=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Kauguros norisina's Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brun'oto spe'ku komandieru apspriede, kura' galvenais sarunu temats ir Baltijas valstu brun'oto spe'ku sadarbi'ba (pe'c savstarpe'ja's vienos'ana's s'a'das apspriedes gada laika' notiek katra' no trim Baltijas valsti'm). Saruna's tiks skarta ari' visu tri's valstu piedali's'a'na's NATO un partnervalstu sadarbi'bas programma' "Partnerattieci'bas mieram", Baltijas valstu ju'ras spe'ku kope'ju kug'u vieni'bu izveidde, kope'ja's gaisa telpas kontroles siste'mas veidos'anas iespe'jas, 1996.gada sadarbi'bas pla'ns, BALTBATA veidos'anas programmas atti'sti'ba, tri's valstu sapieru dienestu sadarbi'ba un sadarbi'bas koordine's'ana ar a'rzeme'm u.c. Barselona' notika Eiropas Savieni'as un Vidusju'ras baseina valstu konference, kuras galvenais jauta'jums bija mine'to organiza'ciju valstu savstarpe'jo ekonomisko un politisko attieci'bu paplas'ina's'ana ar me'rk'i nodros'ina't stabilita'ti, labkla'ji'bu un mieru Vidusju'ras reg'iona'. Piedali'ties s'aja' konference' bija uzaicina'ta ari' Latvija. Valsts prezidents Guntis Ulmanis ari' vakar, 28.novembri' nenosauca premjera kandida'tu, savuka'rt s'odien, 29.novembri' vin'am paredze'ta tiks'ana's ar Ziedoni C'everu. Neoficia'li tiek mine'ts, ka prezidents valdi'bas veidos'anu vare'tu uztice't ari' cita'm persona'm, kas nav Saeimas deputa'ti (piem. "Latvijas kug'nieci'bas" padomes prieks'se'dim, priva'tuzn'e'me'jam Andrim S'k'e'lem, Privatiza'cijas ag'entu'ras g'enera'ldirektoram Ja'nim Naglim), tac'u prezidenta domas presei nav zina'mas. Akredita'cijas rakstu Valsts prezidntam Guntim Ulmanim iesniegusi Ganas Republikas ve'stniece Latvija' Marta Dodo Tamakloe. Valdi'ba akcepte'jusi paraksti's'anai Latvijas un ASV valdi'bu li'guma projektu par atvieglotiem savstarpe'ja's cel'os'anas noteikumiem. Tie gan ve'l ja'saskan'o ar ASV pusi. Noteikumi paredz, ka ASV pilson'i vare's iebraukt Latvija' bez vi'zas un uzture'ties s'eit 90 dienas viena kalenda'ra' gada laika'. Savuka'rt Latvijas pilson'i vare's san'emt daudzka'rte'ja's vai vienreize'ja's ASV vi'zas, kuras bu's deri'gas 6-12 me'nes'us (atkari'ba' no brauciena me'rk'a). Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrs Ja'nis Gaigals pasniedzis Ministru kabineta atzini'bas rakstus pieciem izgli'ti'bas un zina'tnes darbiniekiem: Anton'inai Jec'ai, Marg'eram Li'dakam, Veronikai Obol'e'vic'ai, Martai Rudzi'tei un E'valdam Silin'am. Valsts a/s "Latvijas Dzelzcel's'" Saeima' gatavojas iesniegt prieks'likumu paaugstina't pasaz'ieru pa'rvada'jumu tarifus vismaz 2,3 reizes. Pas'reize'jie tarifi (1 santi'ms par kilometru) nesedzot raz'os'anas izmaksas. Pas'izmaksa ir 2,3 santi'mi par kilometru. Patlaban pasaz'ieru pa'rvada's'ana tiek dote'ta no kravu pa'rvada'jumiem, kas sada'rdzina pe'de'jos. Uzn'e'muma zaude'jumi li'dz gada beiga'm pa'rsniegs'ot divus desmitus miljonu latu. S'obri'd "Latvijas Dzelzcel'am" nepiecies'ami vismaz 133 milj. latu, kas bu'tu ja'san'em dota'cija's no valsts. Ja s'a'di li'dzekl'i netiks rasti, "Latvijas Dzelzcel's'" draud samazina't reisu skaitu, atsevis'kos virzienos kusti'bu vispa'r pa'rtraucot. Uzn'e'mums paredz, ka li'dz ar bil'es'u cenas paaugstina's'anu tas zaude's pusi savu klientu. Pe'c ieprieks'e'ja's bil'es'u cenas paaugstina's'anas "Latvijas Dzelzcel's'" zaude'ja 25 % klientu. Satiksmes ministrija iesniegusi valdi'bai izskati's'anai grozi'jumu projektu likuma' par akci'zes nodokli, kas paredz palielina't akci'zi benzi'nam un di'zel'degvielai par 2 santi'miem. Akci'zes nodokli nolemts paaugstina't, lai Autocel'u departaments san'emtu vaia'k naudas auto cel'u uzture's'anai ka'rti'ba'. Pas'laik akci'zes nodoklis benzi'nam ir 4 santi'mi par litru, di'zel'degvielai - 2 santi'mi. Degvielas tirgota'ji uzskata, ka s'a'ds akci'zes nodokl'a pieaugums vare'tu paaugstina't degvielas cenu vide'ji par 2,5-3 santi'miem litra'. Latvijas radio g'enera'ldirektorssss Dzintris Kola'ts izpildi'jis savu soli'jumu uzsa'k't s'tatu samazina's'anu Latvijas radio. Pirmais upuris ir Viegla's un dz'eza mu'zikas ork'estris. No darba atbri'voti visi ork'estra ma'kslinieki. 