbas mieram", Baltijas valstu júras spéku kopéju kug'u vieníbu izveidde, kopéjás gaisa telpas kontroles sistémas veidos'anas iespéjas, 1996.gada sadarbíbas pláns, BALTBATA veidos'anas programmas attístíba, trís valstu sapieru dienestu sadarbíba un sadarbíbas koordinés'ana ar árzemém u.c. Barseloná notika Eiropas Savienías un Vidusjúras baseina valstu konference, kuras galvenais jautájums bija minéto organizáciju valstu savstarpéjo ekonomisko un politisko attiecíbu paplas'inás'ana ar mérk'i nodros'inát stabilitáti, labklájíbu un mieru Vidusjúras reg'ioná. Piedalíties s'ajá konferencé bija uzaicináta arí Latvija. Valsts prezidents Guntis Ulmanis arí vakar, 28.novembrí nenosauca premjera kandidátu, savukárt s'odien, 29.novembrí vin'am paredzéta tiks'anás ar Ziedoni C'everu. Neoficiáli tiek minéts, ka prezidents valdíbas veidos'anu varétu uzticét arí citám personám, kas nav Saeimas deputáti (piem. "Latvijas kug'niecíbas" padomes prieks'sédim, privátuzn'éméjam Andrim S'k'élem, Privatizácijas ag'entúras g'eneráldirektoram Jánim Naglim), tac'u prezidenta domas presei nav zinámas. Akreditácijas rakstu Valsts prezidntam Guntim Ulmanim iesniegusi Ganas Republikas véstniece Latvijá Marta Dodo Tamakloe. Valdíba akceptéjusi parakstís'anai Latvijas un ASV valdíbu líguma projektu par atvieglotiem savstarpéjás cel'os'anas noteikumiem. Tie gan vél jásaskan'o ar ASV pusi. Noteikumi paredz, ka ASV pilson'i varés iebraukt Latvijá bez vízas un uzturéties s'eit 90 dienas viena kalendárá gada laiká. Savukárt Latvijas pilson'i varés san'emt daudzkártéjás vai vienreizéjás ASV vízas, kuras bús derígas 6-12 ménes'us (atkaríbá no brauciena mérk'a). Izglítíbas un zinátnes ministrs Jánis Gaigals pasniedzis Ministru kabineta atziníbas rakstus pieciem izglítíbas un zinátnes darbiniekiem: Anton'inai Jec'ai, Marg'eram Lídakam, Veronikai Obol'évic'ai, Martai Rudzítei un Évaldam Silin'am. Valsts a/s "Latvijas Dzelzcel's'" Saeimá gatavojas iesniegt prieks'likumu paaugstinát pasaz'ieru párvadájumu tarifus vismaz 2,3 reizes. Pas'reizéjie tarifi (1 santíms par kilometru) nesedzot raz'os'anas izmaksas. Pas'izmaksa ir 2,3 santími par kilometru. Patlaban pasaz'ieru párvadás'ana tiek dotéta no kravu párvadájumiem, kas sadárdzina pédéjos. Uzn'émuma zaudéjumi lídz gada beigám pársniegs'ot divus desmitus miljonu latu. S'obríd "Latvijas Dzelzcel'am" nepiecies'ami vismaz 133 milj. latu, kas bútu jásan'em dotácijás no valsts. Ja s'ádi lídzekl'i netiks rasti, "Latvijas Dzelzcel's'" draud samazinát reisu skaitu, atsevis'kos virzienos kustíbu vispár pártraucot. Uzn'émums paredz, ka lídz ar bil'es'u cenas paaugstinás'anu tas zaudés pusi savu klientu. Péc ieprieks'éjás bil'es'u cenas paaugstinás'anas "Latvijas Dzelzcel's'" zaudéja 25 % klientu. Satiksmes ministrija iesniegusi valdíbai izskatís'anai grozíjumu projektu likumá par akcízes nodokli, kas paredz palielinát akcízi benzínam un dízel'degvielai par 2 santímiem. Akcízes nodokli nolemts paaugstinát, lai Autocel'u departaments san'emtu vaiák naudas auto cel'u uzturés'anai kártíbá. Pas'laik akcízes nodoklis benzínam ir 4 santími par litru, dízel'degvielai - 2 santími. Degvielas tirgotáji uzskata, ka s'áds akcízes nodokl'a pieaugums varétu paaugstinát degvielas cenu vidéji par 2,5-3 santímiem litrá. Latvijas radio g'eneráldirektorssss Dzintris Koláts izpildíjis savu solíjumu uzsák't s'tatu samazinás'anu Latvijas radio. Pirmais upuris ir Vieglás un dz'eza múzikas ork'estris. No darba atbrívoti visi ork'estra mákslinieki. 1988.gadá Latvijas televízijá péc LPSR Valsts Dros'íbas komitejas pasútíjuma tika uzn'emta filma "Spéle", kuras dokumentálo scenáriju s'obríd var apskatít Valsts arhívu g'eneráldirekcijá S'k'ún'u ielá 11 atklátajá izstádé "PSRS VDK arhívu mantojums Baltijas valstís". 1995.gada 21.septembrí 5.Saeimas deputáti lielá vienprátíbá (nevienam nebalsojot pret un neatturoties) pien'éma Korupcijas novérs'anas likumu, kuru Valsts prezidents izsludinája 11.oktobrí. Nav pagájus'i ne 2 ménes'i, kad Saeimá, nu jau Sestajá, sák izskanét iebildes pret s'o likumu. Galvenais iemesls, kápéc sákusies s'í likuma apspries'ana, ir tas, ka likums liedz valsts amatpersonám - arí Saeimas deputátiem - savienot valsts amatpersonas pienákumus ar citu algotu darbu, izn'emot darbu izglítíbas un zinátnes iestádés. S'ie ierobez'ojumi stájas spéká 1996.gada 1.janvárí. Tac'u Korupcijas novérs'anas likums ir pretruná ar Saeimas Kártíbas rulli, kas piel'auj iespéju deputátiem ien'emt citu algotu amatu, ja Saeima devusi s'ádu atl'auju, lemjot par katru gadíjumu individuáli. S'í atl'auja jásan'em ménes'a laiká péc deputáta mandáta apstiprinás'anas - tátad lídz 7.decembrim. Valdíbai lídz 30.novembrim bija uzdots apstiprinát normatívos aktus, kas nepiecies'ami s'í likuma izpildei, ká arí sagatavot nepiecies'amos grozíjumus esos'ajos likumos, lai saskan'otu tos ar Korupcijas novérs'anas likumu un novérstu pretrunas. Tas nav izdaríts. "Skandinaviska Enskilda Banken" (otrá lieláká Zviedrijas komercbanka) atvérusi latu kontu "Rígas Komercbanká". Tá ir pirmá Zviedrijas komercbanka, kas atvérusi latu kontu kádá no Latvijas komercbankám. Ar savu rícíbu banka apliecinájusi ticíbu latam ká stabilai norék'inu valútai. Rígas rajona K'ekavas pagastá pie kádas piecstávu dzívojamás májas dzívokl'a durvím noticis spécígs sprádziens. Cilvéki nav cietus'i. <>. Aizvadítajás brívdienás Vil'n'á uz kongresu pulcéjás Lietuvaas politisko ieslodzíto savieníba - politiska organizácija, kas vieno ap 2500 biedru. Viená no kongresa delegátu pien'emtajám rezolúcijáám daz'ádu Seima partiju pástávji tiek aicináti sákt apsúdzíbas procesu pret Lietuvas prezidentu Al'g'irdu Brazausku. Rezolúcijá norádíts, ka prezidenta parakstítais Mais'ogalas memorands, kurá fikséti Lietuvas un Latvijas júras robez'u noteiks'anas principi, ir apzináta rícíba, kas izdevíga tres'ajai valstij un kas rada Lietuvai milzígus, grúti atlídzinámus zaudéjumus. Dokumentá teikts, ka "Lietuvas Republikas prezidents, ar savu vienpuséjo lémumu parakstídams memorandu, rupji párkápis konstitúciju un prezidenta zvérestu". Seima labéjás opozícijas líderis Vítauts Landsberg'is pazin'ojis, ka minéto vienos'anos nepiecies'ams denonsét. Tas jádarot adekvátá límení. Vin's' uzskata, ka Latvijas un Lietuvas prezidentiem esot iespéja godam vienoties par s'o problému. V.Landsberg'is uzskata, ka Mais'ogalas vienos'anás vairák kaité Lietuvas politiskajám un ekonomiskajám interesém. Gadíjumá, ja stríds tiks izskatíts starptautiskajás organizácijás, Lietuva, visticamák, zaudés. Lietuvas un Latvijas domstarpíbas júras robez'as jautájumá nevajagot atlikt, tás jáatrisina, kamér Latvijas valsts prezidents ir Guntis Ulmanis. =========================================================== Ja vélaties Jaungada galdam CEPTUS SALACGRÍVAS N É G' U S (bez etik'a piedevas), firma "IEVANDA" tos piegádás pa gaisa pastu. Viena sútíjuma cena: - 3 kárbas pa 250 g (neto) - USD 27.00 vai AUD 36.00; - 6 kárbas pa 250 g (neto) - USD 49.00 vai AUD 65.00. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv Paldies! =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests