=========================================================== V A K A R L A T V I J A' =========================================================== o Ri'gas Dome nole'musi pies'k'irt aizdevumus tiem iedi'Øvota'jiem, kas ve'le'sies iega'da'ties dzi'vokl'us. Runasvi'ri aizdos tik daudz naudas, lai ri'dzinieks vare'tu nopirkt septin'us dzi'vojama's plati'bas kvadra'tmetrus. Naudu aizdos uz 3 gadiem ar procentu likmi - 6 % gada'. Prieks'roka aizdevumu san'ems'ana' bu's represe'tajiem, daudzbe'rnu g'imene'm un persona'm, kas dzi'vo ma'ja's bez e'rti'ba'm. =========================================================== o "Parekss Holding" prezidents Viktors Krasovickis nole'mis iega'da'ties Ginesa rekordu gra'mata' reg'istre'tu loz'u necaurs'aujamu "Rolls-Royce" limuzi'nu, uzskatot to par l'oti izdevi'gu kapita'lieguldi'jumu. Ta' cena ir 450.000 sterlin'u ma'rcin'u jeb 360.000 latu. Limuzi'ns izgatavots pe'c ka'da Austrumu s'eiha pasu'tina'juma un patlaban atrodas N'ujorka'. Lai gan Krasovickis auto pe'rk sava'm vajadzi'ba'm, ta's oficia'lais pirce'js ir Parekss banka. =========================================================== o Bankas Baltija prezidents Uldis Klauss preses konference' pazin'ojis, ka centi's'oties pana'kt, lai par spe'ka' neesos'u tiktu atzi'ts li'gums, pe'c kura Bankas Baltijas i'aps'umi tiek iek'i'la'ti Latvijas Kug'nieci'bai. Atbildot uz z'urna'lista jauta'jumu, vai tas neizputina's Latvijas Kug'nieci'bu, U.Klauss atbilde'jis: vin's' gan nezinot, cik Latvijai ir kug'u, bet, vin'aprÔt, gan jau kug'nieci'bas pasta've's'anu tas neapdraude's'ot. Savka'rt Latvijas Kug'nieci'bas vadi'ba, pauz'ot pilni'gu neizpratni par Bankas Baltija prezidenta pazin'ojumu bri'di', kad Latvijas Kug'nieci'ba sa'kusi realize't savas likuma' paredze'ta's tiesi'bas, uzsver, ka nav neka'da tiesiska pamata aps'aubi't s'o k'i'las li'gumu. U.Klauss ari' pave'sti'jis, ka laika tru'kuma de'l' esot l'oti virspuse'ji iepazinies ar bijus'o Bankas Baltija vadi'ta'ju iesniegto bankas atvesel'os'anas pla'nu. Tac'u tas vin'u nekave'ja pave'sti't: "S'is nav uzskata'ms par Bankas Baltija atvesel'os'anas pla'nu, jo atvesel'os'anas pla'nam ja'bu't k a p i t a' l a m". U.Klauss ari' neuzskata, ka vin'am ja'bu't atbildi'gam par Bankas Baltija finansia'lo sta'vokli un bankas izdzi'vos'anu. Par to liecina ari' vin'a va'rdi: "Es neesmu atbilde'ta'js par finansu li'dzekl'u iegu's'anas cel'iem Bankas Baltija atvesel'os'anai. Es atbildu par Bankas Baltija administra'ciju". Tas tome'r neattaisno Klausa neinforme'ti'bu par notiekos'o "pas'a saimnieci'ba'". Klauss pats atzinies, ka vin'am neesot nojausmas, kas i'sti ir Bankas Baltija para'dnieki pas'u ma'ja's - ta' ka' vin's' neesot "dzimis un audzis Latvija'", vin'am s'o firmu va'rdi neko neizsakot. Vin's' li'dz s'im nav iedoma'jies ari' pieprasi't nepiecies'ama's zin'as par s'i'm firma'm no LR Uzn'e'mumu reg'istra, paskaidrodams, ka uzskata to par konfidencia'lu informa'ciju. Komente'dams Latvijas komercbanku kri'zes izraisi'ta's negati'va's sekas, Klauss "mierina'jis" kla'tesos'os, ka jau ju'lija' Latvijas iedzi'vota'ji bez baz'a'm vare's'ot noglaba't savu naudin'u, piem., Francijas "Banque Societe Generale" filia'le', ko atve'rs'ot Ri'ga'. Un varbu't Latvijas komercbankas ka'dreiz ari' atgu's'ot poziti'vu imidz'u noguldi'ta'ju aci's - to sekme's'ot konkurences ci'n'a ar a'rzemju finansu iesta'de'm, kas jau tuva'kaja' laika' visai plas'i izve'rsi's'ot savu darbi'bu Latvija'. Latvijas komercbanku siste'mai neka'dus draudus nevarot izraisi't iespe'ja, ka cilve'ki turpma'k' uztice'sies a'rzemju banka'm. =========================================================== o 21.ju'nija' Latvijas Banka ka' viens no Bankas Baltija kreditoriem iesniedza Saimnieciskaja' tiesa' prasi'bu atzi't Banku Baltija par maksa'tnespe'ji'gu. Tiesa prasi'bu izskati's 27.ju'nija'. Tas, ka banku atzi's par maksa'tnespe'ji'gu, ve'l nenozi'me's bankas "mirs'anu" - saskan'a' ar Latvijas likumdos'anas aktiem, ja banka spe'j atjaunot savu darbi'bu, Saimnieciska' tiesa var savu le'mumu pa'rskati't un atzi't banku atkal par maksa'tspe'ji'gu. =========================================================== o Saeima a'rka'rtas plena'rse'de' 21.ju'nija' gali'gaja' lasi'juma' pien'e'ma likumu "Par valsts un pas'valdi'bu dzi'vojamo ma'ju privatiza'ciju", kura' noteikti pamatprincipi valsts un pas'valdi'bu dzi'vokl'u fonda, ka' ari' ma'kslinieku darbni'cu privatiza'cijai. Likums paredz tikai un vieni'gi bri'vpra'ti'gu dzi'vokl'u privatiza'ciju bez piespiedu elementiem. Svari'ga'kais darbs s'aja' procesa' bu's'ot ja'veic pas'valdi'ba'm. Atrisina'ta ari' to pasta'vi'go iedzi'vota'ju proble'ma, kas ve'le'sies iega'da'ties dzi'vokl'us priva'ti'pas'uma'. Pilson'i vare's privatize't gan dzi'vokl'us, gan zemi, bet a'rpilson'i, privatize'jot dzi'vokli, vare's iegu't zemes nomas tiesi'bas par ta'du pas'u cenu ka' pilson'i, ta'du zemi iega'da'joties i'pas'uma'. S'a'da norma atvieglos'ot iespe'ju a'rpilson'iem pa'rdot dzi'vokli pilson'iem. Dzi'vokl'us vare's privatize't par sertifika'tiem un ari' par latiem. Izi're'tu dzi'vokli pieda'va's privatize't ta' i'rniekam un vin'a g'imenes locekl'iem. Ja i'rnieks atteiksies, dzi'voklis privatiza'cijai cita'm persona'm pieda'va'ts netiks, atskaitot gadi'jumus, kad tas tiks dari'ts ar i'rnieka un vin'a g'imenes locekl'u notaria'li apstiprina'tu atteiks'anos, vienojoties ar privatize'tgribos'u personu. Savka'rt neizi're'tie dzi'vokl'i vispirms tiks pieda'va'ti atkla'ta' izsole' ava'rijas ma'ju iemi'tniekiem, persona'm, kas dzi'vo denacionalize'ta's ma'ja's, daudzbe'rnu g'imene'm un komuna'lo dzi'vokl'u iemi'tniekiem. Pirce'js vare's nomaksa't pirkuma maksu 10 gadu laika'. Dzi'vokl'u privatiza'cija tiks uzsa'kta s'. g. 1.novembri'. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests