=========================================================== V A K A R L A T V I J A' =========================================================== o Paraksti'ts Latvijas un ASV aizsardzi'bas ministriju memorands par sadarbi'bu militÔa'raja' un aizsardzi'bas joma'. Memorands paredz sadarbi'bu, organize'jot darba grupu tiks'ana's un delega'ciju apmain'as, ka' ari' li'dzdali'bu abu pus'u ri'kotaja's konference's, simpozijos un semina'ros. Memorands ari' turpma'k paredz ASV milita'ra's sadarbi'bas grupas darbi'bu, daz'a'du ma'ci'bu programmu i'stenos'anu Latvija', ka' ari' savstarpe'jas milita'rpersonu vizi'tes, kuru laika' bu'tu apspriez'ami daz'a'di abas puses interese'jos'i jauta'jumi. =========================================================== o Pilsoni'ba' par i'pas'iem nopelniem Latvijas laba' uzn'emts viens no vados'ajiem Naciona'la's Operas solistiem Samsons Izjumovs, Atlantas olimpisko spe'l'u dali'bnieka kandida'ts, daudzci'n'nieks Vjac'eslavs Duhanovs un Ri'gas Krievu dra'mas tea'tra aktrise N'ina N'eznamova. =========================================================== o Saeima 22. ju'nija' sle'dza pavasara sesiju un nole'ma, ka darbs rudens sesija' tiks atjaunots 24. ju'lija'. Tac'u deputa'ti nedosies Pe'cja'n'u atval'ina'juma'. Me'nesi nenotiks tikai Saeimas plena'rse'des, tac'u turpina'sies darbs komisija's un frakcija's. =========================================================== o No 1.ju'nija par muitas zonu noteikta visa LR teritorija. Li'dz ar to muitai kopa' ar policiju dotas tiesi'bas apture't daz'a'du kravu jebkura' valsts vieta'. Lai darbs bu'tu efekti'va'ks, policija uzn'e'musies organize't Valsts ien'e'mumu dienesta, muitas, zemessardzes un robez'apsardzes kope'jo darba grupu izveidos'anu un to opera'cijas, lai atkla'tu l'aunpra'ti'gos nodokl'u nemaksa'ta'jus, kontrabandas kravu pa'rvada'ta'jus, nelega'los alkohola un cigares'u tirgon'us u.c. likumpa'rka'pe'jus. =========================================================== o Uldis Osis, kam premjers bija uztice'jis izve'rte't Bankas Baltija akciona'ru iesniegto bankas atvesel'os'anas pla'nu, s'o pla'nu nosaucis par "diezgan va'ju", jo nav preci'zas informa'cijas par li'dzekl'u avotiem un laiku, kad tie iena'ks. Klauss na'cis pie sle'dziena, ka rea'li banka' neiena'ks ne santi'ma. Turkla't, pe'c vin'a apre'k'iniem, ar 120 milj. latu bankas pamatkapita'la atjaunos'anai nepietiks - nepiecies'ami 188 milj. latu. =========================================================== o Finansu ministrija un Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrija rekomende' izgli'ti'bas iesta'z'u vadi'ta'jiem sadali't pedagog'isko darbinieku atval'ina'jumu vaira'ka's dal'a's, jo valsts budz'eta' nav pietiekamu li'dzekl'u, lai nodros'ina'tu visa atval'ina'juma naudas izmaksu pilna' apme'ra'. =========================================================== o Valdi'ba (pirms noteikta' termin'a) izstra'da'jusi banku un finansu siste'mas atvesel'os'anas pla'nu. Pasa'kumus paredze'ts nodali't divos galvenajos blokos, no kuriem viens skar kri'zes pa'rvare's'anu banku sektora', bet otrs - valsts un pas'valdi'bu budz'eta'. Ministru prezidents M.Gailis nesle'pj, ka Banku bloks liela' me'ra' esot saisti'ts ar Bankas Baltija proble'mu risina's'anu. Iespe'jams, ka banka tiks atzi'ta par maksa'tnespe'ji'gu, tac'u ar s'o bankrotu dzi've nebeidzoties - vienas vai daz'u banku de'l' visa banku siste'ma nesabruks'ot. Ari' pas'valdi'ba'm nevajagot satraukties par Banka' Baltija iesalde'tajiem li'dzekÀiem - valsts steigs'oties pali'ga' un no nodokl'u maklsa'ta'ju naudin'as izveidos'ot specia'lu fondu, no kura kredite's finansu gru'ti'ba's nona'kus'a's pas'valdi'bas. Pat iedzi'vota'ji varot justies mieri'gi. Tiem, kuriem naudin'a palikusi Banka' Baltija, valdi'ba ne ve'la'k ka' vasaras beiga's sa'ks'ot izmaksa't kompensa'ciju. Lai bu'tu no ka' maksa't, iecere'ts palielina't valsts budz'eta ien'e'mumus un samazina't izdevumus. Tas prasi's uzsa'kt taupi'bas programmas realiza'ciju un ierobez'ot iere'dn'u skaitu. Lai komercbanku klienti justos vaira'k aizsarga'ti no nepati'kama'm nejaus'i'ba'm, tuva'kaja' laika' paredze'ts pien'emt tri's likumus: "Par depozi'tu apdros'ina's'anu", "Par komercbanku uzraudzi'bu, sana'ciju un bankrotu" un "Par kredi'tiesta'de'm". =========================================================== o Maija' latu daudzums apgrozi'ba' samazina'jies par vaira'k neka' 20 milj. latu. Iemesls - pastiprina'ta latu apmain'a pret USD, kam s'obri'd ir divi izskaidrojumi: latam zudusi dal'a uztici'bas un, otrka'rt, pavasari' li'dz ar tirdznieci'bas apjomu pieaugumu kompa'nija'm pieaug nepiecies'ami'ba pe'c valu'tas importa dari'jumiem. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests