S' A J A' S D I E N A' S 14, septembri' LR G'enera'lprokuratu'ra' valsts uzn'e'muma "Latvijas Kug'nieci'ba" direktora Pe'tera Avotin'a pratina's'a "Bankas Baltija" lietas ietvaros beidza's visai dramatiski - ka' apgalvo P.Avotin's', Ri'gas apgabaltiesas prokuroru Juris Pels's vin'u esot rupji pagru'dis un P.Avotin's' kritiena' lauzis laba's rokas pirklstu un sastiepis poti'ti. Savka'rt J.Pels's noliedz, ka bu'tu pret P.Avotin'u rupji izture'jies. Ka' apgalvo <> divi skandalozaja' "Latas" lieta' apsu'zde'tie Edi'te Jansone un Gatis Kru'ze pas'reiz atroddoties Ri'gas Psihoneirolog'iskaja' slimni'ca'. E.Jansonei pe'c advoka'ta A.Ogurcova (vin's' bija Rubika advoka'ts) lu'guma vin'ai nozi'me'ta staciona'ra' psihiska' eksperti'ze, savka'rt G.Kru'ze a'rste'jas - vin'am esot nervu siste'mas trauce'jumi. Pe'c ilga'm debate'm un savstarpe'jiem apvainojumiem melos starp valdi'bu un opozi'cijas deputa'tiem Saeima 14. septembri' tome'r nobalsoja par 1995. gada valsts budz'eta grozi'jumu pien'ems'anu 1. lasi'juma'. Grozi'jumi paredz samazina't pamatbudz'eta ien'e'mumus no 476 uz 387 milj. latu, palielina't pla'noto budz'eta defici'tu no 40 li'dz 92 milj. latu, samazina't izdevumus par 35 milj. latu. Finansu ministre Indra Sa'mi'te paskaidrojusi, ka budz'eta grozi'jumi paredz ari' iespe'ju noguldi'ta'ju zaude'jumu kompensa'cijai un nosaci'jumu, ka valsts iesta'de'm un ministrija'm turpma'k bu's vispiems a'veic ka'rte'jie maksa'jumi, pirms ta's maksa' algas saviem darbiniekiem, lai merastos sle'ptais buz'eta defici'ts. Labkla'ji'bas ministrs Andris Be'rzin's' paraksti'jis ri'kojumu par pensiju palielina's'anu ar oktobri. No oktobra pamatpensija bu's Ls 24,71 (bija Ls 22,73) plus 33 santi'mi par katru nostra'da'to gadu (bija 30 santi'mi). Ta'tad vide'ja' pensija cilve'kiem, kuriem vide'jais darba sta'z's ir 34 gadi, bu's 35,99. S'is le'mums pien'emts vienpersoniski (ka' to atl'auj likums), nesaskan'ojot ar valdi'bu un Finansu ministriju. Pa'rdesmit Latvijas Tautas frontes akti'visti 14. seprembra ri'ta' bija sastopami Ri'ga' uz Vans'u tilta ar gleznu ra'mjiem plecos un plaka'tiem roka's, proteste'jot pret, vin'upra't, diskrimine'jos'o prieks've'le's'anu ag'ita'cijas ka'rti'bu. LTF prieks'se'de'ta'js Ta'lavs Jundzis, sta'vot zem laternas staba, kas rota'ts ar "Latvijas cel'a" prieks've'le's'anu plaka'tiem, paskaidrojis: "Mums nav tik daudz naudas, lai vare'tu uzka'pt stabos un smaidi't, ta'pe'c me's sta'vam uz zemes. Ta' ir politiska parodija, ar ko me's gribam ci'ni'ties pret nedemokra'tisku un latvies'u mentalita'tei neatbilstos'u ve'le's'anu kampan'u". LTF uzskata - nav demokra'tiski, ka baga'ta's partijas pe'rk rekla'mlaiku radio un TV, kame'r nabadzi'ga'ka's partijas to nevar atl'auties. Doma laukuma' 14. septembri' notika Daudzbe'rnu g'imen'u biedri'bas ri'kotais pikets "Aizsarga'ta g'imene - Latvijas ceri'ba". Pikete'ta'ji prasi'ja, lai budz'eta defici'ta apsta'kl'os socia'la' pali'dzi'ba galvenoka'rt tiktu sniegta vistru'ci'ga'kaja'm g'imene'm.Pikete'ta'ji prasa, lai s'o g'imen'u be'rniem tiktu segtas izgli'ti'bas iesta'z'u pieprasi'ta's maksas par pulcin'iem, fakultati'vaja'm nodarbi'ba'm, specia'laja'm mu'zikas un ma'kslas skola'm. Izskane'ja ari' prasi'ba apture't visus tiesu procesus, kas uzsa'kti pret daudzbe'rnu g'imene'm par nespe'ju nomaksa't i'ri un komuna'los maksa'jumus. Saeima gali'gaja' lasi'juma' pien'e'ma likumu par dabas resursu nodokli. Tas nosaka, ka fiziskaja'm un juridiskaja'm persona'm par dabas resursu ieguvi, videi kaiti'gu produktu ieves'anu un realiza'ciju un vides piesa'rn'ojumu bu's ja'maksa' nodoklis. Pilsoni'ba' par i'pas'iem nopelniem Latvijas laba' uzn'emts Satiksmes ministrijas valsts sekreta'ra vietnieks Aleksandrs Konos'e'vic's. Paraksti'ts vispa're'jais noli'gums starp Va'ciju un Latviju par konsulta'cija'm un sadarbi'bu. Noli'gums paredze'ts 5 gadiem, tas nosaka konsulta'ciju programmas i'stenos'anas me'rk'us, li'dzekl'us un prieks'noteikumus. Ta' termin's' automa'tiski pagarina's katru gadu gadi'juma', ja ka'da no puse'm to neanule', Summa, par ka'du Va'cija sniegs Latvijai tehnisko pali'dziu, ja'nosaka Va'cijas parlamentam. Mu'zi'ba' aizga'jis aktieris Edgars Liepin's'. Bankas Baltija Uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'js Aleksandrs Lavents sakara' ar kompensa'cijas izmaksas uzsa'ks'anu Bankas Baltija noguldi'ta'jiem, pazin'ojis, ka s'i' "valdi'bas akcija ir antikonstituciona'la, ve'rsta pret Latvijas budz'etu un Bankas Baltija noguldi'ta'jiem. Ta' vieta', lai veiktunsana'ciju, valdi'ba, solot noze'lojamu ubagda'vanu, pe'rk ve'le'ta'ju balsis(..) Lai gan izdari't izmain'as apstiprina'ta' valsts budz'eta' ir tiesi'ba tikai Latvijas Saeima, le'mums par izmaksam noguldi'ta'jiem pien'e'mts bez attieci'ga Saeimas le'muma. Jebkura na'kama', jaunu ve'le's'anu rezulta'ta' pie varas n'a'kusi' valdi'ba, atcels' s'o nelikumi'go le'mumu. Tiesa, Gail'a un Reps'es kungi pazin'o, ka iegldi'tie naudas li'dzekl'i budz'etam atdoti no Bankas Baltuija li'dzekl'iem. Li'dz ar to faktiski nevis valdi'ba, bet mu'su banka, ta' vieta', lai atdotu noguldi'ta'jiem visu vin'u naudu kopa' ar dividende'm, izmaksa's noz'e'lojamas kompensa'cijas. Tas novedi's pie pilni'ga bankas kraha un nespe'jas pildi't savas saisti'bas.(..) 14. septembri' pe'c Ministru prezdienta Ma'ra Gail'a ierosmes Latvijas TV notika preses konference "C'etri me'nes'i kops' Bankas Baltija kraha: sekas un secina'jumi". Premjers atzina, ka Bankas Baltija kri'ze ir nopietna'ka' kri'ze kops' neatkari'bas atgu's'anas, ka' ari' to, ka valdi'ba ir atbildi'ga par valsti un tautu. Cilve'kiem ir zudusi uztici'ba banka'm, no ta' cies' Latvijas prestiz's, ta'pe'c ari' nolemts dal'e'ji izmaksa't noguldi'ta'jiem kompensa'cijas. Nauda tiks n'emta no valsts budz'eta- a're'ja' un ieks'e'ja' finansu tirgus. Avots, no kura pe'c tam tiks atdots aizn'e'mums, pe'c M.Gail'a doma'm,, vare'tu bu't no debitoriem atgu'ta' nauda. Savka'rt Finansu ministre Indra Sa'mi'te uzskata, ka Bankas Baltija kri'zes ce'lon'i mekle'jami jau pirms 4 gadiem, tagad me's izju'tam tikai sekas un "piedala'mies tea'tra pe'de'ja' ce'liena'". IEVANDAS zin'u dienests