=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== 10.novembri' La'c'ple's'a dienai velti'to pasa'kumu virkne' Valsts prezidents Guntis Ulmanis Ri'gas pili' pien'e'ma 130 Naciona'lo brun'oto spe'ku virsniekus. Pasa'kuma otraja' dal'a' kla'tesos'ie vare'ja noklausi'ties Raimonda Paula un be'rnu ansambl'a "Dzeguzi'te" koncertu. 11.novembri' pie Bri'vi'bas pieminekl'a notika svini'ga' goda sardzes main'a, Bra'l'u kapos siedus nolika valdi'bas un Naciona'lo brun'oto spe'ku pa'rsta'vj, bet vakara' 11.Novembra krastmala' dega sveci'tes, atga'dinot par tiem, kas Latvijas bri'vi'bai atdevus'i savu dzi'vi'bu. 11.novembri' Latvijas ju'ras spe'ku ba'ze' Boldera'ja' notika svini'gs piemin'as bri'dis, kura' goduna'ja 1.Pasaules kara' boja' ga'jus'os franc'u un angl'u ju'rniekus. Pe'c ziedu noliks'anas pie kritus'ajiem velti'ta' pieminekl'a kla'tesos'ie trijos Latvijas Ju'ras spe'ku kug'os deva's ju'ra', lai nolaistu vainagus vil'n'os. Saeimas prieks'se'de'ta'ja Ilga Kreituse pazin'ojusi, ka saglaba's'ot 5.Saeimas radi'to darba stilu. Vin'a ari' nemaini's'ot Saeimas apara'ta darbiniekus - proble'mas vare'tu rasties vien tad, ja ka'ds centi'sies realize't ka'das partijas intereses. I.Kreituse teikusi, ka vadi't Saeimu, kura' pa'rsvara' ir vi'ries'i, reize' esot gan viegli, gan gru'ti. Vin'a cerot, ka se'des vadi'ta'jas - sievietes - kla'tbu'tne' Saeimas vi'ries'u cits citu neapvelti's'ot ar nepiekla'ji'giem izteicieniem. Vin'a ari' centi's'oties pana'kt Saeimas Prezidija stingra'ku attieksmi pret deputa'tiem, kas kave'jus'i Saeimas plena'rse'des. Ari' 6.Saeima' spi'kere turpina's stra'da't A'rlietu komisija'. Vin'a atzinusi, ka pas'reize'jos finansu kri'zes apsta'kl'os ari' Saeimas budz'ets ir ierobez'ots, ta'de'l' liela' me'ra' bu's'ot apgru'tina'ta parlamenta atbalsta grupu darbi'ba. Runa'jot par 5.Saeimas neizskati'tajiem likumprojektiem spi'kere paskaidrojusi, ka pas'laik sagatavts saraksts ar 230 likumprojektiem, kas tiks iesniegts izve'rte's'anai komisija's. Jaunais parlaments izskati's'ot tikai tos likumprojektus, kurus atka'rtoti iesniegs Saeimas komisijas, valdi'ba, ka' ari' 5 deputa'ti. Saeimas prieks'se'de'ta'ja pien'e'musi visu s'im amatam piena'kos'os standartu. Vieni'gais, ko vin'a neieve'ros - dzi'ves vietas main'a. Ari' turpma'k I.Kreituse dzi'vos'ot Valdema'ra ielas divistabu dzi'vokli' kopa' ar vi'ru, de'lu un meitu. Ieks'lietu ministrs Ja'nis A'damsons, atbildot uz <> jauta'jumiem par vin'a iespe'jamo darbos'anos Naciona'la' izli'guma bloka valdi'ba', pazin'ojis, ka nekad nedarbos'oties viena' valdi'ba' ar noziedzniekiem. Proti. Joahims Zi'gerists, kurs' iespe'jamaja' Ziedon'a C'evera valdi'ba' vare'tu ien'emt ekonomikas ministra amatu, Va'cija' esot tiesa'ts ka' krimina'lnoziedznieks par apmelos'anu. Rezume'jot paveikto savas vadi'bas laika', J.A'damsons informe'jis, ka samazina'jis izdari'to noziegumu daudzumu, kam pamata' esot bijus'i divi faktori - policijas darbinieki ju't, ka vin'i ir ka'dam vajadzi'gi, bet iedzi'vota'ji sa'kus'i vaira'k uztice'ties policijai. Sadarbojoties ar Zemessardzi un Valsts ien'e'mumu dienestu, policija i'stenojusi vaira'kas akcijas noziedzi'bas nove'rs'anai - "Profilakse", "Dros'i'ba", "Va'rti" un akcija sevis'k'i bi'stamu noziedznieku aizture's'anai "Sire'na", par kuru li'dz s'im plas'a'kai sabiedri'bai nebija zin'ots. Gada laika' Ieks'lietu ministrija' notikus'as vaira'kas pa'rmain'as - piem., izveidota ekonomsika' policija, reorganize'ts Valsts dros'i'bas dienests un ta' vieta' izveidots Valsts apsardzes departaments, kas pilni'ba' pa'rn'e'mis a'rvalstu ve'stnieci'bu apsardzi. Notikusi ari' Ieks'lietu ministrijas struktu'ru pas'atti'ri's'ana's. Par daz'a'diem pa'rka'pumiem sodi'ti vai nodarba atbri'voti 50 policisti. Nosle'gti li'gumi ar Va'ciju, Lietuvu un Igauniju par sadarbi'bu organize'ta's noziedzi'bas apkaros'ana'. Iesa'kta ministrijas novecojus'a' autoparka nomain'a ar jauna' "Rover" un "Landrover" firmas automas'i'na'm. Liepa'jas pilse'tas domes a'rka'rtas se'de' tika konstate'ta a'rka'rtas situa'cijas pilse'tas siltumapga'de'. Lietuvas pilse'tas vadi'ba lu'gusi valdi'bas pali'dzi'bu kredi'ta n'ems'ana' vai finansia'lu pali'dzi'bu kurina'ma' iega'de'. Ministru prezidents Ma'ris Gailis s'a'du iespe'ju izsle'dzis, jo valdi'bas rezerves fonda' s'obri'd esot tikai Ls 140.000. Ta'de'l' vieni'gais risina'jums vare'tu bu't kredi'ta n'ems'ana nokomercbanka'm. Patlaban Liepa'ja' siltumu nesan'em apt. ceturta' dal'a e'ku, tostarp ari' slimni'cas un skolas. Kope'jais pilse'tas para'ds "Latvenergo" ir 4,6 milj. latu. Lai gan 70 % iedzi'vota'ju samaksa'jus'i par paga'jus'aja' apkures sezona' pate're'to siltumu, "Latvijas ga'ze" san'e'musi tikai 11 % no piena'kos'a's samaksas. Pa're'ja' summa izte're'ta siltumti'klu remontam un moderniza'cijai. M.Gailis bri'dina'jis, ka gadi'juma' ja li'dz 15.novembrim situa'cija ar siltumapga'di neuzlabosies, vin's' ierosina's'ot Saeimai atlaist Liepa'jas domi un iecelt pilse'tas pagaidu adminsitra'ciju. 12.novembri' Liepa'as dome un "Ri'gas komercbanka" paraksti'ja li'gumu par Ls 150.000 kredi'tu kurina'ma' iega'dei. I'stermin'a kredi'ts san'emts ar 28 % likmi. Nauda tiks izmantota mazuta iega'dei un lai "Latvijas ga'zei" samaksa'tu para'du par ga'zes piega'di diva'm katlu ma'ja'm, kura's mazutu dedzina't nav iespe'jams. Tac'u ari' s'is kredi'ts neatrisina apkures proble'mas Liepa'ja'. Vieni'bas partijas frakcijas prieks'se'de'ta'js Edgars Ba'ns izplati'jis pazin'ojumu, ka prese' publice'ta' informa'cija par frakcijas konsulta'cija'm ar Naciona'lo bloku (skat. 10.nov. S'AJA'S DIENA'S) kvalifice'jama ka' politiska provoka'cija, lai radi'tu nesaskan'as starp Naciona'la' izli'guma bloka dali'bniekiem. Frakcija' esot pien'emts le'mums a'rpus Naciona'la' izli'guma bloka saruna's nepiedali'ties. Kristi'gie demokra'ti aicina demokra'tiskos politik'us pievienoties savai - tautas - partijas, uz Kristi'go demokra'tu partijas pamatprogrammas ba'zes atrodot kopi'gu valodu. Partija ve'las ar  pature't savu li'niju - socia'li atbildi'ga tirgus ekonomika, atzi'stot, ka nosaukums ir sekunda'ra lieta, galvenais esot kristi'go ve'rti'bu ba'ze. Pagaida'm partija tikusies ar Tautas fronti, Maznodros'ina'to politisko apvieni'bu, pensiona'riem u.c. politiskajiem spe'kiem un sabiedriskaja' grupa'm. Kristi'go demokra'tu valde nole'musi atbalsti't Gundara Be'rzin'a kandidatu'ru satiksmes ministra amatam, bet Pe'teri Cimdin'u - Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrija' par valsts ministru augsta'ka's izgli'ti'bas un zina'tnes lieta's, vienlaikus uzsverot, ka Ma'ra Gri'nblata sasta'di'to valdi'bu atbalsti's'ot jebkura' gadi'juma'. Latvijas Universita'tes Biomedici'nss pe'ti'jumu un studiju centra direktoram, Zina'tn'u akade'mijas i'stenajam loceklim profesoram Elma'ram Gre'nam par izciliem sasniegumiem molekula'rbiolog'ija' pasniegta Latvijas Zina'tn'u akade'mijas Liela' medal'a. S'is apvbalvojums tiek pasniegts vienreiz gada'. Triju Zvaigz'n'u orden'a domes se'de' izskati'ts jauta'jums par s'a' orden'a pies'k'irs'anu 31 sabiedri'ba' pazi'stamai personai sakara' ar gaida'majiem valsts sve'tkiem - 18.novembri. Latvijas Bankaa atsaukusi licenci "Ri'gas Starptautiskajai bankai" un iesniegusi tiesa' prasi'bu par s'i's bankas likvida'ciju. Savuka'rt Apdros'ina's'anas uzraudzi'bas inspekcija anule'jusi licences trim apdros'ina's'anas sabiedri'ba'm - "Polise", "Rinko" un "Sire'na 11". Latvijas A'rlietu ministrija 13.oktobri' iesniedza Krievijai ve'stuli par Ls 550.000 lielo Krievijas para'du, kas izveidojies par milita'ro pensiona'ru medici'nisko apru'pi. (S'a'da Latvijas-Krievijas vienos'ana's izriet no 1994.gada 30.apri'li' oparaksti'ta' li'guma par Krievijas karaspe'ka izves'anu no Latvijas. Vienos'na's paredz, ka LR teritorija' dzi'vojos'o Krievijas milita'ro pensiona'ru un vin'u g'imenes locekl'u medici'noska' apkalpos'ana tiek apmaksa'ta no Krievijas federa'la' valsts budz'eta li'dzekl'iem. Li'gums attiecas uz 22.320 pensione'taja'm Krievijas milita'rpersona'm, kuras lega'li dri'kst uzture'ties Latvija', jo demobilize'jus'a's no milita'ra' dienesta li'dz 1992.gada 28.janva'rim.) Atbildes sniegs'anas gali'gais datums tika noteikts 1.novembris. Tac'u ari' 6.novembri', kad A'rlietu ministrija aicina'ja Krievijas konsula'ra' dal'as dali'bniekus uz saruna'm, para'dsnebija sarucis. S'obri'd Latvijai pa'rskaiti'ti Ls 320.000, bet pa're'ja' nauda soli'ta ve'la'k. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests