=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Vaira'kus prieks'likumus ANO refirma'm un nove'rte'jumu organiza'cijas 50 gadu ilgajai darbi'bai sava' runa' ANO 50 gadu jubilejai velti'taja' sesija' N'ujorka' izteicis Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Runas sa'kuma' G.Ulmanis atcere'jies ANO dibina's'anas ve'sturi un izteicis noz'z'e'lu, ka Latvija ve'stures koli'ziju de'l' nebija ANO Statu'tu paraksti'ta'ju vidu'. Vin's' ari' node've'jis ANo par vietu, kur rodas cilve'cei vita'li svari'gas iniciati'vas, un atzi'me'ja, ka 50 gados ANO paveikusi daudz, gan nesot izli'gumu un mieru ar preventi'va's diploma'tijas li'dzekl'iem un miera uzture's'anas pasa'kumiem, gan ari' sniedzot neatliekamu pali'dzi'bu kri'z'u vieta's pasaule'. Valsts prezidents vilcis parale'les starp pas'reize'jo situa'ciju un 1939. gadu, kad ar kolekti'va's dros'i'bas principa saglaba's'anu nespe'ja tikt gala' Tautu Savieni'ba. Runa'jot par ANO reformu nepiecies'ami'bu, prezidents audis viedokli, ka ANO dros'i'bas padomes darbi'bai vajadze'tu kl'u't atkla'ta'kai un pa'rskata'ma'kai, saglaba'jot efektivia'ti. Dros'i'bas padomes paplas'ina's'ana dotu taisni'gu iespe'ju palielina't mazo valstu lomu, ieve'rot valstu g'eogra'fisko pa'rsta'vnieci'bu un jauna's g'eopolitiska's realita'tes pe'c auksta' kara beiga'm. Cits reformu virziens vare'tu bu't ANO finanse's'anas siste'mas pa'rveidos'ana. G.Ulmanis piemine'jis ari' Cilve'ktiesi'bu biroja izveidos'anu Latvija', ieve'rojot ANO Vi'nes konferences ieteikumus. Preziddents atga'dina'jis, ka Latvija ierosina'jusi XXI gs. sa'kuma' Ri'ga' sari'kot starptautisku galotn'u konferenci par atbrun'os'anos un ta's saisti'bu ar vides aizsardzi'bu un atti'sti'bu. =========================================================== "Latvijas cel'a" valde izteikusi baz'as par Ziedin'a C'evera vadi'ta' bloka spe'ja'm "pierast pie demokra'tijas", jo esot pa'rliecina'jusies, ka s'ie cilve'ki "ir atpalikus'i no dzi'ves par 3-4 gadiem, neoriente'jas likumdos'anas procesa' un veida', ka' to likumi'gi maini't". =========================================================== Saskan'a' ar spe'ka' esos'o likumdos'anu Joahims Zi'gerists ka' valsts valodas nezina'ta'js nedri'kste'tu ien'emt ekonomikas ministra vietu, ko vin'am sava' valdi'ba' rezerve'jis Naciona'la' izli'guma bloks. Anule't s'o s'k'e'rsli Zi'gerista cel'a' var vieni'gi Saeima, pien'emot attieci'gu grozi'jumu likuma' par valsts valodu. Valsts valodas neprasnme Zi'geristam gan netrauce'ja kl'u't par 5. Saeimas deputa'tu. Soli'jumu, ka parlamenta darbi'bas sestaja' me'nesi' vin's' teiks savu pirmo runu latviski, Zi'gerists ta' ari' neizpildi'ja. Li'dz s'odienai Zi'gerists iema'ci'jies uztvert atsevis'k'as latvies'u sarunvalodas fra'zes. Par to liecina ari' tas, ka vin'a pali'gs vairs netulko savam s'efam adrese'tos jauta'jumus. =========================================================== Filipi'nu g'enera'lkonsuls Baltija' Folkers fon Zengbus's iesniedzis Filipi'nu notu Latvijas A'rlietu ministrija'. Taja' izteikta prasi'ba areste't kug'i "Orion 2" li'dz bri'dim, kame'r tiks noka'rtots stri'ds starp filipi'nies'u ju'rniekiem, kas stra'da'ja uz kug'a, un ta' i'pas'nieku no Somijas (viena no versija'm - 10 apkalpojos'a' persona'la darbiniekiem nav izmaksa'tas divu me'nes'u darba algas, un kad kug'a i'pas'niekam tas atga'dina'ts, s'ie cilve'ki atbri'voti no darba un vin'iem iedotas tranzi'tvi'zas, kas dod tiesi'bas uzture'ties Latvija' 48 stundas). Latvijas A'rlietu ministrija izskati'jusi s'a'das prasi'bas tiesiskumu no starptautisko tiesi'bu viedokl'a, tac'u to nav saredze'jusi, jo Latvija esot tikai vieta, kur risina's konflikts. =========================================================== Latvijas izstra'da'ta' individua'la's sadarbi'bas programma ar NATO ir san'e'musi poziti'vu atsauksmi no NATO un partnervalstu programmas "Partnerattieci'bas mieram" koordina'cijas centra direktora g'enera'l'a Gunara Langes. Programmu izstra'da'jusi Aizsardzi'bas un A'rlietu ministrijas darbinieku grupa. G.Langes atsauksme' teikts, ka Latvijas izstra'da'tais dokuments para'da, ka' uz partnerattieci'bu siste'mu tuva'ko divu gadu laika' skata's naciona'l'a valsts, un dod tam labu izve'rte'jumu, kas sekme'tu NATI un partnervalsts attieci'bu uzlabos'anu. =========================================================== Baltijas valstu bri'vpra'ti'go milita'ro organiza'ciju vadi'ta'ji Igaunija' nosle'gus'i savstarpe'ja's sadarbi'bas li'gumu. S'i' ir pirma' s'a'da veida vienos'ana's par bri'vpra'ti'go milita'ro organiza'ciju sadarbi'bu Baltijas valstu ve'sture'. Vienos'ana's paredz informa'cijas apmain'u, visu tri's organiza'ciju s'ta'bu atsevis'k'o nodal'u sadarbi'bu un savstarpe'ji izdevi'gu visu tri's organiza'ciju tehniska' potencia'la izmantos'anu. Reizi gada' tiks ri'kotas kopi'gas ma'ci'bas un notiks komandieru tiks'ana's. Vienos'ana's nosaka sadarbi'bas formas ari' dabas katastrofu gadi'jumos, kas skar visu tri's valstu iedzi'vota'jus un ir saisti'ta ar be'gl'u uzn'ems'anu. =========================================================== Jau zina'mi tie, ka ve'las kl'u't par Latvijas radio un televi'zijas g'enera'ldirektoriem - pe'c radio vadi'ta'ja amata ka'ro Imants Ra'kins, Dzintris Kola'ts, Aivars Ginters, Ka'rlis Vahs'teins, Arnolds Klotin's', bet par televi'zijas g'enera'ldirektoru labpra't kl'u'tu Imants Ra'kins, Rodrigo Rikards, Dans Be'rtulis, Ka'rlis Vahs'teins un Olafs Pulks. Izve'loties kandida'tus, tiks izverte'tas gan biogra'fijas, gan ieprieks'e'ja' darba pieredze, gan pieda'va'ta' radio vai TV atti'sti'bas koncepcija, ka' ari' s'i's koncepcijas realiza'cijas iespe'jas pas'reize'ja' budz'eta ietvaros. Jaunos TV un radio g'enera'ldirektorus Naciona'la' radio un televi'zijas padome nosauks 3. novembri'. =========================================================== Viena no Latvijas politiskaja'm partija'm - Demokra'tiska's iniciati'vas centrs - izve'le'jusies nosaukumu - Krievu partija, reg'istre'joties Tieslietu ministrija'. =========================================================== Ri'ga' uzsa'kta apkures sezona!!! =========================================================== Vides aizsardzi'bas valsts ministrs Indulis Emsis devies uz Sofiju, kur notiek konference "Vide-Eiropai". Vin's' lasi's refera'tu darba grupa', kura' apspriedi's biolog'iska's daudzveidi'bas saglaba's'anas strate'g'iju Eiropa' laika posma' li'dz 2000. gadam. =========================================================== 24. oktobri' - ANO dibina's'anas 50. gadadiena' - sabiedriskais fonds "Baltijas zvaigznes" deva's autoekspedi'cija' apka'rt pasaulei. Ta's galvenais me'rk'is ir veicina't daz'a'du tautu, rasu, relig'iju, kultu'ras siste'mu un reg'ionu savstarpe'jo sapras'anos un tuvina's'anos. Ekspedi'cijas mars'ruta' iekl'autas vaira'k neka' 50 valstis piecos kontinentos, mars'ruta kopgarums pa zemes cel'u - 95.000, pa ju'ru - 28.000 km. Brauciena laika' tiks popularize'tas Baltijas valstis, sta'sti'ts par to proble'ma'm, lasi'tas lekcijas un demonstre'tas izsta'des. =========================================================== Saeima' pien'emts likums "Par obliga'to sicia'lo apdros'ina's'anu bezdarba gadi'jumiem". Tas sta'sies spe'ka' 1996. gada 1. oktobri'. Likuma' noteikts, ka tisk veidots i'pas's nodarbina'ti'bas fonds, kura nona'ks apdros'ina'ta'ju iemaksas, valsts li'dzekl'i un nauda no privatiza'cijaas fondiem. Lai san'emtu pabalstu, pe'de'jo 12 me'nes'u laika' iemaksas fonda' bu's ja'izdara vismaz 9 me'nes'us. To lielumu valdi'ba ve'l nav noteikusi. Savuka'rt pabalstu lielums bu's atkari'gs no apdros'ina's'anas ilguma. Tas sva'rsta's no 50 % no pe'de'jo ses'u me'nes'u vide'ja's izpel'n'as li'dz 65 %. Pirmos tri's me'es'us bezdarbnieks pabalstu san'ems pilna' apme'ra'a', na'kamos tri's - 80 % apme'ra'a', bet laika posma' no 6 li'dz 9 me'nes'iem pe'c kl'u's'anas par bezdarbnieku - 60 % no sa'kotne'ja's pabalstu summas, bet ne masa'k ka' 90 % no valsts noteikta's minima'la's darba algas. Pavisam bezdarbnieka pabalstu maksa's 9 me'nes'us 12 me'nes'u laika' no ta' pies'k'irs'anas dienas. Likuma' uzsve'rts, ka apdros'ina's'ana bezdarba gadi'jumiem bu's obliga'ta. =========================================================== Tukuma rajona Irlava' iesve'ti'ti bra'l'u kapi, kuros apglaba'ti 114 1944.-1945. gada' Kurzemes katla kauja's kritus'ie latvies'u leg'iona'ri un septin'i va'cu kareivji. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests