=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== Ministru prezidenta kandidáts Ziedonis C'evers 6.decembrí Saeimai un Valsts prieks'sédétájam Guntim Ulmanim iesniedza savas sastádítás valdíbas sastávu un deklaráciju. Z.C'evers savá valdíbá aicinájis s'ádus ministrus: aizsardzíbas ministrs - Odisejs Kostanda (Tautas kustíba "Latvijai") árlietu ministrs - Jánis Jurkáns (Tautas Saskan'as partija) ekonomikas ministrs - Ernests Jurkáns (Demokrátiská partija "Saimnieks") finansu ministrs - Aivars Kreituss (Demokrátiská partija "Saimnieks") ieks'lietu ministrs - Dainis Turlais (Demokrátiská partija "Saimnieks") izglítibas un zinátnes ministrs - Ilmárs Lapa (Tautas kustíba "Latvijai") kultúras ministrs - Ol'g'erts Dunkers (Tautas kustíba "Latvijai") labklájíbas ministrs - Andris Saulítis (Tautas kustíba "Latvijai") tieslietu ministrs - Aivars Dátavs (Tautas Saskan'as partija) vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministrs - Alberts Kauls (Latvijas Vieníbas partija) zemkopíbas ministrs - Roberts Dilba (Latvijas Vieníbas partija) satiksmes ministrs - Ériks Kaz'a (Demokrátiská partija "Saimnieks") ípas'o uzdevumu ministrs Baltijas valstu un Eiropas Savieníbas jautájumos - Ivars K'ezbers (Demokrátiská partija "Saimnieks") Valsts ministri: rúpniecíbas, ípas'uma un privatizácijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijá - Juris Dzenis (Demokrátiská partija "Saimnieks") energ'étikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijá - Kárlis Purnis (bezpartejisks) ien'émumu un kredítpolitikas valsts ministre Finansu ministrijá - Sarmíte Jégere (bezpartejiska) izglítíbas valsts ministre Izglítíbas un zinátnes ministrijá - Sandra Paura (Tautas Saskan'as partija) zinátnes valsts ministrs Izglítíbas un zinátnes ministrijá - Juris Roberts Kalnin's' (Demokrátiská partija "Saimnieks") veselíbas valsts ministrs Labklájíbas ministrijá - Andris Rubins (Tautas kustíba "Latvijai") sociálo lietu valsts ministrs Labklájíbas ministrijá - Egils Ziedin's' (Tautas kustíba "Latvijai") darba lietu valsts ministrs Labklájíbas ministrijá - Jánis Strods (Tautas kustíba "Latvijai") vides valsts ministrs Vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministrijá - Juris Iesalnieks (Tautsaimnieku politiská apvieníba) reg'ionálás attístíbas valsts ministrs Vides aizsardzíbas un reg'ionálás attístíbas ministrijá - Jánis Vanags (bezpartejisks) mez'u valsts ministrs Zemkopíbas ministrijá - Antons Kaz'emaks (Latvijas Vieníbas partija) kooperácijas valsts ministrs Zemkopíbas ministrijá - Jánis Muiz'nieks (Latvijas Vieníbas partija) zvejniecíbas valsts ministrs Zemkopíbas ministrijá - Ivars Amolin's' (Latvijas Vieníbas partija) Z.C'EVERA VALDÍBAS SOLÍJUMI. Ká pirmá bútu minama Latvijas iekl'aus'anás Eiropas Savieníbá, likumdos'anas pielídzinás'ana tás augstajám prasíbám. Nav paredzéts aizskart ar pilsoníbu saistíto likumdos'anu, gan deklaréjot, ka "pilson'iem un pastávígajiem iedzívotájiem garantéjamas vienádas sociálás tiesíbas". Deklarácijá nav runas par Pilsoníbas un imigrácijas departamenta "reorganizáciju" (likvidés'anu), bet gan tikai par "Pilsoníbas likuma konsekventu izpildi, novérs'ot birokráiskus s'k'érs'l'us". Skaidri pateikts, ka "nepiecies'ams ievérot centrálás bankas neatkaríbas principu", tac'u vienlaikus piebilsts, ka "nepiecies'ama cies'a sadarbíba starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku vienotas naudas un kredíta politikas veidos'aná un ístenos'aná". Nav skaidri pateikts, vai un ká bútu grozáms likums par Latvijas Banku, tá vietá iztiekot ar frázi "pilnveidojami likumi par Latvijas banku sistému". Bezdeficíta budz'eta panáks'ana iespéjama, tikai veidojot visstingráko taupíbas rez'ímu budz'eta izdevumu dal'á. Piem.,, solíts ieviest krasu izdevumu samazinás'anu valsts iestádés, likvidéjot dubléjos'ás institúcijas, samazinot nesamérígi uzpústos kalpotáju s'tatus, párskatot véstniecíbu izdevumu lietderíbu. C'evera valdíba solás sakártot robez'jautájumu ar Krieviju, veicot robez'líniju demarkáciju unn noslédzot robez'lígumu. Tac'u tiks'ot arí prasíts, lai Krievija atzítu 1940.gada okupácijas faktu. Abrenes jautájums tiek "apiets".Solíts iespéjami ísá laiká noslégt muitas úniju ar Igauniju un Lietuvu. ATKÁPE: Valdíbas sastávs izmainíjás stundu pirms tá iesniegs'anas Saeimá - no kultúras ministra portfel'a atteicás komponists Raimonds Pauls, un piecu minús'u laiká savu piekris'anu ien'emt s'o amatu deva Ol'g'erts Dunkers. R.Pauls paskaidrojis, ka vin'am "labi ejot ar múzikas lietám", tádél' vin's' negribot bút kultúras ministrs "s'ajá sarakstá", bet apsvérs'ot iespéju atgriezties valdíbas darbá nákamá gada sákumá. Bija paredzéts, ka Saeima uzticíbu jaunajai valdíbai izteiks s'ísdienas plenársédes sákumá, tac'u Z.C'evers lúdzis s'á jautájuma izlems'anu atlikt uz véláku laiku. Iemesls tam - deputáta Andra Amerika kavés'anás (vin's' cel'ojot uz Latviju no Francijas). Lídz pusdienám Saeimas namá ritéja "karstas" debates par jauno valdíbu. Z.C'evers paudis párliecinátíbu, ka vin'a sastádíto valdíbu atbalstís'ot vismaz 52 deputáti. =========================================================== Saimneiciská tiesa no bankrotéjus'ás SIA "Lata International" administratora pienákumiem atbrívoja zvérinátu advokátu Aináru Plataci, vin'a vietá nozíméjot Finansu ministrijas parlamentáro sekretáru Ediju Kizenbahu. Finansu ministrija konstatéjusi, ka A.Platac'a darbíbas laiká kreditoru administrácijas izmaksas bijus'as párák lielas, budz'etá ieskaitíti tikai 46,2 túkst. latu, un grámatvedíbas uzskaite firmá neesot atbildusi likuma prasíbám. Secinájums - administratora darbá konstatéta "l'aunprátíga, pret kreditoru interesém vérsta darbíba", bet pats administratora darbs neesot bijis "pietiekami efektívs un lietderígs". A.Platacis s'os apgalvojumus uzskata par nepatiesiem un solás sniegt tiesá prasíbu par goda un cien'as aizskars'anu. =========================================================== No 11. lídz 14.decembrim Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi apmeklés Váciju. =========================================================== Apstiprinot centienus paplas'ináties uz Austrumiem, NATO valstu árlietu ministri Briselé pazin'ojus'i, ka galvenie prieks'noteikumi uzn'ems'anai aliansé ir demokrátiska kontrole pár brun'otajiem spékiem un labas attiecíbas ar Krieviju. Panákta vienos'anás par tríspakápju paplas'inás'anas plána pien'ems'anu. Saskan'á ar to jebkáds lémums par noteikumiem un laiku potenciálo dalíbvalstu uzn'ems'anai aliansé netiks pien'emts lídz 1997.gadam, kad bús skaidri parlamenta un prezidenta vélés'anu rezultáti Krievijá un to sekas. Pláns paredz uzsákt intensívas sarunas ar potenciálajám bloka dalíbvalstím, nostiprinát attiecíbas programmas "Partnerattiecíbas mieram" ietvaros, ká arí izpétít, kádas ieks'éjas izmain'as nepiecies'ams veikt NATO struktúrás. =========================================================== Krievijas Árlietu ministrijas amatpersona Mihails Demurins preses konferencé paudis Krievijas neizpratni par Baltijas asamblejas pien'emto rezolúciju par sadarbíbu aizsardzíbas jomá. Vin's' pazin'ojis, ka laiká, kad "Eiropas valstis még'ina kopígi rast atbildi uz laikmeta izaicináumiem, uz jautájumiem par Eiropas dros'íbas sistémas nákamajám aprisém, Baltijas valstis nodarbojas ar áréjo draudu un áéjá ienaidnieka mekléjumiem". Krievijai iebildumi esot arí pret to, ka Baltijas asambleja izvirzot noteikumus Krievijas uzn'ems'anai Eiropas Padomé, ká arí pret to, ka asambleja par savu galveno mérk'i izvirzíjusi "antikrieviska noskan'ojuma veicinás'anu". Par galveno vaininieku Krievijas doplomáts uzskata Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. =========================================================== Saeimas Juridiská komisija nolémusi ierosinát Saeimas frakijám politiski vienoties par VDK kartotéku turpmáko izmantos'anu. G'enerálprokurors Jánis Skrastin's' piedavájis sarakstus publicét, tac'u pastávot arí citi prieks'likumi. =========================================================== <> zin'o, ka bijus'ajam finansu ministram Uldim Osim bijus'i personígi kontakti ar "Bankas Baltija" Uzraudzíbas padomes prieks'sédi Aleksandru Laventu, kurs' patreiz atrodas ieslodzíjumá. =========================================================== Rígá notika konsulárá korpusa tiks'anás, kurá piedalíjás 40 véstniecíbu un konsuláro párstávniecíbu darbinieki no 27 valstím. Seminára dalíbnieki iepazinás ar Latvijas likumdos'anu konsulárajá jomá, civilstávokl'a aktu reg'istrácijas kártíbu, notarioálajám darbíbám, ká arí juridisko palídzíbu ávalstu pilson'iem. Saruná ar masu informácijas lídzekl'u párstávjiem Filipínu goda konsuls Baltijas valstís Folkers fon Zengbus's atzinis, ka lielákás grútíbas radot tas, ka konsulárais process Latvijá vél esot diezgan jauns, elastígáka varétu bút arí sadarbíba ar policiju, daz'reiz klups'anas akmens esot valodu jautájums. Satraukumu radot tas, ka iespéjamá jaunás valdíbas dalíbniece - Tautas kustíba "Latvijai" - paudusi párliecíbu, ka valstij nepiecies'amas tikai 4-6 véstniecíbas. =========================================================== Tuvojas 31.decembris - diena, kad Latvija bútu jápamet tám krievu militárpersonám, kuras no padomju armijas demobilizéjus'ás péc 1992.gada 28.janvára. Árlietu ministrijas speciálo uzdevumu véstnieks Aivars Vovers uzskata, ka skaitl'iem neesot nozímes - situáciju nevarot salídziná ar gada sákumu, kad runa bijusi par túkstos'iem, bet tagad - par simtiem. Ar Krievijas véstniecíbu esot nodibinájusies laba sadarbíba, izstrádáts konkréts militáristu izbrauks'anas grafiks, kas tiekot arí pildíts. Abas puses reisi ménesí saskan'o "skaitl'us". Kops' 8.februára aizbraukus'i 599 cilvéki, 12 s'ai laiká mirus'i, 253 grasás aizbraukt - vin'i Krievijá san'ems dzívokl'us, bet 793 cilvéki pretendé uz paliks'anu Latvijá - vai vin'iem ir tádas tiesíbas, párbaudís Pilsoníbas un imigrácijas departaments (PID) vai tiesa. PID konstatétas vismaz 50 personas, kas pazudus'as no sarakstiem- tam péc pédéjás tiks'anás piekritusi arí Krievijas puse. Bez tam uzturés'anás atl'aujas valstí izsniegtas vairák neká 300 cilvékiem, kuri sarakstos vispár nav parádíjus'ies. Tac'u Latvijas puse uzskata, ka reálais militárpersonu skaits Latvijá varétu bút daudz lieláks par uzrádíto. =========================================================== Turpmák to, kurs' dríkstés veikt uzn'eméjdarbíbu robez'kontrolpunktu tuvumá, noteiks ípas'as vietéjo robez'sargu, muitnieku un pas'valdíbu sastádítas komisijas. Nolemts, ka katrá robez'kontroles punktá vajadzétu bút tikai vienai bankas filiálei visu finansu operáciju veiks'anai, diviem apdros'inás'anas kantoriem, deklarantam un, iespéjams, arí kádam pakalpojumu jomas uzn'émumam. =========================================================== Beidzies termin's', kad vairákumam vietéjo pas'valdíbu vajadzéja atdot valstij s'ovasar san'emto aizdevumu, kas bija pies'k'irts, lai vietéjá vara spétu attapties no finansiálá trieciena péc banku krízes. Nauda tika n'emta no Starptautiská valútas fonda, un tá tika 60 pas'valdíbám. Lídz s'im no aizdotajiem 1,3 milj. latu atdoti 830 túkst. latu. Rézeknes pilsétas dome joprojám ir parádá 173.900 latu, Mazsalaca - 10.600 latu, Rújiena - 10.220 latu. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== P É D É J Á S Z I N' A S S'odien, 7.decembrí Saeimas deputáti balsoja par Ziedon'a C'evera sastádíto valdíbu. Péc Latvijas $Radio zin'ám, balsos'anas brídí zálé atradus'ies visi 100 deputáti. Tá ká deputátu balsis dalíjus'ás uz pusém, pamatojoties uz Saeimas kártíbas Rulli, bija jápárbalso. Tac'u arí s'ajá balsojumá Z.C'everam pietrúka vienas balss. Darbu pagaidám turpinás vecá Latvijas valdíba premjera Mára Gail'a vadíbá. IEVANDAS zin'u dienests