=========================================================== V A K A R L A T V I J A' =========================================================== Saeima pirmaja' lasi'juma' pien'e'musi valdi'bas sagatavotos grozi'jumus 1995. gada valsts budz'eta', kas paredz izdevumu samazina's'anu par 24,3 milj. latu. Likumprojekts paredz ministrija'm un centra'laja'm valsts iesta'de'm samazina't visus izdevumus. Izn'e'mums ir izdevumi pla'notaja'm starptautiskaja'm iemaksa'm, valsts para'da saisti'ba'm un investi'cija'm kultu'ras ministrijai un Finansu ministijas Valsts i'pas'umu fondam. Ta'pat nav paredze'ts samazina't izdevumus Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrijas iesta'de'm un pasa'kumiem sakara' ar skolota'ju algu palielina'jumu, ka' ari' Augsta'kajai tiesai un Satversmes tiesai. Taja' pat laika' likumprojekts paredz palielina't izdevumus Aizsardzi'bas ministrijai, kas doma'ti Dros'i'bas dienesta reorganiza'cijai, A'rlietu ministrijai sakara' ar iesta's'anos Eiropas Padome', prokuratu'ras reformas realiza'cijai un Satversmes aizsardzi'bas birojam. =========================================================== Ru'pnieci'bas uzn'e'mumu vadi'ta'jiem tiekoties ar Ministru prezidentu Ma'ri Gaili pana'kta vienos'ana's, ka valsts pa'rvaldes institu'cija'm tuva'kaja' laika' ja'izstra'da' metodika, saskan'a' ar kuru bu'tu iespe'jams noteikt valsts uzn'e'mumiem radi'tos zaude'jumus (sakara' ar valsts pasu'ti'juma izpildi). =========================================================== Starptautiska' Valu'tas fonda (SVF) pa'rsta'vis Latvija' J.Paljarvi pazin'ojis, ka SVF nel'aus izmantot SVF aizdoto naudu iedzi'vota'ju noguldi'jumu, kas palikus'i par maksa'tnespe'ji'ga'm atzi'taja's komercbanka's, kompensa'cijai. Taja' pas'a' laika' SVF, iespe'jams, neiebildi's, ja ka'da no valsti'm vai organiza'cija'm, piem., Eiropas Savieni'ba, piekriti's aizdot naudu s'im me'rk'im. Tac'u pret s'a'da kredi'ta izlietos'anu obliga'ti tiks prasi'tas garantijas - akti'vs darbs finansu siste'mas pa'rstrukture's'ana', pastiprina'ta komercbanku uzraudzi'ba, programma tautsaimnieci'bas stabiliza'cijai un ta's realiza'cija. Latvijai saskan'a' ar valdi'bas un SVF vienos'anos, bija pies'k'irti 14 milj. SDR (specia'la nore'k'inu vieni'ba). Tac'u pas'reize'ja' situa'cija' Latvija pagaida'm li'dz minimumam samazinot iespe'ju, ka SVF pas'reiz vare'tu aizdot naudu. Piem., s'a' gada pirmaja' puse' valu'tas rezerves Latvijas Banka' samazina'jus'a's aptuveni par 100 milj. USD (mo 650 milj. USD uz 550 milj.). Apt. 5 milj. SRD Latvija vare'ja san'emt jau pirms vaira'kiem me'nes'iem, tac'u toreis Latvijas Bankas prezidents Eina'rs Reps'e un toreize'jais Finansu ministrs Andris Piebalgs no aizdevuma atteica's, to argumente'jot ar valu'tas rezervju pietiekami'bu. SVF pies'k'irtais un Latvijas jau san'emtais aizdevums neesot paredze'ts valdi'bas deklare'tajiem me'rk'iem - Bankas Baltija kri'ze' cietus'o aizsardzi'bai. Pas'laik valdi'bas un Latvijas Bankas ri'ci'ba' esos'a' SVF nauda paredze'ta tikai nadas stabiliza'cijai. Protams, Latvijas Banka s'os li'dzekl'us varot izlietot pe'c saviem ieskatiem, tac'u tas nelkave'joties atsauktos uz Latvijas un SVF attieci'ba'm. Kas attiecoties uz 2,5 milj. latu, ko valdi'ba san'e'musi, lai pali'dze't pas'valdi'ba'm, kuras nona'kus'as finansia'la's gru'ti'ba's sakara' ar BB darbi'bas pa'rtrauks'anu, tad s'im pasa'kumam san'emta SVF Eiropas departamenta piekris'ana - tac'u naudai pe'c 3 me'nes'iem ja'bu't atpakal' Latvijas Banka'. Savka'rt me'g'ina'jums izlietot uzn'e'me'jsabiedri'b atbalstam ve'l 10 milj. latu no lata stabilita'tes nodros'ina's'anai paredze'tajiem a'rvalstu valu'tas li'dzekl'iem negu's'ot SVF atbalstu. <> zin'o, ka viens no avotiem BB kri'ze' cietus'o uzn'e'me'jsabiedri'bu atbalstam vare'tu bu't Pasaules Bankas pies'k'irtais kreddi'ts 35 milj. USD apme'ra', kas paredze'ts banku un uzn'e'muma sektora atti'sti'nbai. Tiesa gan - Pasaules Banka Latvija' slavena ar visai stingraja'm prasi'ba'm pret biznesa pla'niem. =========================================================== Saeima a'rka'rtas se'de' izteikusi uztici'bu savieni'bas "Katvijas cel's' deputa'tam Ja'nim Bunks'am ka' pas'valdi'bu valsts ministram Vides aizsardzi'bas unb reg'iona'la's atti'sti'bas ministrija'. =========================================================== Saeima res'aja' lasi'jma' pien'e'musi politisko partiju finanse's'anas likumu, kas paredz to finansia'la's darbi'bas atkla'tumu. Likums paredz, ka partiju finanse's'anas avoti irr biedru naudas, iesta's'ana's naudas, fizisko un juridisko personu da'vina'jumi (ziedojumi), kas vienai politiskajai organiza'cijai kalenda'ra' gada laika' nevar pa'rsniegt Ls 25.000. Tiesi'bas da'vina't (ziedot) tiek dotas LR pilson'iem, persona'm, kura'm ir tiesi'bas san'emt LR nepilson'a pasi, ka' ari' Latvina' reg'istre'taja'm juridiskaja'm persona'm. Nav piel'auti ari' minima'lii (li'dz Ls 5) anoni'mie ziedojumi. Partijas turpma'k nedri'kste's n'emt naudu no valsts un pas'valdi'ba'm, citu valstu uzn'e'mumiem un pilson'iem, relig'iskaja'm organiza'cija'm un anoni'mos ziedojumus. Li'dz 1. septembrim visa'm reg'istre'taja'm partija'm bu's ja'deklare' savi iena'kumi. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ Firma IEVANDA i z s u' t a L a t v i j a' i z d o t a' s a u d i o k a s e t e s u n k o m p a k t d i s k u s. Interesentiem regula'ri piega'da'sim konkre'tus skan'darbu sarakstus, ja pieteiksit savu E-mail adresi. jansons@ievand.org.lv a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ P.S. Firmas "IEVANDA" zin'u dienests ar s'. g. 1. augustu uz laiku pa'rtrauc zin'ojumus "SVEIKS" kopa' sakara' ar darbinieku vasaras atval'ina'jumiem. Atvainojamies par radi'taja'm nee'rti'ba'm.