1988.gada' Latvijas televi'zija' pe'c LPSR Valsts Dros'i'bas komitejas pasu'ti'juma tika uzn'emta filma "Spe'le", kuras dokumenta'lo scena'riju s'obri'd var apskati't Valsts arhi'vu g'enera'ldirekcija' S'k'u'n'u iela' 11 atkla'taja' izsta'de' "PSRS VDK arhi'vu mantojums Baltijas valsti's". 1995.gada 21.septembri' 5.Saeimas deputa'ti liela' vienpra'ti'ba' (nevienam nebalsojot pret un neatturoties) pien'e'ma Korupcijas nove'rs'anas likumu, kuru Valsts prezidents izsludina'ja 11.oktobri'. Nav paga'jus'i ne 2 me'nes'i, kad Saeima', nu jau Sestaja', sa'k izskane't iebildes pret s'o likumu. Galvenais iemesls, ka'pe'c sa'kusies s'i' likuma apspries'ana, ir tas, ka likums liedz valsts amatpersona'm - ari' Saeimas deputa'tiem - savienot valsts amatpersonas piena'kumus ar citu algotu darbu, izn'emot darbu izgli'ti'bas un zina'tnes iesta'de's. S'ie ierobez'ojumi sta'jas spe'ka' 1996.gada 1.janva'ri'. Tac'u Korupcijas nove'rs'anas likums ir pretruna' ar Saeimas Ka'rti'bas rulli, kas piel'auj iespe'ju deputa'tiem ien'emt citu algotu amatu, ja Saeima devusi s'a'du atl'auju, lemjot par katru gadi'jumu individua'li. S'i' atl'auja ja'san'em me'nes'a laika' pe'c deputa'ta manda'ta apstiprina's'anas - ta'tad li'dz 7.decembrim. Valdi'bai li'dz 30.novembrim bija uzdots apstiprina't normati'vos aktus, kas nepiecies'ami s'i' likuma izpildei, ka' ari' sagatavot nepiecies'amos grozi'jumus esos'ajos likumos, lai saskan'otu tos ar Korupcijas nove'rs'anas likumu un nove'rstu pretrunas. Tas nav izdari'ts. "Skandinaviska Enskilda Banken" (otra' liela'ka' Zviedrijas komercbanka) atve'rusi latu kontu "Ri'gas Komercbanka'". Ta' ir pirma' Zviedrijas komercbanka, kas atve'rusi latu kontu ka'da' no Latvijas komercbanka'm. Ar savu ri'ci'bu banka apliecina'jusi tici'bu latam ka' stabilai nore'k'inu valu'tai. Ri'gas rajona K'ekavas pagasta' pie ka'das piecsta'vu dzi'vojama's ma'jas dzi'vokl'a durvi'm noticis spe'ci'gs spra'dziens. Cilve'ki nav cietus'i. <>. Aizvadi'taja's bri'vdiena's Vil'n'a' uz kongresu pulce'ja's Lietuvaas politisko ieslodzi'to savieni'ba - politiska organiza'cija, kas vieno ap 2500 biedru. Viena' no kongresa delega'tu pien'emtaja'm rezolu'cija'a'm daz'a'du Seima partiju pa'sta'vji tiek aicina'ti sa'kt apsu'dzi'bas procesu pret Lietuvas prezidentu Al'g'irdu Brazausku. Rezolu'cija' nora'di'ts, ka prezidenta paraksti'tais Mais'ogalas memorands, kura' fikse'ti Lietuvas un Latvijas ju'ras robez'u noteiks'anas principi, ir apzina'ta ri'ci'ba, kas izdevi'ga tres'ajai valstij un kas rada Lietuvai milzi'gus, gru'ti atli'dzina'mus zaude'jumus. Dokumenta' teikts, ka "Lietuvas Republikas prezidents, ar savu vienpuse'jo le'mumu paraksti'dams memorandu, rupji pa'rka'pis konstitu'ciju un prezidenta zve'restu". Seima labe'ja's opozi'cijas li'deris Vi'tauts Landsberg'is pazin'ojis, ka mine'to vienos'anos nepiecies'ams denonse't. Tas ja'darot adekva'ta' li'meni'. Vin's' uzskata, ka Latvijas un Lietuvas prezidentiem esot iespe'ja godam vienoties par s'o proble'mu. V.Landsberg'is uzskata, ka Mais'ogalas vienos'ana's vaira'k kaite' Lietuvas politiskaja'm un ekonomiskaja'm interese'm. Gadi'juma', ja stri'ds tiks izskati'ts starptautiskaja's organiza'cija's, Lietuva, visticama'k, zaude's. Lietuvas un Latvijas domstarpi'bas ju'ras robez'as jauta'juma' nevajagot atlikt, ta's ja'atrisina, kame'r Latvijas valsts prezidents ir Guntis Ulmanis. =========================================================== Ja ve'laties Jaungada galdam CEPTUS SALACGRI'VAS N E' G' U S (bez etik'a piedevas), firma "IEVANDA" tos piega'da's pa gaisa pastu. Viena su'ti'juma cena: - 3 ka'rbas pa 250 g (neto) - USD 27.00 vai AUD 36.00; - 6 ka'rbas pa 250 g (neto) - USD 49.00 vai AUD 65.00. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv Paldies! =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests