=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Lai radi'tu pacila'ta'ku noskan'u pirms Latvijas proklame's'anas 77.gadadienas, valdi'ba nole'musi pies'k'irt desmit darba ru'k'iem Ministru Kabineta Atzini'bas rakstu. Starp apbalvotajiem ir Dailes ta'tra aktieri Dina Kuple-Tone un Pe'teris Liepin's', Zemessardzes majors Raimonds Graube, akade'mik'is Marg'ers Li'daks, skolota'js E'valds Silin's'. S'odien Dailes tea'tri' notiek Ma'ras Za'li'tes un Raimonda Paula mu'zikla "Mez'a gulbji" pirmizra'de. Uzveduma', kuru veidojus'i rez'isors Arnis Ozols, horeogra'fe Tama'ra E'k'e, voka'la' pedagog'e Anita Garanc'a, scenogra'fs Aigars Ozolin's' un kosti'mu ma'ksliniece Baiba Puzina, piedala's gan Dailes tea'tra, gan citu tea'tru aktieri. Bu's dzi'va' mu'zika, ko spe'le's augstas klases mu'zik'i maestro Raimonda Paula vadi'ba'. LNNK valde nosu'ti'jusi aicina'jumu Valsts prezidenta aicina'tajam Ministrui prezidenta kandida'tam Ma'rim Gri'nblatam aicina'jumu, kura' teikts, ka LNNK atbalsta M.Gri'nblata veidoto valdi'bu un neizvirza konkre'tas prasi'bas uz ministru amatiem. LNNK valde ieteikusi neaicina't valdi'ba'a' ieprieks'e'ja' Ministru Kabineta locekl'us, kas bija atbildi'gi par neveiksmi'go ekonomisko un a'rpolitisko darbi'bu. LNNK un Latvijas Zal'a' koali'cija esot gatava ien'emt amatus A'rlietu ministrija', Aizsardzi'bas ministrija', Vides un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrija' vai Ekonomikas ministrija'. Valsts ien'e'mumi s'ogad bu's par 100 miljoniem latu maza'ki. Par to liecinot valdi'bas apstiprina'tie 1995.gada valsts pamatbudz'eta ien'e'mumu pla'ns, kas ra'dot, ka cere'ta' 471 milj. latu vieta' valsts maka' nona'ks tikai 371 milj. latu. Lai gan visraz'i'ga'kais "naudas pelni'ta'js" bu's pievienota's ve'rti'bas (apgrozi'juma) nodoklis, kas l'aus valstij tikt pie 217 milj. latu, tac'u ari' s'a' nodokl'a guvums bu's'ot par 34 milj. latu maza'ksss, neka' bija gaidi'ts. Uzn'e'mumu iena'kumu (pel'n'as) nodoklis papildina's valsts budz'etu tikai ar 46 milj. latu. Savuka'rt akici'zes nodoklim uztice'tas papildu saisti'bas 3,5 milj. latu apme'ra', jo alkohola tirdznieci'ba pas'laik esot pilna' spara'. Taja' pas'a' laika' ministri nole'mus'i samazina't valsts nodevu apme'ru par licenci farmaceitiskajai uzn'e'me'jdarbi'bai. Piem., aptiekas atve'rs'anas licence li'dzs'ine'jo 100 latu vieta' maksa's 20 vai 50 latu (attieci'gi laukos vai pilse'ta'), aptiekas darbam ar narkotiskaja'm za'le'm - tikai 1 latu, farmaceitiskajai praksei - 10 latu. Ministri uzskata, ka aptieku uzture's'ana esot da'rgs prieks, it i'pas'i, ja ja'tirgo narkotiskas za'les. Akredita'cijas ve'stuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim nodevus'i divu valstu - I'rijas un Jorda'nijas Has'imi'tu karalistes a'rka'rte'jie ve'stnieku Latvija' Patriks Makeibs un Kaldons Ahmads Aldahirs. Lai veidotu un attisti'tu jaunatnes vadi'ta'ju apma'ci's'anas siste'mu Latvija', sa'cies Latvijas un Da'nijas jaunatnes apma'ci'bas projekts "Burtnieku ma'ja", kura' iesaisti'jus'a's 29 Latvijas jaunatnes organiza'cijas (mazpulki, Latvijas jaunatnes Sarkanais Krusts, "Jaunatnes akcija mieram" u.c.). Projekta galvenais me'rk'is ir pali'dze't Latvijas jaunatnes organiza'cija'm iema'ci'ties patsta'vi'gi darboties un organize't pasa'kumus, ka' piesaisti't sponsorus u.c. <>. Jauna'kie G-24 un Starptautiska' Valu'tas fonda kredi'tu izmantos'anas auditorpa'rbauz'u rezulta'ti ra'da, ka no 62 pa'rbaudi'tajiem uzn'e'mumiem tikai 13 naudu vare's atdot laikus, savuka'rt par 25 uzn'e'mumiem esot pilni'gi skaidrs, ka paredze'taja' termin'a' aizdevumu atmaksa't tie nevare's. Kredi'tu bu's'ot spe'ji'gas atdot: SIA "Ceplis", a/s "Aleta", SIA "Latlin", SIA "Doma", a/s "Rekos", kopuzn'e'mums "Ekju", zemnieku saimnieci'bas "Li'gas" un "Silavas", SIA "Dail'rade", firmas "Dilar", "Antaris", "Magistr-International", "Orions". Savuka'rt atzinumss, ka kredi'ts netiks atmaksa'ts paredze'taja' termin'a'a', dots par pazi'stamajiem uzn'e'mumiem a/s "RAF", a/s "SWH-Ri'ga", "RBS-TV", paju sabiedri'ba "Stal'g'ene", SIA "Latsek", SIA "Faber", SIA "Colla", SIA "Houuusebuilding", SIA "Latinkom", virkni zemnieku saimnieci'bu, firmu un individua'lo uzn'e'mumu. Visiem s'iem uzn'e'mumiem kredi'tus garante'jus'as komercbankas, no kura'm daudzas jau bankrote'jus'as. Specia'listi uzskata, ka starptautisko kredi'tu atmaksa' na'ksies piedali'ties valstij (budz'etam). No valsts li'dzekl'iem tiek atmaksa'ti vieni'gi firmu "Lata International" un "Lears" kredi'ti, kurus garante'jusi valdi'ba. Latvijas A'rlietu ministrija iesniegusi Lietuvai atbildes notu. Taja' nora'di'ts, ka Lietuvas 8.novembra notas nosta'dne'm, pazin'ojot, ka Lietuva atsaka's no ieprieks'e'ja'm vienos'ana'm par ju'ras robez'u, nav pamata. Latvijas A'rlietu ministrijas nota' uzsve'rts, ka Latvijas un Lietuvas li'dzs'ine'ja' sadarbi'ba tikusi balsti'ta uz labu kaimin'attieci'bu principiem, abu valstu interes'u ieve'ros'anu un regula'ru informa'cijas apmain'u. Latvijas A'rlietu ministrija pazin'ojusi, ka sava' darbi'ba' vienme'r vadi'jusies pe'c starptautisko tiesi'bu norma'm un joproja'm uzskata par saistos'a'm visas vienos'ana's, kas pana'ktas ar Lietuvu par ju'ras robez'u. Nota' izteikta ceri'ba, ka vienos'ana's par ju'ras robez' tiks pana'kta sarunu gaita'. Latvijas puse uzskata, ka pasta'vos'a's domstarpi'bas iespe'jams atrisina't, n'emot ve'ra' tradiciona'li draudzi'ga's attieci'bas starp Latviju un Lietuvu un abu valstu orienta'ciju uz Baltijas valstu solidarita'tes un vispusi'gas sadarbi'bas nostiprina's'anu un cies'a'ku integra'ciju. 14.novembri' Lietuvas Seima' li'dz ve'lam vakaram tika apspriesta Adolfa Slez'evic'a vadi'tajam Ministru kabinetam iesniegta' interpela'cija. Interpela'cijas idejas autoru argumenti par valdi'bas main'as nepiecies'ami'bu bija izkla'sti'ti 100 lappus'u zin'ojuma'. Savuka'rt valdi'ba bija sagatavojusi tik pat apjomi'gu atbildi - taja' A.Slez'evic's visus opozi'cijas izvirzi'tos apvainojumus noraidi'jis. Pe'c tam, kad valdos'a' Lietuvas Demokra'tiska' darba partija atteica's piedali'ties aizkla'taja' balsojuma', opozi'cija nespe'ja iegu't neuztici'bas izteiks'anai nepiecies'ama's 70 deputa'tu balsis. Par valdi'bas demisiju balsoja 56 deputa'ti. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests