=========================================================== S' Á J Á S D I E N Á S =========================================================== Bijus'ajam lauksaimniecíbas ministram Dainim G'ég'erim prokuratúras darbinieki 22.decembrí "Latas International" lietas ietvaros uzrádíja apsúdzíbu par nolaidíbu un dienesta stávokl'a l'aunprátígu izmantos'anu. Ká dros'íbas lídzeklis D.G'ég'erim piemérota Ls 10.000 liela dros'íbas nauda, kas jásamaksá lídz 1996.gada 16.janvárim. Apsúdzíba par nolaidíbu balstí ta uz to, ka D.G'ég'eris, búdams ministrs, nav pienácígi kontroléjis "Latas Int." darbíbu, ká arí nevérígi pildíjis savus ties'os pienákumus, tádéjádi valstij nodaríts bútisks kaitéjums. Viens no piemériem tiek minéta Mára Sprog'a iecels'ana par "Lata Holding" direktoru brídí, kad vin's' ien'éma "Latas Int." g'eneráldirektora amatu. "Latai Holdig" vajadzéja kontrolét "Latas Int." darbíbu, tac'u vairák neká gadu M.Sprog'is darbojás abos amatos un formáli kontroléja pats sevi. Inkriminétajá apsúdzíbá par nolaidíbu minéti arí párkápumi, iecel'ot "Lata Int." valsts pilnvarniekus. Sasskan'á ar likumu ministram ar s'iem cilvékiem jánoslédz lígums, tac'u "Latas" gadíjumá tas nav daríts. Tá ká valsts pilnvarnieku statuss "Latá" nebija juridiski noformuléts, formáli vin'i nevar atbildét par notikus'ajám nelikumíbám. Saskan'á ar izvirzíto apsúdzíbu par l'aunprátígu dienesta stávokl'a izmantos'anu D.G'ég'ers akceptéjis sistemátisku "Latas Int." naudas lídzekl'u nodos'anu Lauksaimniecíbas ministrijas (LM) Áréjo ekonomisko sakaru departamentam. Turklát s'áda rícíba veicinájusi "Latas Int." atkaríbu no vados'ajám LM amatpersonám. Apsúdzétá "Latas Int." g'eneráldirektpre Edíte Jansone péc D.G'ég'era norádíjuma párskaitíjusi USD 8000, lai iegádátos aviobil'etes D.G'ég'era un bijus'á LM Áréjo ekonomisko sakaru departamenta direktora Gata Krúzes omandéjumam. 1992.gadá daz'ádu ministrijas amatpersonu árzemju komandéjumiem tika iztéréti USD 48.750 "Latas" naudas. Prokuratúra konsatéjusi, ka vismaz 14 gadíjumos s'os komandéjumus par tádiem var uzskatít tikai nosacíti, jo neesot ístas párliecíbas par s'o árzemju braucienu lietderígumu. Prokuratúras rícíbá esot vél citas epizodes, kas norádot uz D.G'ég'era personisko mantisko ieinteresétíbu daz'ádu jautájumu kátos'aná un tádéjádi liecinot par l'aunprátígu dienesta stávokl'a izmantos'anu. (<>.) =========================================================== Indijá aizturétie pieci Latvijas iedzívotáji, kurus tur aizdomás par ieroc'u kontrabandu (sk. vakardienas "S'ajás dienás"), esot valsts a/s "Latvijas aviolínijas" darbinieki - Aleksandrs Klis'ins, Ol'egs Gaidas's, Igors Timmermans, Igors Moskvins un Jevgen'ijs Antimenko. C'etri no vin'iem bijus'i pastávígie Latvijas iedzívotáji, bet vienam Latvijá bijusi pagaidu uzturés'anás atl'auja. Visiem pieciem "Latavio" darbiniekiem bijis trís ménes'u atval'inájums, kura laiká vin'i noslégus'i lígumu ar Honkongas c'árterreisu aviosabiedríbu "Carol Air Services Ltd.". S'í sabiedríbs 1995.gada 15.novembrí no "Latavio" bija nopirkusi lidmas'ínu "AN-26", ar kuras palídzíbu veikta ieroc'u kontrabanda. =========================================================== Centra rajona tiesa pagarinájusi apsúdzétá "Bankas Baltija" Uzraudzíbas padomes prieks'sédétája Aleksandra Laventa apcietinájuma termin'u lídz 1996.gada 28.februárim. Laventam uzrádíta jauna papildináta apsúdzíba par kaitniecíbu, l'aunprátígu "Bankas Baltija" noves'anu lídz bankrotam, ká arí par naudas lídzekl'u - USD 15.600.914,46, Ls 10.000.000 un DEM 248.632,90 piesavinás'anos. =========================================================== Janvárí sáksies kompensáciju izmaksa par bankrotéjus'u atzítás "Latintrádes" bankas noguldítájiem. Pirmie 200 latu kompensácijas san'ems pensionári. Tás izmaksás Rígá, Teátra ielá 3. =========================================================== Kaut gan likums paredz, ka obligátai automas'ínu civiltiesiskai apdros'inás'anai jásákas 1996.gada 1.janvárí, tá varés sákties tikai 1.aprílí. Tam esot s'ádi iemesli: ar novélos'anos izveidots Satiksmes birojs, kam jápáskata apdros'inás'anas noteikumi un tarifi; vél nav izsniegta neviena licence, kas atl'autu nodarboties ar automas'ínu obligáto apdros'inás'anu. =========================================================== Rudení veicot revízijas zemessardzé, Valsts Kontrole (VK) konstatéjusi saimnieciskos daríjumus, kuros, péc VK atzinuma, nav párák taupíta nauda. Atkláti saimnieciskie lígumi par vecu, bet dárgu apvidus mas'ínu iegádi un dárgu formas érpu s'ús'anu. 1993.gada oktobrí zemessardze (ZS) bija noslégusi lígumu ar Lielbritánijas firmu "Allmakes Projects Ltd." par 100 vecu apvidus mas'ínu "Land Rover 109" piegádi. Daz'as mas'ínas bija raz'otas pat 1972.gadá. Par vienu mas'ínu bija noteikta cena Ls 4500, bet par katras mas'ínas restaurés'anu firmá "Labais krasts" - vél Ls 1800. VK atklája, ka ZS ríkotajá konkursá par formas térpu s'ús'anu uzvaréja firma "Ljuvek", kas 1200 formas térpus piedávájusi uzs'út par Ls 274.000, lai gan ZS párraudzíbá esos'ais valsts uzn'émums "Vieníba" pasútíjumu bútu veicis par Ls 211.000. Vél vieks VK atklátais párkápums saistíts ar to, ka ZS no sava budz'eta apmaksájusi firmas "Labais krasts" rék'inu par elektríbu - Ls 130. VK neesot skaidríba par sporta nama "Aurora" piederíbu, jo ar valdíbas lémumu tas nodots ZS, bet pas'laik tajá saimnieko Zemgales pas'valdíbas uzn'émums "Zemgale" un ZS tai maksájot íri. =========================================================== Apdros'inás'anas sabiedríbu licencés'anas komisijas sédé anuléta apdros'inás'anas sabiedríbas "Alba" licence, jo sabiedríba nebija norék'inájusies ar saviem kreditoriem. =========================================================== Latvijas Banka atl'ávusi a/s "Latvijas Ekonomiská komercbanka" (Lateko banka) palielinát statútkapitálu lídz 1,5 milj. latu. "Lateko" ir vidéji liela Latvijas komercbanka, kuras pamatkapitáls 20.decembrí bija 1,13 milj. latu, bet aktívi - 8,49 milj. latu. =========================================================== Akciju komercbanka "Ríga-bank" nosaukums turpmák' bús a/s "Trasta komercbanka". Bankas akcionári izvéléjus'ies nosaukumu, kas atspogul'o bankas jauno stratég'iju - klientu lídzekl'u párvaldís'anu. =========================================================== Naktí no 25. uz 26.decembri Salacgrívas centrá izcélás ugunsgréks, un nodega gandríz gadsimtu vecs koka nams, kurá atradies pilsétas policijas iecirknis un zemessardzes s'tábs. Esot aizdomas par l'aunprátígu dedzinás'anu. =========================================================== Vairák neká 100 mazul'u no Latvijas bérnu namiem bija ieradus'ies Rígá, lai piedalítos Valsts prezidenta kundzes Ainas Ulmanes ríkotajá svétku eglíté. Kopá ar bérniem rotal'ás gája, dziedája, dancoja un par Ziemassvétku vecíti un Lel'l'u teátra aktieriem priecájás arí Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Bérni san'éma arí valsts a/s "Laima" saldumus. =========================================================== Valsts prezidenta Guntis Ulmanis piedalíjás Berg'u pamatskolas jaunás ékas atklás'aná. Tagad 145 bérni varés apgút ziníbas jaunás, glítás telpás. =========================================================== Analizéjot 1995.gada notikumus, par pozitíviem Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinis Latvijas uzn'ems'anu Eiropas Padomé un noteikto virzíbu uz Eiropas Savieníbu, veiksmígu jaunás valdíbas sastádís'anu lídz Ziemassvétkiem, ká arí vizítes Vácijá, Ukrainá, Zviedrijá un ANO. Par lieláko neveiksmi, kas izraisíjusi párdomas un neuzticíbu pasaules valstu vidú, G.Ulmanis uzskata "Bankas Baltija" krízi. Prognozes liecinot, ka s'í kríze bús'ot jútama vél nákamos piecus gadus. S'ogad strauji samazinájus'ies valsts ien'émumi un ieks'zemes kopprodukts, un s'o procesu G.Ulmanis saista ar ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem gan Latvijá, gan árpus tás. Ká tums'u notikumu G.Ulmanis minéjis arí Izraélas premjerministra Ichaka Rabina noslepkavos'anu. Runájot konkréti, piem., par Eiropas Savieníbu, Valsts prezidents izteicis párliecíbu, ka Latvijai tagad vairs nav ieks'éjo lietu, jo tagad viss esot mérojams ar Eiropas Savieníbas mérauklu. G.Ulmanis uzsvéris, ka Eiropas Savieníbas nákotne vairák bús'ot atkaríga nevis no pas'reizéjá dalíbvalstím, bet gan no 11 asociétajám valstím - tostarp arí Latvijas. Tá ká, péc prezidenta teiktá, neesot ísti skaidrs, ká més gribétu ieiet Eiropas Savieníbá, esot nepiecies'ams veidot plas'u dialogu par Latvijas un Eiropas attiecíbám. G.Ulmanis apgalvojis, ka politiská konfrontácija, kas Latvijá valdíjusi lídz valdíbas sastádís'anai. esot beigusies. Atgriez'oties pie kaislíbám ap Ministru prezidentu Andri S'k'éli, G.Ulmanis, kuru bijus'ais ieks'lietu ministrs Jánis Ádamsons bija iepazístinájis ar pret A.S'k'éli vérstajiem faktiem, teicis: "Fakti, ko man, uzrakstítus uz papíra, atnesa par S'k'éli, radíja párliecíbu, ka tikai S'k'éle man ir jáizvirza par Ministru prezidentu". S'iem faktiem neesot praktiska seguma par s'á cilvéka rícíbu un darbíbu un tie vispirms ir izdomáti, lai péc tam tos pierádítu. Tomér, ja s'áda veida "aizdomu procesi" valstí turpinás'oties, Valsts prezidentam "bús jácel' kájás sabiedríba un jáaicina tá uz diskusiju", jo nedríkstot piel'aut, ka Latviju párn'em "vajás'anas, izsekos'anas un aizdomu mánija". =========================================================== Laiks táds, kádam tam ziemá pienákas bút - sniegs lídz cel'iem (un pa druskai piesnieg klát), rietenis nez'élo l'autin'u jau tá salá stingstos'os locekl'us, un termonetrs naktí rádíja -15 (Liepjá)..-23 (Ainaz'os), bet tagad - diená - -10. Ko vél? Vél jau ir arí ístie ziemas prieki - slépos'ana, slidos'ana, zemledus zveja, s'l'úks'ana no kalnin'iem ar ragavin'ám un bez tám, bris'ana pa milzígajám kupenám, sniega és'ana, lásteku súkás'ana (ja var atrast), zílís'u un zvirbul'u baros'ana utt. Kas gan var bút labáks par ístu ziemu Latvijá? =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests