=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Nesen zin'oja'm, ka Krievijas A'rlietu ministrija Latvijai sniegusi zin'as par trim Latvijas pilson'iem, kas pirmajos padomju gados nogalina'ti Krievija'. Diemz'e'l, laikraksta', no ka' s'i' zin'a bija n'emta, bija nepareizi mine'ts uzva'rds. Pareizi bu'tu: Latvijas armijas s'ta'ba prieks'nieks g'enera'lis MA'RTIN'S' HARTMANIS areste'ts 1940. gada 20. decembri' un ar Augsta'ka's tiesa kara kole'g'ijas spriedumu apsu'dze'ts par kontrrevoluciona'ru darbi'bu.. Tiesa Ma'rtin'am Hartmanim 1941. gada 27. ju'lija' piesprieda na'ves sodu nos'aujot un mantas konfiska'ciju. Latvijas g'enera'lkonsulu L'en'ingrada' GEORGU BISENIEKU 1940. gada 3. oktobri' areste'ja. Jau 1941. gada 27. ju'lija' tika izpildi'ts PSRS kara tiesas kole'g'ijas spriedums - Georgu Bisenieku nos'a'va, vin'am konfosce'ja i'pas'umu. 1941. gada 26. februa'ri' areste'to Latvijas armijas s'ta'ba informa'cijas dal'as slepeno darbinieku ALFRE'DU KRAUJU nos'a'va 1941. gada 16. oktobri'. Na'ves sodu vin'am par "ag'entu verve's'anu un slepenas informa'cijas nodos'anu a'rzemju izlu'kdienestiem" piesprieda Maskavas kara apgabala kara tribuna'ls sle'gta' se'de'. Ne Ma'rtin'a Hartman'a, ne Georga Bisenieka un Alfre'da Krauja kapa vieta Krievijas dros'i'bas iesta'de'm nav zina'ma. 19 Latvijas augsti sta'vos'u amatpersonu lietu krimina'llietu kopijas nodotas Latvijas Zina'tn'u Akade'mijas akade'mik'im I.Ronim. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis san'e'mis akredita'cijas rakstu no Burundi Republikas ve'stnieka Latvija' Gahungu Emanuela un Austra'lijas jauna' ve'stnieka Garija Alfre'da Konroja. =========================================================== Ja Saeima pien'ems Finansu ministrijas izstra'da'to likumprojektu par grozi'umiem likuma' "Par valsts budz'etu 1995. gada'", kas paredz augsta'ka's izgli'ti'bas un zina'tnes finanse'juma samazina'jumu par 14,7 un 19,6 %, Latvijas Universita'tes zina'tn'u prorektors Rihards Kondratovic's paudis apn'e'mi'bu iesu'dze't Finansu ministriju tiesa'. Preses konference' "Augsta'ka's izgli'ti'bas un zina'tnes finansia'la' diskrimina'cija" Latvijas Zina'tnes padomes (LZP) prieks'se'de'ta'js Ivars Kne'ts atzinis, ka Latvijas augsta'kajai izgli'ti'bai un zina'tnei draud sabrukums. Vin's' uzskata, ka tas radies atsevis'k'u Finansu ministrijas iere'dn'u diskrimine'jos'as darbi'bas rezulta'ta'. Jau ju'lija' LZP no 1995. gada budz'eta' apstiprina'ta's me'nes'a normas san'e'ma 64,1 %, augusta' - 66 %, septembri' - 60,9 %. Ja finanse'jums s'i'm nozare'm ve'l tiks samazina'ts, iespe'jams, ka tiks sle'gtas augsta'ko ma'ci'bu iesta'des. Ari' Ri'gas Tehniska's universita'tes rektots Egons Lavendelis uzskata, ka ir "sasniegta ta' robez'a, kad saspiesties vairs nevar". Viens no risina'jumiem vare'tu bu't obliga'ta's ma'ci'bu maksas ievies'ana augsta'kaja's ma'ci'bu iesta'de's. S'obri'd tiek veikta studentu aptauja par to, cik vin'i vare'tu atl'auties maksa't par sava'm studija'm. Savka'rt Latvijas Zina'tn'u akade'mijas viceprezidents Ja'nis Stradin's' izteicis pa'rdomas, vai zina'tniekiem bu'tu e'tiski atga'dina't, ri'kojot streiku, tac'u nenoliedzami sabiedri'ba' ir ja'pamodina apzin'a, ka nevar dzi'vot tikai s'odienai, ir ja'maina sabiedri'bas attieksme pret zina'tni un augsta'ko izgli'ti'bu. =========================================================== Pe'c piecu gadu pa'rtraukuma pie lasi'ta'jiem atgriezies dzejas almahahs <>. =========================================================== 23. septembri' Ri'gas Latvies'u biedri'bas nama' notiks Latvijas intelig'ences sana'ksme "Vara un intelig'ence". Paredze'ti s'a'di refera'ti: "Latvies'u intelig'ence - quo vadis?", "Intelig'ence un ekonomika", "Mora'le, intelekts, tici'ba", "Izgli'ti'ba un mora'le - tautas na'kotne" u.c. Sana'ksmi organize' Rados'o savieni'bas padomes, Zina'tnieku savieni'bas, A'rstu biedri'bas, Latvijas Izgli'ti'bas un zina'tnes darbinieku arodbiedri'bas un Medici'nas darbinieku arodbiedri'bas iniciati'vas grupas sadarbi'ba' ar Ri'gas Latvies'u biedri'bu un Jaunrades fondu. =========================================================== Kla'tesot LR Saeimas prieks'se'de'ta'jam Anatolijam Gorbunovam un Somijas prezidentam Martam Ahtisa'ri, Helsinkos 12. septembri' forma'li tika atkla'ta Latvijas ve'stnieci'ba. =========================================================== Va'cijas a'rlietu ministrs Klauss Kinkels, tiekoties Bonna' ar Latvijas a'rlietu ministru Valdi Birkavu, apspriedus'i ne tikai NATO un Eiropas Savieni'bas paplas'ina's'anas proble'mas, bet ari' izteicis principia'lu Va'cijas nosta'ju par iespe'jamo bezvi'zu rez'i'ma ievies'anu ar Baltijas valsti'm un par lielu Eiropas me'roga infrastruktu'ras projekta realize's'anu Baltijas valsti's. K.Kinkels informe'jis, ka bezvi'zu rez'i'ms ar Baltijas valsti'm esot atrisina'ms jauta'jums, tikai ja'sperot daz'i nepiecies'ami sagatavos'ana's sol'i: Latvijas robez'as nostiprina's'ana, nelega'lo imigrantu atpakal'uzn'ems'anas li'gumu nosle'gs'ana. Va'ciju interese'jot ari', cik ta'lu Latvija tikusi, lai nosle'gtu s'a'du li'gumu ar Krieviju. Vin's' ari' atbalsta Latvijas robez'apsardzes nodos'anu ieks'lietministrijas pa'rzin'a'. A'rlietu ministri pa'rruna'jus'i ari' iespe'jamo Eiropas nozi'mes projektu realiza'ciju Baltija'. Viens no s'a'diem projektiem bu'tu mag'istra'le Pari'ze-Maskava (ta', iespe'jams, ietu caur Latgali). Otrs s'a'ds projekts vare'tu bu't "gari'gais Mars'ala pla'ns" Baltija'. Pas'laik va'cija' esot vaira'k studentu no Soma'lijas, neka' no Baltijas valsti'm. =========================================================== 17. septembri' Ri'gas centra' bu's dzirdami s'a'vieni, spra'dzienu troksnis un policijas mas'i'nu sire'nas. Pilse'ta' bu's ve'rojama pastiprina'ta daz'a'du dros'i'bas dienestu darbi'ba. S'i's aktivita'tes notiks Starptautiska's Dros'i'bas akade'mijas un Ieks'lietu ministrijas ri'kota's konferences par pretterorisma tematu ietvaros. =========================================================== Robez'sargu briga'des komandieris Leoni'ds Lasmanis uzskata: ja valdi'ba i'stenos nodomu par 40 % samazina't Robez'sargu briga'des budz'etu, Latvija' pieaugs nelega'lo iebrauce'ju un be'gl'u skaits - to skaits varot sasniegt pat 10.000 me'nesi'. Briga'des vadi'ba bu's spiesta sle'gt liela'ko dal'u robez'pa'rejas punktu, no dienesta tiks atbri'voti 460 obliga'ta' dienesta karavi'ri. Li'dz ar to nebu's iespe'jams apsarga't robez'u, ka' de'l' tiks atvieglota kontrabandas, narkotiku un ieroc'u ieves'ana. L.Lasmanis piel'auj iespe'ju, ka bijus'ie robez'sargi vare'tu kl'u't par kontrabandas pavadon'iem. =========================================================== "Ievanda" laidusi klaja' karikatu'ru bros'u'ru L A T V I J A S C E L' I U N N E C E L' I V.Ivanovska ve'rojumi 5.Saeimas laika' U.Silin'a saka'rtojuma' Piega'de ar gaisa pastu - USD 4.00. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests