=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== 13.decembrí Rígas apgabaltiesas kriminálkolég'ija tiesneses Marijas Golds'mites vadíbá Alfonu Noviku atzina par vainígu noziegumu izdarís'aná, kas paredzéti Latvijas Kriminálkodeksa 68.' pantá (noziegumi pret cilvéci, genocíds), un sodíja vin'u ar múz'a ieslodzíjumu, soda izcies'anu sákot slégta tipa cietumá. A.Noviks 1940.g. 21.júlijá tika iecelts par LPSR ieks'lietu Tautas komisáru, bet no 1944.g. lídz 1953.g. 7.martam vin's' strádája par LPSR Valsts Dros'íbas Tautas komisáru. Tiesas izmeklés'aná noskaidrots, ka s'ajá laiká A.Noviks realizéjis genocídu pret Latvijas iedzívotáju grupám, ko totalitárais rez'íms uzskatíja par sociál'ismam bístamám un rez'ímam naidígám. Tas ticis daríts ar nolúku pilnígi vai dal'éji iznícinot s'ís iedzívotáju grupas. A.Noviks parakstíjis lémumus par cilvéku apcietinás'anu un apsúdzíbu izvirzís'anu, tádél' cilvéki tika nepamatoti notiesáti, bet liela to dal'a - nos'auti. Turklát A.Noviks laiká no 1940.g. lídz 1941.g. un no 1944.g. lídz 1949.g. personígi piedalíjies cilvéku pratinás'anás, vin'us sitis un draudéjis nos'aut, ká arí piedalíjies vairáku cilvéku iznícinás'aná. Noviks savu vainu neatzíst. Péc sprieduma A.Noviks, lai gan vin'am bija dzirdes aparáts, tiesai pazin'ojis: "Es nesadzirdéju, káds bija spriedums". Kad tiesnese vin'am vairákkárt atkártojusi, ka vin'am piespriests múz'a ieslodzíjums, A.Noviks to uztvéris ar smaidu. Savukárt zálé sapulcéjus'ies cilvéki spriedumu uzn'émus'i ar aplausiem. =========================================================== Latvijas Brívo arodbiedríbu savieníbas árkártas valdes sédé nolemts, ka 15.decembrí plánotais ielu gájiens un demonstrácija tomér notiks. Arodbiedríbas valde 12.dec. pien'emto valdíbas lémumu par minimálás algas paaugstinás'anu lídz Ls 38 vérté ká nodomu protokolu un uztur spéká prasíbu par minimálás algas paaugstinás'anu lídz Ls 50. Plánots, ka akcijá piedalísies apt. 50.000 cilvéku. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis viesojies Bavárijá un ticies ar s'ís brívvalsts Ministru prezidentu Edmundu S'toiberu. Pédéjais paudis atbalstu Latvijas integrácijai NATO un presei pazin'ojis: "Latvija ir klasiska Eiropas zeme, un tai jápieder Eiropas Savieníbai". E.S'toibers izcélis trís attístíbas prieks'noteikumus - cel'i, energ'étika un izglítíba. Savukárt Bavárijas izglítíbas, kultúras, zinátnes un mákslas ministrs Hanss Céetmairs pazin'ojis: "Més, vácies'i, neaizmirstam, ka tá bija nacionálsociálistiská Vácija, kas ar piedalís'anos Hitlera-Stal'ina paktá padaríja par iespéjamu Padomju Savieníbas ístenoto Baltijas valstu aneksiju". =========================================================== Demokrátiskás partijas "Saimnieks", "Tévzemei un brívíbai", LNNK, Zemnieku savieníbas un Kristígo demokráti frakcijas 13.dec. nolémus'as atbalstít Andra S'k'éles izvirzís'anu premjera amatam, gan en pilnígá vienprátíbá. Tévzemies'u líderis Máris Grínblats atzinis, ka A.S'k'éle esot reáláká kandidatúra, jo nevienam Saeimas spéka párstávim neizdos'oties izveidot valdíbu. "Latvijas cel'a" frakcija par A.S'k'éles kandidatúru vél neesot lémusi, tac'u vairáki politik'i A.S'k'éli atzinus'í par personiski vin'eim pien'emamu. Cel'inieki nolémus'i, ka par atbalstu A.S'k'éles valdíbai lems'ot tikai péc valdíbas personálsastáva un deklarácijas iesniegs'anas. "Latvijas cel's'" arí uzskata, ka partijám jáuzn'emas politiska atbildíba par pas'u izvirzítajiem ministriem, un "Latvijas cel's'" izvirzíjis s'ádus kandidátus - Jáni Ádamsonu ieks'l'ietám, Valdi Birkavu álietám, Mári Gaili reg'ionálajai attístíbai, Vili Kris'topánu satiksmei. Ja kandidáti tiktu noraidíti, "Latvijas cel's'" vélas san'emt argumentétu pamatojumu. Gan LNNK, gad kristígie demokrái un "Saimnieka" politik'i vairákkárt izteikus'ies pret "Latvijas cel'a" pirmo personu iesaistís'anu valdíbá, jo vin'i kaninetam "uzliks'ot "Latvijas cel'a" zímogu". A.S'k'éle esot ticies ar visám Saeimas frakcijám, izn'emot Tautas Saskan'as un Sociálistisko partiju, un ar saruná esot apmierináts. A.S'k'éle arí nenoliedz, ka pirms vélés'anám finanséjis visas Saeimá iekl'uvus'ás partijas (gan ne ties'i - to daríjus'i vin'am pazístami uzn'éméji), izn'emot Tautsaimnieku Politisko apvieníbu un Socpartiju. =========================================================== Komentéjot izteikumus Latvijas presé, kurá Andra S'k'éles iespéjamá izvirzís'ana premjera amatam salídzináta ar mafiju Itálijá, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurs' patlaban atrodas vizíté Vácijá, pazin'ojis, ka ieks'l'ietu ministra Ján'a Ádamsona izteikumi par iespéjamo Ministru prezidenta amata kandidátu uzn'éméju Andri S'k'éli esot pretruná ar Latvijas likumdos'anu un ieks'lietu ministra tiesíbám. S'áda rícíba neatbilstot "ministra uzvedíbai" un to vajadzés'ot izskatít péc atgries'anás Rígá. J.Ádamsons inforéjis, ka ministrijas darbinieki informéjus'i Valsts prezidentu pirms dos'anás uz Váciju par ministrijas rícíbá esos'ám zin'ám, kas skar A.S'k'éles darbíbu: "Ieks'lietu ministrijas darbinieki A.S'k'éles darbíbas párbaudi veica likuma ietvaros Neviens likums nav párkápts. To var apliecinát gan g'enerálprokurors, gan prokurors, kurs' ddeva sankcijas A.S'k'éles párbaudes lietas veiks'anai. Nekad oficiáli neesmu salídzinájis A.S'k'éles izvirzís'anu premjera amatam ar itál'u mafijas centieniem nokl'út pie varas, tádél' par atsevis'k'u z'urnálistu pazin'ojumiem nevaru nedz moráli, nedz politiski bút atbildígs. Varu vienígi apliecinát, ka Ieks'lietu ministrija arí turpmák turpinás pildít savus pienákumus likuma ietvaros". =========================================================== Sadarbíbas lígumu noslégus'as Latvijas Uiversitáte un Parízes Sorbonnas universitáte. Tas piedává mag'istra límen'a studentiem apmácíbas programmu, iepazístinot ar Eiropas Savieníbas institúcijám, apdros'inás'anas sistému un lietis'k'o ekonomiku. =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D É L' U L A T V I J Á" Periodisks, lakonisks informácijas bil'etens par visu nozímígáko Latvijá. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 ménesí. Ípas'i abonéjams pielikums "Nedél'ai Latvijá" "Í P A S' N I E K A M" par ípas'umu tiesíbám un apsaimniekos'anu. Iznák 2 reizes ménesí. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 ménesí. Interesentiem izsútám bezmaksas reklámas eksemplárus. Pasútinájumi adreséjami: jansons@ievand.org.lv. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests