S' A J Á S D I E N Á S Novembrí valsts budz'eta izdevumi vél par 11 miljoniem latu pársniegus'i ien'émumus, tádéjádi palielinot valsts budz'eta deficitu lídz 64.6 miljoniem latu. S'ádu ne visai iepriecinos'u zin'u vakar izplatíjusi Finansu ministrija. Iemesls budz'eta deficíta palielinájumam esot strauji pieaugos'ie izdevumi, jo novembrí nauda ieplúdusi valsts maká s'ogad gandríz vai visvairák, tas ir - 30.7 miljonu latu apmérá. Savukárt iztéréts vairák par 41 miljonu latu. Finansu ministrijá NRA paskaidroja, ka novembris bijis pirmais ménesis, kad bija l'auts térét tik, cik paredzéts vidéji viená ménesi (ja visus gada izdevumus sadala vienlídzígi pa ménes'iem). -------------------------------------------------------------- Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar pasniedza Triju Zvaigz'n'u ordeni dail'amata meistarei Jetei Uz'ánei, novértéjot meistares milzígo garígo ieks'éjo párliecíbu un spéku. 8.decembrí Rígas Lietis'k'i dekoratívás mákslas muzejá visi interesenti varés apskatít J. Uz'ánes cimdu izstádi - 71 cimdu pári, ties'i tik, cik lielajai adítájai gadu. --------------------------------------------------------------- Talliná vakar tika atkláta Baltijas asamblejas (BA) 7. sesija. Uzruná BA delegátiem Igaunijas prezidents Lennarts Meri atgádinája, ka pirms kara Baltijas valstu sadarbíba tá arí palika deklaráciju límení un Baltijas valstis tika noplúktas pa vienai ká áboli no ábeles. Par to járunájot, jo s'odienas árpolitiskajai realitátei savu zimogu uzliekot impérijas atjaunos'anas ambícijas, koloniálá attieksme pret Baltijas valstím, ká pret "tuvéjo robez'u". cens'anás revidét parasto ieroc'u samazinás'ánas lígumus un lielvalstu nesapratne, ka arí mazám valstím ir tiesibas justies dros'ám. Baltija valstu sadarbíbas efektivitátes palielinás'anai BA Tallinas sesijá paredzéts pien'emt apméram 20 dokumentus, no kuriem jáatzímé Latvijas delegácijas iesniegtá vienos'an'ás par BA un Baltijas ministru padomes sadarbíbu un vienos'anás par BA un Ziemel'valstu padomes sadarbíbu. No iesniegtajiem dokumentiem tika pien'emti 14. Pien'emts tika lémums apstiprinát BA un Baltijas ministru padomes sadarbíbas líggumu, bet deklarácijas par BA parlamentáro programmu vietá pien'éma rezolúciju par tádas programmas nepiecies'amíbu. Jáatzímé kártéjá rezolúcija par Via Baltica projektu, ká arí par sadarbíbu ar Beniluksa valstím un par robez'kontroles un nelegálás imigrácijas problémám. Atkártoti tika pien'emta nedaudz papildináta rezolúcija par Baltijas valstu vienotíbas pamatprincipiem. Ievéríbu pelna Lietuvas delegácijas aicinájums Eiropas padomei (EP) un EP parlamentárajai asamblejai, kurá ieteikts pirms Krievijas uzn'ems'anas EP pieprasít, lai Krievija apn'emtos cienít Baltijas valstu neatkaríbu un suverénás tiesíbas, ká arí nelietot spéku. Pirmo reizi Baltijas asamblejas vésturé par strídus objektu kl'uva Krievijas rícíbas novértés'ana un attiecíbas ar Krieviju. ---------------------------------------------------------------- Izlíguma bloka párstávis Ziedonis C'evers sestdien, 2. decembrí, savieníbas Latvijas cel's' kongresá z'úrnálistiem pazin'oja, ka péc vin'a nominés'anas par Ministru prezidenta kandidátu un sarunu turpinás'anas ar LC jautájums par pas'reizéjás - Mára Gail'a vadítás - valdíbas atcels'anu ir non'emts no dienaskártíbas. S'ádu prieks'likumu premjers ierosinájis LC un Z.C'evera tiks'anás laiká 1.decembrí, lai non'emtu lieku spriedzi. Vienlaikus vin's' noraidíja jebkádus apvainojumus, ka kaut kas steigá tiekot daríts pédéjás valdís'anas dienás, ties'i otrádi- MK sédés izskatámo jautájumu skaits samazinás, jo valdíba bija paredzéjusi beigt darbu jau divas nedél'as átrák. ---------------------------------------------------------------- Savien'iba Latvijas cel's' 2.decembrí savá kártéjá kongresá párvéléja valdíbu un formuléja partijas taktiku pas'reizéjá politiskajá situácijá - apvienos'anás pas'reizéjos blokos neveicina rícibspéjígas, uz stabilu Saeimas vairákumu balstítas valdíbas izveidi. Latvijas interesém atbilstu jauna, plas'a koalícija. Párskatot pas'reizéjo bloku robez'as, LC ir gatavs iesaistíties valdíbas veidos'aná. 26 cel'inieku konkurencé par valdes locekl'iem ievéléti 12 (reitinga secíbá): I.Bérzin's', A. Gorbunovs, I. Daudis's, J.Lorencs, D. Skulte, V.Kris'topáns, J. Lagzdin's', P. Strubergs, O. Kehris, A. Poc'a, A. Muhka, E. Inkéns. Pédéjie trís un A. Gorbunovs valdé ir ievéléti no jauna. Z. C'evers izteicás. ka LC ir konsolidéjis vairákus politiskos spékus. To pas'u darís arí DPS. Bútu jáatjauno politik'u uzticíba vélétáju acís. Izs'k'iroties par savu taktiku pas'reizéjá valdíbas veidos'anas procesá, Latvijas cel's' faktiski ir pateicis "né" Ziedon'a C'evera sastádítajai valdíbai, kas balstás uz 52 Izlíguma bloka deputátu balsím. Par spíti tam, ka opozícijá atrasties bútu izdevígák, LC izmantos visu savu ietekmi, lai Latvijá bútu kompetenta valdiba. -------------------------------------------------------------------- Latvijas delegácija Sestás Saeimas prieks'sédétájas Ilgas Kreituses vadíbá dodas uz Vars'avu, lai piedalítos Austrumeiropas un Viduseiropas valstu parlamentu vadítáju forumá, kas ilgs trís dienas. ---------------------------------------------------------------- 1. decembrí Rígá aizsákás Norvég'ijas Kristígás mákslas dienas Latvijá, ko, sadarbíbá, ar Norvég'íjas Árlietu ministriju, ríko Latvijas Luterán'u Diakonijas institúts. Tá pas'as dienas vakará Sv. Pétera baznícá notika norvég'u kristígás mákslas izstádes Slava dzívajam dievam atklás'anas sviníbas. ---------------------------------------------------------------- Pazístamais latvies'u sabiedriskais darbinieks un latvies'u júrniecíbas dibinátájs Kris'jánis Valdemárs dzimis 1825. gada 2. decembrí. 1. decembrí Rígas Latvies'u biedríbas namá notika atceres pasákums, ko organizéja Júrniecíbas fonds un avíze Júras Véstis. S'ajás dienás klajá nák arí K.Valdemára rakstu krájuma turpinájums Kris'jánim Valdemáram - 170. Apceres, raksti, véstules. ----------------------------------------------------------------- Apméram 400 s'ís vasaras dziesmu un deju svétku Gaudeamus Xll dalíbnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bija pulcéjus'ies kopígá studentu koru, ork'estru un deju kolektívu koncertá Rígas kongresu namá. S'os svétkus organizéja Izglítíbas un zinátnes ministrija un Rígas domes Kultúras párvalde. Kongresu namá varéja apskatít arí plas'u izstádi par Gaudeamus svétku vésturi, kas aizsákusies 1956. gadá péc dirig'enta Riharda Ritsinga idejas. ------------------------------------------------------------------ S'odien Rígá no ríta debess mákon'aina, virmoja retas sniega párslas. Dienas vidú parádíjás saule, kailsals - ap mínus 8, austrumu véjs'. "IEVANDAS" ZIN'U DIENESTS