=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Baltijas valstu uzn'ems'anu Eiropas Savieni'ba' (ES) atbalsta visas ES dali'bvalstis, ari' Luksemburga, - ta' pazin'ojis Luksemburgas a'rlietu ministrs Z'aks Poss, kurs' savas vizi'tes laika' Ri'ga' tika' ar premjeru Ma'ri Gaili un a'rlietu ministru Valdi Birkavu. Viesis poziti'vi nove'rte'jis pe'de'jos gados Latvija' veikta's ekonomiska's un politiska's reformas un Latvijas ve'lmi iesaisti'ties Eiropas dros'i'bas un sadarbi'bas struktu'ra's. Atzini'bu izpelni'ja's fakts, ka "Latvija sapratusi, cik svari'ga ir Baltijas valstu reg'iona'la' sadarbi'ba". Pa'rruna'ta ekonomisko un tirdznieci'bas sakaru paplas'ina's'ana. Luksemburga pieda'va's'ot Latvijai ES ieviesto banku noguldi'ta'ju aizsardzi'bas siste'mu, kas paredz: ja ka'dai bankai ir finansu gru'ti'bas, naudas iegu's'ana', lai samaksa'tu ta's kreditoriem, iesaista's visas bankas. S'obri'd ir parafe'ti li'gumi par investi'ciju aizsardzi'bu un ju'ras satiksmi. Luksemburgas pa'rsta'vji san'e'mus'i ari' Latvijas valsts investi'ciju programmu. Savka'rt Luksemburgas Komercbanku asocia'cija pieda'va' izgli'ti'bas iespe'jas Latvijas banku darbiniekiem. Premjers M.Gailis san'e'mis soli'jumu, ka Luksemburga atbalsti's Ri'gas ka' Eiropas kultu'ras galvaspilse'tas kandidatu'ru 2001. gada'. =========================================================== 5. septembri' sa'ka's Baltijas valstu un Da'nijas aizsardzi'bas spe'ku g'enera'ls'ta'bu divu dienu sarunas, kura's paredze'ts pspriest Baltijas valstu perspekti'vas NATO un apvienotaja' Eiropa', piedali's'anos miera uzture's'anas spe'kos na'kotne', valstu kope'jo pas'reize'jo statusu un sadarbi'bas iespe'jas, ka' ari' starptautisko situa'ciju. =========================================================== Latvijas ve'stniekam Maskava' Ja'nim Peteram Krievijas A'rlietu ministrija nodevusi Krievijas Federa'la's dros'i'bas dienesta arhi'vu uzzin'as par trim 1941. gada' nogalina'tiem Latvijas pilson'iem. Dolumenti liecina, ka 1941. gada 27. ju'lija' nos'auts bijus'ais Latvijas armijas s'ta'ba prieks'nieks g'enera'lis Ma'rtin's' Hartmanis un bijus'ais Latvijas Hipote'ku bankas direktors, Latvijas g'enera'lkonsuls L'en'ingrada' Ja'nis Bisenieks, bet 16. oktobri' - Latvijas armijas s'ta'ba slepenais li'dzstra'dnieks Alfre'ds Krauja. S'o cilve'ku apbedi'juma vietas nav zina'mas. =========================================================== Akredita'cijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedzis S'veices Konfedera'cijas jaunais ve'stnieks Latvija' Pje'rs Ljusiri un Brazi'lijas jaunais ve'stnieks Luiss Teis'ars Soaress. =========================================================== S'odien, 6. septembri', sa'kas Ministru prezidenta oficia'la' vizi'te Baltkrievijas Republika'. Paredze'ts paraksti't li'gumu par izvairi's'anos no dubultneapliks'anas ar nodokli, par gaisa satiksmi un vienos'anos par robez'as pa'rsta'vju darbi'bu. =========================================================== Telekompa'nija "VID", kas raida Krievijas sabiedriskaja' kana'la', pla'no sa'kt antirekla'mas kampan'u pret Latviju. S'o zin'u no Maskavas pa'rvedus'i Latvijas Valsts TV, "Baltcom" un "Picca TV" pa'rsta'vji, kas tika's ar "VID" z'urna'listu Aleksandru L'ubimovu. Pe'de'jais izteicies, ka antirekla'mas kampan'u organize' Krievijas ban'k'ieru aprindas, kura'm lielas summas palicis para'da' Aleksandrs Lavents , "Bankas Baltija" uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'js. =========================================================== Baltijas ju'ras reg'iona valstu ekonomikas, ru'pnieci'bas un tirdznieci'bas ministri, tiekoties Helsinkos, vienojus'ies par sadarbi'bu tirdznieci'bas, investi'ciju, infrastruktu'ras un finanse's'anas joma's. =========================================================== Ministru prezidents Ma'ris Gailis, pirmo reizi izmantojot Satversme' paredze'ta's teisi'bas, 7. septembri' nole'mis sasaukt Saeimas a'rka'rtas se'di. Taja' paredze'ts izlemt jauta'jumu par robez'apsardzi'bas spe'ku nodos'anu Ieks'lietministrijas pa'rraudzi'ba'. =========================================================== G'enera'lprokurora amatam jaunajam termin'am Latvijas Augsta'ka's tiesas prieks'se'de'ta'js Andris Gul'a'ns izvirzi'jis Ja'ni Skrastin'u, kas pas'laik ien'em s'o amatu. Iespe'jams, ka gali'hgo le'mumu Saeima pien'ems na'kamnede'l'. =========================================================== Latvija' oficia'la' vizi'te' 6. septembri' ierodas Norve'g'ijas parlamenta prezidente Kirsti Kolle Gronda'le. =========================================================== S'odien vai ri't (6. vai 7. septembri') Latvijas ANO miera uzture's'anas vada karavi'ri no Da'nijas atgriezi'sies Latvija', li'dz Horva'tijai ta' ari' netikus'i, jo ANO Dros'i'bas padome nole'musi izvest ANO miera uzture's'anas spe'kus no Horva'tijas li'dz 30. novembrim, ka'de'l' Da'niajs pa'rsta'vim N'ujorka' ir gru'ti'bas dabu't latvies'u vadam manda'tu. =========================================================== Krievijas spe'ki 4. septembri' sa'kus'i plas'us milita'rus manevrus pie ziemel'rietumu robez'as - pirmo reizi pe'c tam, kad tri's Baltijas valstis atguva neatkari'bu. Manevros "Rietumi-95" piedala's apt. 10 tu'kst. cilve'ku. Piedala's - brun'otie spe'ki, dros'i'bas spe'ki, Baltijas flote un A'rka'rte'jo situa'ciju ministrija, ka' ari' bijus'o padomju republiku robez'apsardzi'bas dienesti. Manevru me'rk'is - koordine't strate'g'iju ci'n'ai pret kontrabandas un narkotiku ieces'anu, kas i'pas'i izplati'ta tajos rajonos, kur "robez'as nav pilni'gi starptautiski atzi'tas". Viens no manevru uzdevumiem - pa'rbaudi't Krievijas spe'ku spe'ju reag'e't uz "Kri'zes situa'ciju" s'aja' reg'iona'. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests