=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== Péc garám un visai karstám debatém, kurás gavenie runátáji bija Zígerista partijas párstávji, kuri kritizéja "bezprincipálo" partiju vienos'anos un Andri S'k'éli personígi, ká arí solíja Saeimá izveidot spécígu pilsonisko opozíciju, Andra S'k'éles sastádítá valdíba vakar, 21.decmbrí, Saeimas uzticíbu guva ar párliecinos'u vairákumu, kam lídzígs Saeimas vésturé bijis tiksi vienreiz - 1923.gadá. "Par" balsoja 70 deputáti ("Latvijas cel's'", Demokrátiská partija "Saimnieks", "Tévzemei un brívíbai", LNNK, Latvijas Zemnieku savieníbas un Kristígo demokrátu savieníbas frakcija, Latvijas Vieníbas partija un neatkarígie deputáti Viesturs Gredzens un Guntis Enin's'), "pret" - 24 ( Zígerista partija, sociálisti, dal'a Tautas saskan'as partijas deputátu, Jánis Ádamsons no "Latvijas cel'a" un Viktors Kalnbérzs no Vieníbas partijas), atturéjás - 0. Kopumá balsos'aná piedalíjás 94 deputáti - sédé nebija klát zemsavies'a Kárl'a Druvas un Tautas saskan'as partijas deputáta Leonarda Stas'a, bet balsojumá nepiedalíás arí c'etru deputáti, kuri bija zálé - Andris Ameriks, Jánis Jurkáns no Tautas Saskan'as partijas un Leopolds Ozolin's' no tévzemies'iem. A.S'k'éle dzimis 1958.gadá Apé, precéjies, ir divi bérni. 1981.gadá pabeidzis mácíbas Lauksaimniecíbas akadémijá. Latvijas Lauksaimniecíbas mehanizácijas un elektrifikácijas zinátniskás pétniecíbas institútá stádájis no 1981. lídz 1990.gadam - bijis gan sektora vadítájs, gan vecákais zinátniskais lídzstrádnieks, gan direktora vietnieks. No 1990. lídz 1993.gadam bijis lauksaimniecíbas ministra pirmais vietnieks, ká arí ministra vietas izpildítájs. A.S'k'éle ir padomes prieks'sédétájs akciju sabiedríbás "Rígas miesnieks", "Rígas víni", "Rígas alus", "Kaija", valsts akciju sabiedríbá "Latvijas kug'niecíba", ká arí valdes prieks'sédétájs akciju sabiedríbá "Uzvara". A.S'k'éle ir lauksiamnieku goda prémijas "Séjéjs" laureáts. Lídz 1994.gadam bijis Rígas rajona Stopin'u pagasta Tautas deputátu padomes deputáts. Brívi párvalda latvies'u un krievu, ká arí biznesa vadíbu angl'u valodá. A.S'k'élem, pirms Saeima izteica uzticíbu vin'a sastádítajai valdíbai, gan presé, gan arí no politiskajiem oponentiem tika izteikti pármetumi, ka vin's', iespéjams, moráli un materiáli atbildígs par "Lata International" un A.G'ég'era vadítás Lauksiamniecíbas ministrijas radítajiem parádiem un nepareizo kredítpolitiku. Péc apstiprinás'anas A.S'k'éle uz s'iem izteicieniem atbildéjis: "Esmu bijis lauksaimniecíbas ministra vietnieks, ir bijus'i s'ie "Latas" kredíti, tie radíjus'i valstij postu, s'is zímogs ir, bet es vienmér esmu norobez'ojies no tá. Ceru, ka arí G'ég'era kungam pietiks drosmes kádreiz to godígi pateikt tautai." 21.decembrí Mára Gail'a fotográfija ien'éma blakus citiem neatkarígás Latvijas premjeriem viená no Ministru kabineta zálém. Jauná premjera Andra S'k'éles klátbútné liekot bildi pie sienas, M.Gailis kopígi ar ekspremjeru Valdi Birkavu sava amata pármantotájam novéléja noturéties vismaz trís gadus. Tam esot visi prieks'noteikumi, jo jaunais kabineta sastávs apstiprináts ar 70 balsím. Lídz ar to nav jábaidás, ka, kádai partijai aizejot no valdíbas, tá zaudé uzticíbu Saeimá. Arí A.S'k'éle, atturoties no prognozém, apstiprinája, ka darís visu, lai nevajadzétu steigties ar jaunas fotográfijas piliks'anu pie sienas blakus citie bijus'ajiem premjeriem. A.S'k'éles fotográfija tad bús jau tríspadsmitá. Saeimá iesniegti laboojumi likumá par Ministru kabineta iekártu, kas paredz, ka Ministru prezidentam var bút vairáki atbrívotie biedri, ka Ekonomikas ministrijas vietá tiek veidota Rúpniecíbas un tirdzniecíbas ministrija. S'os grozíjumus Saeima varés izskatít tikai nákamajá - Ziemas sesijá, ko paredzéts atklát 8.janvárí. Ja Saeima atbalstís s'os grozíjumus, tad par atbrívoto Ministru prezidenta biedru varétu kl'út arí Máris Grínblats, bet vin'a vietá par izglítíbas ministru - Jánis Gaigals. VALÚTAS KURSS (latos) ----------------------------------------------------------- Latvijas Bankas Main'as punktá MARIKA noteiktais 21.12.1995. 21.12.1995. pérk párdod ___________________________________________________________ Akerikas dolárs 0.539 0.5305 0.535 Austrálijas dolárs 0.399 0.388 0.398 Kanádas dolárs 0.392 0.38 0.39 Vácijas marka 0.374 0.368 0.373 Zviedrijas krona 0.081 0.0793 0.0809 Anglijas márcin'a 0.83 0.816 0.835 Krievijas rublis (1000) - 0.112 0.119 ___________________________________________________________ Laiks l'oti jauks. Vakar visu dienu l'oti skaisti sniga. Viss nu ir sniegá - koki, cel'i, lauki, májas. S'o mazo niecin'u - párslin'u - darinátá baltuma netrúkst ne pilsétá, ne laukos. Naktí sniega mákon'i izklída, un lielais baltums mirdzéja pret zvaigz'n'otajám debesím. Termometrs no ríta rádíja -12. Sniegs jautri c'íkstéja zem kájám. Véjs' pierimis. S'odien debesu jumá neredz nevienu mákoníti. Spíd saule. P R I E C Í G U S u n G A I S' U S Z I E M A S S V É T K U S JUMS VISIEM vélé priecígie ievandies'i - Voldemárs, Lija, Astrída, Rita, Evija, Ulla un Andr!!!