=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== Ministru prezidenta kandida'ts Ziedonis C'evers 6.decembri' Saeimai un Valsts prieks'se'de'ta'jam Guntim Ulmanim iesniedza savas sasta'di'ta's valdi'bas sasta'vu un deklara'ciju. Z.C'evers sava' valdi'ba' aicina'jis s'a'dus ministrus: aizsardzi'bas ministrs - Odisejs Kostanda (Tautas kusti'ba "Latvijai") a'rlietu ministrs - Ja'nis Jurka'ns (Tautas Saskan'as partija) ekonomikas ministrs - Ernests Jurka'ns (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") finansu ministrs - Aivars Kreituss (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") ieks'lietu ministrs - Dainis Turlais (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") izgli'tibas un zina'tnes ministrs - Ilma'rs Lapa (Tautas kusti'ba "Latvijai") kultu'ras ministrs - Ol'g'erts Dunkers (Tautas kusti'ba "Latvijai") labkla'ji'bas ministrs - Andris Sauli'tis (Tautas kusti'ba "Latvijai") tieslietu ministrs - Aivars Da'tavs (Tautas Saskan'as partija) vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrs - Alberts Kauls (Latvijas Vieni'bas partija) zemkopi'bas ministrs - Roberts Dilba (Latvijas Vieni'bas partija) satiksmes ministrs - E'riks Kaz'a (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") i'pas'o uzdevumu ministrs Baltijas valstu un Eiropas Savieni'bas jauta'jumos - Ivars K'ezbers (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") Valsts ministri: ru'pnieci'bas, i'pas'uma un privatiza'cijas valsts ministrs Ekonomikas ministrija' - Juris Dzenis (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") energ'e'tikas valsts ministrs Ekonomikas ministrija' - Ka'rlis Purnis (bezpartejisks) ien'e'mumu un kredi'tpolitikas valsts ministre Finansu ministrija' - Sarmi'te Je'gere (bezpartejiska) izgli'ti'bas valsts ministre Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrija' - Sandra Paura (Tautas Saskan'as partija) zina'tnes valsts ministrs Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrija' - Juris Roberts Kalnin's' (Demokra'tiska' partija "Saimnieks") veseli'bas valsts ministrs Labkla'ji'bas ministrija' - Andris Rubins (Tautas kusti'ba "Latvijai") socia'lo lietu valsts ministrs Labkla'ji'bas ministrija' - Egils Ziedin's' (Tautas kusti'ba "Latvijai") darba lietu valsts ministrs Labkla'ji'bas ministrija' - Ja'nis Strods (Tautas kusti'ba "Latvijai") vides valsts ministrs Vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrija' - Juris Iesalnieks (Tautsaimnieku politiska' apvieni'ba) reg'iona'la's atti'sti'bas valsts ministrs Vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrija' - Ja'nis Vanags (bezpartejisks) mez'u valsts ministrs Zemkopi'bas ministrija' - Antons Kaz'emaks (Latvijas Vieni'bas partija) koopera'cijas valsts ministrs Zemkopi'bas ministrija' - Ja'nis Muiz'nieks (Latvijas Vieni'bas partija) zvejnieci'bas valsts ministrs Zemkopi'bas ministrija' - Ivars Amolin's' (Latvijas Vieni'bas partija) Z.C'EVERA VALDI'BAS SOLI'JUMI. Ka' pirma' bu'tu minama Latvijas iekl'aus'ana's Eiropas Savieni'ba', likumdos'anas pieli'dzina's'ana ta's augstaja'm prasi'ba'm. Nav paredze'ts aizskart ar pilsoni'bu saisti'to likumdos'anu, gan deklare'jot, ka "pilson'iem un pasta'vi'gajiem iedzi'vota'jiem garante'jamas viena'das socia'la's tiesi'bas". Deklara'cija' nav runas par Pilsoni'bas un imigra'cijas departamenta "reorganiza'ciju" (likvide's'anu), bet gan tikai par "Pilsoni'bas likuma konsekventu izpildi, nove'rs'ot birokra'iskus s'k'e'rs'l'us". Skaidri pateikts, ka "nepiecies'ams ieve'rot centra'la's bankas neatkari'bas principu", tac'u vienlaikus piebilsts, ka "nepiecies'ama cies'a sadarbi'ba starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku vienotas naudas un kredi'ta politikas veidos'ana' un i'stenos'ana'". Nav skaidri pateikts, vai un ka' bu'tu groza'ms likums par Latvijas Banku, ta' vieta' iztiekot ar fra'zi "pilnveidojami likumi par Latvijas banku siste'mu". Bezdefici'ta budz'eta pana'ks'ana iespe'jama, tikai veidojot visstingra'ko taupi'bas rez'i'mu budz'eta izdevumu dal'a'. Piem.,, soli'ts ieviest krasu izdevumu samazina's'anu valsts iesta'de's, likvide'jot duble'jos'a's institu'cijas, samazinot nesame'ri'gi uzpu'stos kalpota'ju s'tatus, pa'rskatot ve'stnieci'bu izdevumu lietderi'bu. C'evera valdi'ba sola's saka'rtot robez'jauta'jumu ar Krieviju, veicot robez'li'niju demarka'ciju unn nosle'dzot robez'li'gumu. Tac'u tiks'ot ari' prasi'ts, lai Krievija atzi'tu 1940.gada okupa'cijas faktu. Abrenes jauta'jums tiek "apiets".Soli'ts iespe'jami i'sa' laika' nosle'gt muitas u'niju ar Igauniju un Lietuvu. ATKA'PE: Valdi'bas sasta'vs izmaini'ja's stundu pirms ta' iesniegs'anas Saeima' - no kultu'ras ministra portfel'a atteica's komponists Raimonds Pauls, un piecu minu's'u laika' savu piekris'anu ien'emt s'o amatu deva Ol'g'erts Dunkers. R.Pauls paskaidrojis, ka vin'am "labi ejot ar mu'zikas lieta'm", ta'de'l' vin's' negribot bu't kultu'ras ministrs "s'aja' saraksta'", bet apsve'rs'ot iespe'ju atgriezties valdi'bas darba' na'kama' gada sa'kuma'. Bija paredze'ts, ka Saeima uztici'bu jaunajai valdi'bai izteiks s'i'sdienas plena'rse'des sa'kuma', tac'u Z.C'evers lu'dzis s'a' jauta'juma izlems'anu atlikt uz ve'la'ku laiku. Iemesls tam - deputa'ta Andra Amerika kave's'ana's (vin's' cel'ojot uz Latviju no Francijas). Li'dz pusdiena'm Saeimas nama' rite'ja "karstas" debates par jauno valdi'bu. Z.C'evers paudis pa'rliecina'ti'bu, ka vin'a sasta'di'to valdi'bu atbalsti's'ot vismaz 52 deputa'ti. =========================================================== Saimneiciska' tiesa no bankrote'jus'a's SIA "Lata International" administratora piena'kumiem atbri'voja zve'rina'tu advoka'tu Aina'ru Plataci, vin'a vieta' nozi'me'jot Finansu ministrijas parlamenta'ro sekreta'ru Ediju Kizenbahu. Finansu ministrija konstate'jusi, ka A.Platac'a darbi'bas laika' kreditoru administra'cijas izmaksas bijus'as pa'ra'k lielas, budz'eta' ieskaiti'ti tikai 46,2 tu'kst. latu, un gra'matvedi'bas uzskaite firma' neesot atbildusi likuma prasi'ba'm. Secina'jums - administratora darba' konstate'ta "l'aunpra'ti'ga, pret kreditoru interese'm ve'rsta darbi'ba", bet pats administratora darbs neesot bijis "pietiekami efekti'vs un lietderi'gs". A.Platacis s'os apgalvojumus uzskata par nepatiesiem un sola's sniegt tiesa' prasi'bu par goda un cien'as aizskars'anu. =========================================================== No 11. li'dz 14.decembrim Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi apmekle's Va'ciju. =========================================================== Apstiprinot centienus paplas'ina'ties uz Austrumiem, NATO valstu a'rlietu ministri Brisele' pazin'ojus'i, ka galvenie prieks'noteikumi uzn'ems'anai alianse' ir demokra'tiska kontrole pa'r brun'otajiem spe'kiem un labas attieci'bas ar Krieviju. Pana'kta vienos'ana's par tri'spaka'pju paplas'ina's'anas pla'na pien'ems'anu. Saskan'a' ar to jebka'ds le'mums par noteikumiem un laiku potencia'lo dali'bvalstu uzn'ems'anai alianse' netiks pien'emts li'dz 1997.gadam, kad bu's skaidri parlamenta un prezidenta ve'le's'anu rezulta'ti Krievija' un to sekas. Pla'ns paredz uzsa'kt intensi'vas sarunas ar potencia'laja'm bloka dali'bvalsti'm, nostiprina't attieci'bas programmas "Partnerattieci'bas mieram" ietvaros, ka' ari' izpe'ti't, ka'das ieks'e'jas izmain'as nepiecies'ams veikt NATO struktu'ra's. =========================================================== Krievijas A'rlietu ministrijas amatpersona Mihails Demurins preses konference' paudis Krievijas neizpratni par Baltijas asamblejas pien'emto rezolu'ciju par sadarbi'bu aizsardzi'bas joma'. Vin's' pazin'ojis, ka laika', kad "Eiropas valstis me'g'ina kopi'gi rast atbildi uz laikmeta izaicina'umiem, uz jauta'jumiem par Eiropas dros'i'bas siste'mas na'kamaja'm aprise'm, Baltijas valstis nodarbojas ar a're'jo draudu un a'e'ja' ienaidnieka mekle'jumiem". Krievijai iebildumi esot ari' pret to, ka Baltijas asambleja izvirzot noteikumus Krievijas uzn'ems'anai Eiropas Padome', ka' ari' pret to, ka asambleja par savu galveno me'rk'i izvirzi'jusi "antikrieviska noskan'ojuma veicina's'anu". Par galveno vaininieku Krievijas doploma'ts uzskata Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. =========================================================== Saeimas Juridiska' komisija nole'musi ierosina't Saeimas frakija'm politiski vienoties par VDK kartote'ku turpma'ko izmantos'anu. G'enera'lprokurors Ja'nis Skrastin's' piedava'jis sarakstus publice't, tac'u pasta'vot ari' citi prieks'likumi. =========================================================== <> zin'o, ka bijus'ajam finansu ministram Uldim Osim bijus'i personi'gi kontakti ar "Bankas Baltija" Uzraudzi'bas padomes prieks'se'di Aleksandru Laventu, kurs' patreiz atrodas ieslodzi'juma'. =========================================================== Ri'ga' notika konsula'ra' korpusa tiks'ana's, kura' piedali'ja's 40 ve'stnieci'bu un konsula'ro pa'rsta'vnieci'bu darbinieki no 27 valsti'm. Semina'ra dali'bnieki iepazina's ar Latvijas likumdos'anu konsula'raja' joma', civilsta'vokl'a aktu reg'istra'cijas ka'rti'bu, notarioa'laja'm darbi'ba'm, ka' ari' juridisko pali'dzi'bu a'valstu pilson'iem. Saruna' ar masu informa'cijas li'dzekl'u pa'rsta'vjiem Filipi'nu goda konsuls Baltijas valsti's Folkers fon Zengbus's atzinis, ka liela'ka's gru'ti'bas radot tas, ka konsula'rais process Latvija' ve'l esot diezgan jauns, elasti'ga'ka vare'tu bu't ari' sadarbi'ba ar policiju, daz'reiz klups'anas akmens esot valodu jauta'jums. Satraukumu radot tas, ka iespe'jama' jauna's valdi'bas dali'bniece - Tautas kusti'ba "Latvijai" - paudusi pa'rlieci'bu, ka valstij nepiecies'amas tikai 4-6 ve'stnieci'bas. =========================================================== Tuvojas 31.decembris - diena, kad Latvija bu'tu ja'pamet ta'm krievu milita'rpersona'm, kuras no padomju armijas demobilize'jus'a's pe'c 1992.gada 28.janva'ra. A'rlietu ministrijas specia'lo uzdevumu ve'stnieks Aivars Vovers uzskata, ka skaitl'iem neesot nozi'mes - situa'ciju nevarot sali'dzina' ar gada sa'kumu, kad runa bijusi par tu'kstos'iem, bet tagad - par simtiem. Ar Krievijas ve'stnieci'bu esot nodibina'jusies laba sadarbi'ba, izstra'da'ts konkre'ts milita'ristu izbrauks'anas grafiks, kas tiekot ari' pildi'ts. Abas puses reisi me'nesi' saskan'o "skaitl'us". Kops' 8.februa'ra aizbraukus'i 599 cilve'ki, 12 s'ai laika' mirus'i, 253 grasa's aizbraukt - vin'i Krievija' san'ems dzi'vokl'us, bet 793 cilve'ki pretende' uz paliks'anu Latvija' - vai vin'iem ir ta'das tiesi'bas, pa'rbaudi's Pilsoni'bas un imigra'cijas departaments (PID) vai tiesa. PID konstate'tas vismaz 50 personas, kas pazudus'as no sarakstiem- tam pe'c pe'de'ja's tiks'ana's piekritusi ari' Krievijas puse. Bez tam uzture's'ana's atl'aujas valsti' izsniegtas vaira'k neka' 300 cilve'kiem, kuri sarakstos vispa'r nav para'di'jus'ies. Tac'u Latvijas puse uzskata, ka rea'lais milita'rpersonu skaits Latvija' vare'tu bu't daudz liela'ks par uzra'di'to. =========================================================== Turpma'k to, kurs' dri'kste's veikt uzn'eme'jdarbi'bu robez'kontrolpunktu tuvuma', noteiks i'pas'as viete'jo robez'sargu, muitnieku un pas'valdi'bu sasta'di'tas komisijas. Nolemts, ka katra' robez'kontroles punkta' vajadze'tu bu't tikai vienai bankas filia'lei visu finansu opera'ciju veiks'anai, diviem apdros'ina's'anas kantoriem, deklarantam un, iespe'jams, ari' ka'dam pakalpojumu jomas uzn'e'mumam. =========================================================== Beidzies termin's', kad vaira'kumam viete'jo pas'valdi'bu vajadze'ja atdot valstij s'ovasar san'emto aizdevumu, kas bija pies'k'irts, lai viete'ja' vara spe'tu attapties no finansia'la' trieciena pe'c banku kri'zes. Nauda tika n'emta no Starptautiska' valu'tas fonda, un ta' tika 60 pas'valdi'ba'm. Li'dz s'im no aizdotajiem 1,3 milj. latu atdoti 830 tu'kst. latu. Re'zeknes pilse'tas dome joproja'm ir para'da' 173.900 latu, Mazsalaca - 10.600 latu, Ru'jiena - 10.220 latu. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== P E' D E' J A' S Z I N' A S S'odien, 7.decembri' Saeimas deputa'ti balsoja par Ziedon'a C'evera sasta'di'to valdi'bu. Pe'c Latvijas $Radio zin'a'm, balsos'anas bri'di' za'le' atradus'ies visi 100 deputa'ti. Ta' ka' deputa'tu balsis dali'jus'a's uz puse'm, pamatojoties uz Saeimas ka'rti'bas Rulli, bija ja'pa'rbalso. Tac'u ari' s'aja' balsojuma' Z.C'everam pietru'ka vienas balss. Darbu pagaida'm turpina's veca' Latvijas valdi'ba premjera Ma'ra Gail'a vadi'ba'. IEVANDAS zin'u dienests