=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Ziedonis C'evers s'odien, 6.decembri', iesniegs Saeima' un Valsts prezidentam savas valdi'bas deklara'ciju un persona'lsasta'vu. Saeimas uztici'bas balsojumam ja'notiek ri't, 7.decembri'. Naciona'la' bloka partijas un "Latvijas cel's'" atteikus'ies iesaisti'ties Z.C'evera valdi'ba', neatbalsti's'ot to un jau apspriez'ot plas'as vaira'kuma koali'cijas veidos'anu. Ta's nespe'jot Z.C'evera valdi'ba' realize't savas programmas, bez tam ta'm nav pien'emams nekaidrais "profesiona'l'u" valdi'bas modelis, kura' ministru amati tome'r esot atve'le'ti cilve'kiem, kurus gru'ti nosaukt par profesiona'l'iem (va'rdi nav mine'ti, bet nora'di'ta piederi'ba Zi'gerista partijai). S'obri'd ve'l nav zina'ms, cik cilve'ku bu's Z,C'evera valdi'ba', tac'u atkla'ts, ka taja' bu's'ot tri's jauni valsts ministru amati - zvejnieci'bas, darba lietu un zina'tnes. Latvijas Bankas (LB) valde no 5.decembra nole'musi apture't Doma bankas darbi'bu un vaira'ka'm cita'm komercbanka'm atsaukt licenci. Doma bankas darbi'ba reiz jau bija apture'ta, bet pe'c papildu naudas iemaksa'm LB tai atl'a'va darbi'bu atjaunot. Pe'c nepilna pusgada LB atkal nole'musi Doma bankai aizliegt visas banku mopera'cijas, jo ta' nespe'ja pildi't savas saisti'bas pret klientiem. LB ari' ve'rsi's'oties tiesa' ar prasi'bu atzi't Doma banku par bankrote'jus'u. LB nole'musi atsaukt ari' licenci komercbankai "Lettika", kas pe'de'ja' laika' tikpat ka' vairs nedarboja's, ka' ari' iesniegt pras bu tiesa' par "Lettikas" likvida'ciju ("Lettika" zaude'jusi 85 % pamatkapita'la un nespe'ja veikt pasa'kumus pas'u kapita'la atjaunos'anai, ka' ari' nespe'ja pildi't vaira'kus likuma' noteiktos banku darbi'bas normati'vus). Licence atsaukta virknei komercbanku - Latvijas Depozi'tu bankai, Centra bankai, Liepa'jas komercbankai un Alejas komercbankai. Lai ari' s'i's bankas bija atzi'tas par maksa'tnespe'ji'ga'm, li'dz s'im ta'm bija iespe'ja darbi'bu atjaunot. Pe'c licences atsauks'anas tas vairs nav iespe'jams. Licence anule'ta ari' "Olti" bankai, kuru tiesa 15.novembri' atzina par bankrote'jus'u. Ri'gas Domes deputa'i apstiprina'ja siltumenerg'jas piega'des tarifu pa'rre'k'inu 1995./1996.gada apkures sezonai, ta'de'ja'di pievienota's ve'rti'bas nodoklis ir iekl'auts pakalpojuma pas'izmaksa' un tiek iekase'ts no iedzi'vota'jiem. Ri'dziniekiem, sa'kot no s'a' gada 3.novembra viena kvadra'tmetra kope'ja's dzi'vokl'a plati'bas apsildi's'ana izmaksa' Ls 0,51. Apkures sezona' ja'maksa' Ls 0,40 par vienu kvadra'tmetru, bet vasaras sezona' - 0,11. Karsta' u'dens tarifs vienam cilve'kam me'nesi' noteikts Ls 3.46 me'nesi', bet, ja dzi'vokli' nav vannas vai dus'as, par karsto u'deni ja'maksa' Ls 1,73 me'nesi'. Eiropas Kristi'go demokra'tu apvieni'bas (EKDA) un Eiropas Tautas partijas (ETP) politik'us uztraucot populisma izplati'ba Austrum- un Centra'leiropas valsti's, ta'pe'c s'o partiju pa'rsta'vji esot nobaz'i'jus'ies par Joahima Zi'gerista partijas aktivita'te'm Latvija'. mine'to partiju g'enera'lsekreta'rs Klauss Velle, kurs' ieradies Latvija', lai sagatavotu zn'ojumu par partija'm Baltijas valsti's, kuras vare'tu pievienoties, EKDA un ETP paplas'inoties Austrumeiropas virziena'. Partiju define's'ana Baltijas valti's, it i'pas'i Latvija', esot l'oti sarez'g'i'ta, jo pat partiju nosaukumi neatbilstot klasiskaja'm tradi'cija'm. Li'dzi'gu politisko uzskatu cilve'ki Latvija' esot apvienojus'ies daz'a'da's partija's. Li'dz s'im EKDA un ETP bijus'i cies'a'ki sakari ar Latvijas Kristi'go demokra'tu savieni'bu, kam pies'k'irts nove'rota'ju statuss, tac'u pla'nots tuva'kaja' laika' izlemt, kuras Latvijas partijas ve'l vare'tu pievienoties s'ai Eiropas partiju savieni'bai. Eiropas politik'i l'oti neve'loties, lai Latvija' sa'ktos nestabilita'te, ta'de'l' vin'i esot ieinterese'ti, lai s'eit izveidotos stabila sapra'ti'gu cilve'ku valdi'ba, kas ir centriski oriente'ta uz cies'u saisti'bu uz Rietumiem, Eiropas Savieni'bu un NATO. Lielas baz'as esot ties'i par populistu na'ks'anu pie varas. Centra rajona tiesa pagarina'jusi apsu'dze'ta' "Bankas Baltija" prezidenta Ta'l'a Freiman'a ma'jas aresta termin'u li'dz 1996.gada 1.februa'rim. S'a' gada oktobri' tiesa veseli'bas sta'vokl'a de'l' T.Freimani atbri'voja no ieslodzi'juma, nosakot ma'jas arestu. T.Freimanis kopa' ar faktiosko "Bankas Baltija" i'pas'nieku Aleksandru Laventu tiek apsu'dze'ti par kaitnieci'bu nolu'ka' va'jina't valsti. A.Laventa aizture's'anas termin's' beidzas 28.decembri'. Ar firmas "Philips Latvia" ga'di'bu Sve'ta' Pe'tera bazni'ca ieguvusi a're'jo apgaismojumu, kas turpma'k l'aus bazni'cas te'lam izgaismoties tums'aja's nakts stunda's. Ar ugun'os'anu Ri'gas centra' Latvijas policisti svine'ja savus profesiona'los sve'tkus - Policijas dienu. Pirms tam Doma laukuma' Cel'u policija izra'di'ja savus braucamos - vieglos, dz'ipus un motociklus. Sv.Ja'n'a bazni'ca' tika iesve'ti'tii karogi, bija ziedu noliks'ana pie Bri'vi'bas pieminekl'a un boja' ga'jus'o policistu piemin'as vieta'm Bastejkalna' un svbe'tku koncerts Latvies'u biedri'bas nama'. Pe'c tam notika balle taja' pas'a' tautas nama'. Svini'ba's piedali'ja's ari' "miera laika" policisti, kas dienesta gaitas sa'kus'i bri'vvalsts laika'. "Bankas Baltija" administrators Ug'is Gru'be pazin'ojis, ka, iespe'jams, tuva'ko me'nes'u laika' atsa'ksies kompensa'ciju izmaksa noguldi'ta'jiem fiziska'm persona'm, kura'm nauda palikusi s'aja' banka'. Finensu ministrija nesen na'ca klaja' ar pazin'ojumu, ka tai vairs neesot li'dzekl'u, lai vare'tu turpina't kompensa'ciju izmaksu jauna's "Bankas Baltija" filia'le's. Jau ta' ar gru'ti'ba'm izdodoties sava'kt li'dzekl'us kompensa'ciju izmaksai li'dzs'ine'ja's 10 filia'le's. Tac'u, ja izdotod atgu't no "Bankas Baltija" administratora U.Gru'bes bankas jau sava'ktos li'dzekl'us, tadd vare'tu ve'rt val'a' jaunas durvis na'kamaja's filia'le's. U.Gru'be gan uzskata, ka viss jau nemaz tik slikti neesot. Jau iesniegtas prasi'bas tiesa' pret "Bankas Baltija" para'dniekiem un, ja tiesa ta's apmieina's'ot, tad tuva'kaja' laika' cilve'ki (ari' ru'dzinieki) varot gaidi't kompensa'ciju. Par ta's apme'riem un izmaksas ka'rti' bu pas'laik spriest esot prieks'laici'gi - bu's'ot nauda, bu's'ot ari' kompensa'cijas. Nedaudz naudas bu's'ot jau dri'zuma'. U.Gru'be uzskata, ka pas'u banku diezin vai izdos'oties sagla'bt - paga'jis pa'ra'k daudz laika, un pazudus'i pa'ra'k daudz li'dzekl'u. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests