===========================================================

			V A K A R    L A T V I J A'

===========================================================

Bankas Baltija  noguldi'ta'ji organize'jas, lai vare'tu
aizsta've't savas intreses Saimnieciskaja' tiesa'. Tur
vin'us gatavojas pa'rsta've't advoka'ts Vilhelms Kozlovskis.
Sle'gtaja' tiesas se'de', kura' izskati'ja Latvijas Bankas prasi'bu
par BB atzi's'anu par maksa'tnespe'ji'gu, un kas ai' tika
izdari'ts, vin's' ielaists netika, jo nevare'ja uzra'di't noguldi'ta'ju
paraksti'tu pilnvaru.
	Raidi'juma' <<TV Panora'ma>> para'di'ja's zin'a, ka
katrs noguldi'ta'js, kas ve'las izmantot Kozlovska pakalpojumus,
advoka'tam maksa'jot Ls 5.oo. Savka'rt gadi'juma', ja
noguldi'ta'ji naudu paties'a'm atgu's'ot, tie esot ar mieru maksa't
Kozlovskim pat 10 % no s'i's naudas.
	Ministru prezidents Ma'ris Gailis pazin'ojis, ka valdi'ba
nav atteikusies no soli'juma sa'kt atmaksa't BB noguldi'ta'jiem
naudu augusta beiga's. Li'dzekl'us pla'nots iegu't vai nu no BB 
sana'cijas, vai no bankas likvida'cija' iegu'tajiem li'dzekl'iem. 
Premjers ari' noliedzis baumas par valdi'bas ieinterese'ti'bu 
BB bankrota' - valdi'bai pas'ai BB iesalde'ti li'dzekl'i apm. 6 milj. 
apme'ra'.
	Preses konference' no Saimnieciska's tiesas (27.06.1995.) 
izraidi'tie advoka'ti Vilhelms Kozlovskis, 
Uldis Cakars, Modris Supe un Aina'rs Platacis daz'a ties'i, daz's
neties'i, paudus'i neapmierina'ti'bu ar Saimnieciska's tiesas ri'ci'bu.
Vizneapmierina'ta'kais bijis Kozlovskis, kas advoka'tu izraidi's'anu
saisti'ja ar pie varas esos'o struktu'ru ieinterese'ti'bu, lai
atkla'ti'ba' nepara'di'tos augstas amatpersonas kompromite'jos'i materia'li.
Vin's' apgalvo, ka ari' vin'a ri'ci'ba' esot vaira'ki kompromite'jos'i fakti.
Pa're'jie advoka'ti tiesas ri'ci'bas ve'rte'jumos bijus'i atturi'ga'ki.
	Ari' BB administratore M.Supe tiesas procesu nekomente'ja. 
Vin's' teicis, ka administratori centi's'oties dari't visu, lai 
nepiel'autu BB bankrotu.
	Ta' ka' tiesa anule'ja starp valdi'bu BB un Latvijas
Banku nosle'gto li'gumu, T.Freimanim pas'laik it ka' ja'bu't BB 
prezidentam, tac'u i'stas skaidri'bas s'aja' jauta'juma' advoka'tiem nav.
	Advoka'ts U.Cakars izplati'jis informa'ciju, ka LB ieceltais
BB prezidents Uldis Klauss, kurs' pe'c bankas atzi's'anas par
maksa'tnespe'ji'gu vairs nav s'aja' amata', pe'c tiesas se'des 27. ju'nija'
paraksti'jis ka'du BB maksa'juma uzdevumu. 
	Klauss to nenoliedzis, paskaidrojot, ka tri's nede'l'as BB 
veiksmi'gi norite'jusi naudas kusti'ba parale'lajos kontos. Proti,
BB ir iesalde'ta ta' nauda, kas iena'kusi li'dz 23. maijam, kad
apture'ja bankas darbi'bu. Tac'u kops' 29. maija BB pieda'va' klientiem,
kuri bankai uzticas, atve'rt parale'los kontus, un, ja nauda bija
iena'kusi jaunatve'rtaja' konta', tad banka pe'c klienta pieprasi'juma 
to izmaksa'ja. Klauss apgalvojis, ka naudas kusti'ba parale'lajos
kntos turina's'oties ari' pe'c BB pasludina's'anas par maksa'tnespe'ji'gu.

===========================================================

Pas'valdi'ba'm, kura'm ir iesalde'ti li'dzekl'i Banka' Baltija,
jau s'onede'l' bu's iespe'jams san'emt aizdevumus no kredi'ta, ko
Latvijas valdi'bai pieda'va'jis Starptautiskais valu'tas fonds.
	Tri's me'nes'u laika' pe'c naudas san'ems'anas pas'valdi'ba'm
ta' ja'atmksa'.Paredze'ta' procentu likme - 10 % gada'.
	Latvijas Pas'valdi'bu padomes se'de' 28. ju'nija'
pien'emts le'mums, kura' aicina'ts nesamazina't budz'eta izdevumus uz
pas'valdi'bu re'k'ina. Ve'l dome lu'dza valdi'bu apdros'ina't pas'valdi'bu 
un to iesta'z'u kontus, kas atve'rti komercbanka's.

===========================================================

Latvija' ieradies NATO spe'ku Eiropa' virspave'lnieks, g'enera'lis
Dz'ordz's Dz'oulvans. Vin'a vizi'tes me'rk'is - tikties ar 
Aizsardzi'bas spe'ku vadi'bu, lai gu'tu pilni'gu prieks'statu 
par Latvijas aizsardzi'bas un milita'ro struktu'ru atti'sti'bu un 
dros'i'bas siste'mas veidos'anu.

===========================================================

Eiropas Rekonstrukcijas un atti'sti'bas banka apstiprina'jusi 
12 milj. USD kredi'tli'nijas pies'k'irs'anu Va'cijas-Latvijas bankai. 
Aizdevums pies'k'irts uz 6 gadiem, ta' izmants'anai nav neka'du 
nosaci'jumu, turkla't tas pies'k'irts bez ka'da'm valdi'bas garantija'm.

===========================================================

Uzn'e'mums "Aldaris" 26. ju'nija' internaciona'laja' konference' Roma'
san'e'mis balvu par laba'ko produkciju, technolog'iju un kvalita'ti.
Konference' piedali'ja's 98 firmas no daz'a'da'm pasaules valsti'm.

===========================================================

Eiropas Savieni'ba galotn'u apspriede' Kanna's pies'k'i'ra
8,7 miljardus USD devin'a'm Austrumeiropas valsti'm, kuras
na'kotne' vare'tu pievienoties Eiropas Savieni'bai. S'o
valstu skaita' ir ari' Latvija.

============================================================

Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, uzruna'jot
Eiropas Padomes Parlamenta'ro asambleju (EPPA), paudis savu noteikto
atbalstu Eiropas Savieni'bas dri'zai paplas'ina's'anai,
vaira'kka'rt i'pas'i uzsve'rdams Baltijas valstu un ari' Vis'ehradas
valstu iespe'jami dri'zas uzn'ems'anas nepiecies'ami'bu.
	Preses konference' vin's' ari' uzsve'ris Zviedrijas gatavi'bu
sniegt Baltijas valsti'm technisku padomu un pali'dzi'bu, 
gatavojoties to iespe'jamai uzn'ems'anai Eiropas Savieni'ba'.
Zviedrija nepaliktu mala' ari' tad, ja Baltijas valsti'm rastos 
milita'ri draudi - Zviedrija mekle'tu cel'us to nove'rs'anai.
Premjers gan neprecize'jis, vai vin's' ar iespe'jamo pali'dzi'bu
doma' ari' jilita'ru iejauks'anos.
	Taja' pas'a' laika' vin's' atteicies dot padomu Baltijas
valsti'm, vai ta'm ja'iesaista's milita'rajos blokos.  I.Karlsons
teicis, ka Zviedrija izle'musi nepievienoties NATO, bet Baltijas
valsti'm politika attieci'ba' pret milita'riem blokiem ja'lemj pas'ai.
	Latvijas ve'stniks Austrija', S'veice' un Unga'rija' Egils Levits
EPPA ieve'le'ts par Eiropas Cilve'ktiesi'bu tiesas locekli no Latvijas.
Vin'a pilnvaras noteiktas li'dz 2004. gada 20. janva'rim.

===========================================================

1. ju'lija' tiek maini'ta "Lattelekom" vadi'bas struktu'ra. 
Izmain'as paredz izpilddirekcijas funkcijas padomes, 
izpilddirektora vietnieka un uzn'e'muma darbi'bas direktora 
vietnieka amatu ievies'anu. Izpilddirekcijas padome' sta'da's 
septin'i "Lattelekom" darbinieki, divi no Latvijas puses, 
tri's no Lielbrita'nijas un divi no Somijas partneru puses. 
Par izpilddirektora vietnieku stra'da's Tapio Pa'rma, par 
uzn'e'muma darbi'bas direktora vietnieku - Aivars Kalnin's'.

===========================================================

			IEVANDAS zin'u dienests