=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== Divi svarígákie notikumi Valsts prezidenta Gunta Ulman'a valsts vizítes Vácijá pirmajá diená bija, pirmkát, saruna ar federálo prezidentu Románu Hercogu vin'a pastávígajá rezidencé Belví pilí federálajá galvaspilsétá, otrkárt, G.Ulman'a runa "Par jaunu partneríbu Eiropá" Eiropas akadémijá Berlíné. Federálais prezidents R.Hercogs saruná ar G.Ulmani uzsvéris, ka Latvijas integrácijai Eiropá - Eiropas Savieníbá - neesot alternatívas un ka pas'reizéjai politik'u paaudzei s'is veikums jáatstájot bérniem. Vin's' arí paudis sapratni par árpilson'u situáciju Latvijá. Berlínes birg'ermeistars Eberhards Dípgens pavadíjis G.Ulmani pie Brandenburgas vártiem, kurus greznoja Latvijas un Berlínes karogi. Vélák pilsétas rátsnamá E.Dípgens paudis prieku, ka Latvijas prezidenta vizíte sákusies Vácijas galvaspilsétá (s'í ir pirmá Latvijas valsts galvas vizíte Berlíné visá abu valstu attiecíbu vésturé). Berlínes birg'ermeistars runájis arí par Latvijas tautas tiesíbám izvéléties "dros'íbas aliansi, kas nevienu neapdraud". G.Ulmanis ar kundzi parakstíjás Berlínes Zelta grámatá. Eiropas akadémijá G.Ulmanis teicis: "Aicinu rietumvalstis párvarét patmílíbu un saskatít visos Eiropas reg'ionos partnerus sarunám par nákotnes Eiropu. Latvija vélas kl'út par táda foruma dalíbnieci". Vin's' mudinájis vácu pusi iesaistíties "Baltijas ká nákotnes eiropeiska model'a" veidos'aná. "Latcvija még'ina atrast savu vietu rietumvalstu politiká ar Krieviju, Latvija piedává Eiropai durvis uz Krieviju", teicis G.Ulmanis. Tres'ais svarígákais runas motívs: tolerance un nacionálá pas'apzin'a abas kopá ir "Eiropas pamats un lieláká bagátíba". Notikusi arí Berlínes un Brandenburgas pavalsts Centrálás bankas prezidenta Klausa Dítera Kúbahera saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Eináru Reps'i. Spriests, ká garantét iedzívotáju noguldíjumus un par pas'valdíbu banku pieredzi Vácijá. =========================================================== Uzn'éméja Andra S'k'éles kandidatúra Ministru prezidenta amatam netiek vienlídz atzinígi vértéta visu to Saeimas frakcij vidú, kas gatavojas veidot jauno valdíbu. "Latvijas cel's'" uzskata, ka piemérotáka bútu politiski atbildíga persona, ko no sava vidus izvirzítu káds politiskais spéks. Vairákas frakcijas pirms galígá lémuma pien'ems'anas nolémus'as iepazíties ar Valsts Kontroles un Prokuratúras rícíbá esos'o informáciju par A.S'k'éli. Kaut gan ses'as Saeimas frakcijas (Dmokrátiská partija "Saimnieks", "Tévzemei un brívíbai", "Latvijas cel's'", LNNK, Zemnieku savieníba un Kristígo demokrátu savieníba rakstiski un Vieníbas partija várdiski), "Latvijas celá" un zemsavies'os s'í kandidatúra var negút nepiecies'amo atbalstu. Zemsavies'u pretenzijas var nák't no Godman'a laikiem, kad A.S'k'éle strádája Lauksaimniecíbas ministrijá. Savukárt Máris Gailis prezidentam adreséto aicinájumu valdíbas veidos'anu uzticét A.S'k'élem parakstíjis ar piebildi, ka no politiskás log'ikas izriet nepiecies'amíba valdíbas veidos'anu uzticét "cel'iniekiem", kam to vél nav még'inájusi. "Latvijas cel's'" esot gatavs apspriest arí citas kandidatúras, paturot prátá arí savéjos - Mári Gaili un Anatoliju Gorbunovu. Ieks'lietu ministrs Jánis Ádamsons bijis vél kategoriskáks: "Es noraidos'i skatos uz s'o kandidatúru, un tas ir saistís ar maniem ties'ajiem pienákumiem". Daudzi uz A.S'k'éli skatás ar aizdomám tádél', ka vin's' bijis Dain'a G'ég'era vietnieks, kura várds saistás ar skandalozás firmas "Lata International" izs'k'érdíbám. =========================================================== Paredzétsm, ka s'odien, 12.decembrí valdíbas sédé konceptuáli tiks izskatíts jautájums par mnimálás darba algas (tagad tá ir Ls 28 ménesí) paaugstinás'anas iespéjám. Ja valdíba nolemtu minimálo ménes'algu paaugstinát lídz Ls 50, piektdien, 15.decembrí, plánotá Latvijas Brívo arodbiedríbu savieníbas protesta akcija (ielu gájieni un demonstrácija) nenotiktu. =========================================================== Saeimas Juridiská komisija nosútíjusi visám Saeimas frakcijám aicinájumu izdiskutét likuma par bijus'ás VDK dokumentu saglabás'anu, izmantos'anu un personu sadarbíbas fakta ar VDK konstatés'anas problémuuuuu iespéjamo risinájumu. Juridiská komisija uzskata, ka iespéjami vairáki varianti, ká izmantot VDK darbinieku un zin'otáju kartotékas. Viens no tiem ir publicét Totalitárisma seku dokumentés'anas centra rícíbá (TSDC) esos'ás zin'as par VDK darbiniekiem un informatoriem un saglabát ierobez'ojumus vin'iem ien'emt attiecígos amatus. Otrs variants ir nepublicétt kartotékas zin'as un saglabát ierobez'ojumus ien'emt amatus. Tres'ais variants ir publicét kartotékas un atcelt visus amatu ierobez'ojumus. Ceturtais variants ir publicét TSDC rícíbá esos'ás zin'as par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri ien'em noteiktus amatus, un atcelt visiem VDK darbiniekiem un informatoriem ien'emt attiecígus amatus. Vél esot arí iespéja nepublicét kartotékas, iesaldéjot tás' uz kádu termin'u, un atcelt visus ierobez'ojumus VDK darbiniekiem un informatoriem ien'emt attiecígus amatus. =========================================================== Pirmo reizi péc neatkaríbas atjaunos'anas Latvijá ieradies Somijas brun'oto spéku virspavélnieks Gustavs Haglunds. Abá valstím ir plas'as sadarbíbas iespéjas, ípas'i NATO programmas "Partnerattiecíbas mieram" ietvaros, abas piedaalíjus'ás kopéjás júras spéku mácíbás "Baltop'95", kopígi apgústot miera uzturés'anas operácijas, koordinéjot un strádájot pie glábs'anas darbu veiks'anas atklátos úden'os. Pastáv arí teorétiska iespéja abám valstím darboties NATO miera nostiprinás'anas spéku operácijás Bosnijá, Ziemel'u brigádes sastává. =========================================================== <>. Tautas kustíbas "Latvijai" prieks'sédétájs Joahims Zígerists, komentéjot Ziedon'a C'evera iecerétás valdíbas neveiksmi, pazin'ojis, ka Saeimas balsos'anas rezultáus vértéjot ar "vienu smejos'u un vienu raudos'u aci. Raodot tápéc, ka Latviju tagad gaida l'oti grúti laiki. Varu tikai teikt: nabaga Latvija. Ar smejos'u aci - jo, atrodoties opozícijá, kustíba "Latvijai" jau ísá laiká bús divreiz spécígáka neká tagad". J.Zígerists gribot turpinát kustíbas "Latvijai" palidzíbas kampan'u tautai. Vél pirms Ziemassvétkiem 1000 trúcígas latvies'u g'imenes san'ems právus pártikas sain'us. Turklát Zígerists s'obríd ar kádu vácu uzn'éméju runáot par bezmaksas pártikas produktu devu pies'k'irs'anu gandríz 6000 g'imeném Latvijá. =========================================================== ASV sabiedríba "Procter & Gamble" atklájusi párstániecíbu Rígá, kas koordinés firmas darbíbu Baltijas valstís un Baltkrievijá. =========================================================== Rígá, Mazajá Pils ielá 5 atkláts "Polish Airlines" Latvijas birojs, lai gan aviosabiedríba Latvijá strádá jau kops' 1993.gada marta. Patlaban tá trís reizes nedél'á organizé regulárus lidojumus no Tallnas caur Rígu uz Vars'avu un atpakal'. =========================================================== =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D É L' U L A T V I J Á" Periodisks, lakonisks informácijas bil'etens par visu nozímígáko Latvijá. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 ménesí. Ípas'i abonéjams pielikums "Nedél'ai Latvijá" "Í P A S' N I E K A M" par ípas'umu tiesíbám un apsaimniekos'anu. Iznák 2 reizes ménesí. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 ménesí. Interesentiem izsútám bezmaksas reklámas eksemplárus. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests