=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== Divi svari'ga'kie notikumi Valsts prezidenta Gunta Ulman'a valsts vizi'tes Va'cija' pirmaja' diena' bija, pirmka't, saruna ar federa'lo prezidentu Roma'nu Hercogu vin'a pasta'vi'gaja' rezidence' Belvi' pili' federa'laja' galvaspilse'ta', otrka'rt, G.Ulman'a runa "Par jaunu partneri'bu Eiropa'" Eiropas akade'mija' Berli'ne'. Federa'lais prezidents R.Hercogs saruna' ar G.Ulmani uzsve'ris, ka Latvijas integra'cijai Eiropa' - Eiropas Savieni'ba' - neesot alternati'vas un ka pas'reize'jai politik'u paaudzei s'is veikums ja'atsta'jot be'rniem. Vin's' ari' paudis sapratni par a'rpilson'u situa'ciju Latvija'. Berli'nes birg'ermeistars Eberhards Di'pgens pavadi'jis G.Ulmani pie Brandenburgas va'rtiem, kurus greznoja Latvijas un Berli'nes karogi. Ve'la'k pilse'tas ra'tsnama' E.Di'pgens paudis prieku, ka Latvijas prezidenta vizi'te sa'kusies Va'cijas galvaspilse'ta' (s'i' ir pirma' Latvijas valsts galvas vizi'te Berli'ne' visa' abu valstu attieci'bu ve'sture'). Berli'nes birg'ermeistars runa'jis ari' par Latvijas tautas tiesi'ba'm izve'le'ties "dros'i'bas aliansi, kas nevienu neapdraud". G.Ulmanis ar kundzi paraksti'ja's Berli'nes Zelta gra'mata'. Eiropas akade'mija' G.Ulmanis teicis: "Aicinu rietumvalstis pa'rvare't patmi'li'bu un saskati't visos Eiropas reg'ionos partnerus saruna'm par na'kotnes Eiropu. Latvija ve'las kl'u't par ta'da foruma dali'bnieci". Vin's' mudina'jis va'cu pusi iesaisti'ties "Baltijas ka' na'kotnes eiropeiska model'a" veidos'ana'. "Latcvija me'g'ina atrast savu vietu rietumvalstu politika' ar Krieviju, Latvija pieda'va' Eiropai durvis uz Krieviju", teicis G.Ulmanis. Tres'ais svari'ga'kais runas moti'vs: tolerance un naciona'la' pas'apzin'a abas kopa' ir "Eiropas pamats un liela'ka' baga'ti'ba". Notikusi ari' Berli'nes un Brandenburgas pavalsts Centra'la's bankas prezidenta Klausa Di'tera Ku'bahera saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Eina'ru Reps'i. Spriests, ka' garante't iedzi'vota'ju noguldi'jumus un par pas'valdi'bu banku pieredzi Va'cija'. =========================================================== Uzn'e'me'ja Andra S'k'e'les kandidatu'ra Ministru prezidenta amatam netiek vienli'dz atzini'gi ve'rte'ta visu to Saeimas frakcij vidu', kas gatavojas veidot jauno valdi'bu. "Latvijas cel's'" uzskata, ka pieme'rota'ka bu'tu politiski atbildi'ga persona, ko no sava vidus izvirzi'tu ka'ds politiskais spe'ks. Vaira'kas frakcijas pirms gali'ga' le'muma pien'ems'anas nole'mus'as iepazi'ties ar Valsts Kontroles un Prokuratu'ras ri'ci'ba' esos'o informa'ciju par A.S'k'e'li. Kaut gan ses'as Saeimas frakcijas (Dmokra'tiska' partija "Saimnieks", "Te'vzemei un bri'vi'bai", "Latvijas cel's'", LNNK, Zemnieku savieni'ba un Kristi'go demokra'tu savieni'ba rakstiski un Vieni'bas partija va'rdiski), "Latvijas cela'" un zemsavies'os s'i' kandidatu'ra var negu't nepiecies'amo atbalstu. Zemsavies'u pretenzijas var na'k't no Godman'a laikiem, kad A.S'k'e'le stra'da'ja Lauksaimnieci'bas ministrija'. Savuka'rt Ma'ris Gailis prezidentam adrese'to aicina'jumu valdi'bas veidos'anu uztice't A.S'k'e'lem paraksti'jis ar piebildi, ka no politiska's log'ikas izriet nepiecies'ami'ba valdi'bas veidos'anu uztice't "cel'iniekiem", kam to ve'l nav me'g'ina'jusi. "Latvijas cel's'" esot gatavs apspriest ari' citas kandidatu'ras, paturot pra'ta' ari' save'jos - Ma'ri Gaili un Anatoliju Gorbunovu. Ieks'lietu ministrs Ja'nis A'damsons bijis ve'l kategoriska'ks: "Es noraidos'i skatos uz s'o kandidatu'ru, un tas ir saisti's ar maniem ties'ajiem piena'kumiem". Daudzi uz A.S'k'e'li skata's ar aizdoma'm ta'de'l', ka vin's' bijis Dain'a G'e'g'era vietnieks, kura va'rds saista's ar skandaloza's firmas "Lata International" izs'k'e'rdi'ba'm. =========================================================== Paredze'tsm, ka s'odien, 12.decembri' valdi'bas se'de' konceptua'li tiks izskati'ts jauta'jums par mnima'la's darba algas (tagad ta' ir Ls 28 me'nesi') paaugstina's'anas iespe'ja'm. Ja valdi'ba nolemtu minima'lo me'nes'algu paaugstina't li'dz Ls 50, piektdien, 15.decembri', pla'nota' Latvijas Bri'vo arodbiedri'bu savieni'bas protesta akcija (ielu ga'jieni un demonstra'cija) nenotiktu. =========================================================== Saeimas Juridiska' komisija nosu'ti'jusi visa'm Saeimas frakcija'm aicina'jumu izdiskute't likuma par bijus'a's VDK dokumentu saglaba's'anu, izmantos'anu un personu sadarbi'bas fakta ar VDK konstate's'anas proble'muuuuu iespe'jamo risina'jumu. Juridiska' komisija uzskata, ka iespe'jami vaira'ki varianti, ka' izmantot VDK darbinieku un zin'ota'ju kartote'kas. Viens no tiem ir publice't Totalita'risma seku dokumente's'anas centra ri'ci'ba' (TSDC) esos'a's zin'as par VDK darbiniekiem un informatoriem un saglaba't ierobez'ojumus vin'iem ien'emt attieci'gos amatus. Otrs variants ir nepublice'tt kartote'kas zin'as un saglaba't ierobez'ojumus ien'emt amatus. Tres'ais variants ir publice't kartote'kas un atcelt visus amatu ierobez'ojumus. Ceturtais variants ir publice't TSDC ri'ci'ba' esos'a's zin'as par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri ien'em noteiktus amatus, un atcelt visiem VDK darbiniekiem un informatoriem ien'emt attieci'gus amatus. Ve'l esot ari' iespe'ja nepublice't kartote'kas, iesalde'jot ta's' uz ka'du termin'u, un atcelt visus ierobez'ojumus VDK darbiniekiem un informatoriem ien'emt attieci'gus amatus. =========================================================== Pirmo reizi pe'c neatkari'bas atjaunos'anas Latvija' ieradies Somijas brun'oto spe'ku virspave'lnieks Gustavs Haglunds. Aba' valsti'm ir plas'as sadarbi'bas iespe'jas, i'pas'i NATO programmas "Partnerattieci'bas mieram" ietvaros, abas piedaali'jus'a's kope'ja's ju'ras spe'ku ma'ci'ba's "Baltop'95", kopi'gi apgu'stot miera uzture's'anas opera'cijas, koordine'jot un stra'da'jot pie gla'bs'anas darbu veiks'anas atkla'tos u'den'os. Pasta'v ari' teore'tiska iespe'ja aba'm valsti'm darboties NATO miera nostiprina's'anas spe'ku opera'cija's Bosnija', Ziemel'u briga'des sasta'va'. =========================================================== <>. Tautas kusti'bas "Latvijai" prieks'se'de'ta'js Joahims Zi'gerists, komente'jot Ziedon'a C'evera iecere'ta's valdi'bas neveiksmi, pazin'ojis, ka Saeimas balsos'anas rezulta'us ve'rte'jot ar "vienu smejos'u un vienu raudos'u aci. Raodot ta'pe'c, ka Latviju tagad gaida l'oti gru'ti laiki. Varu tikai teikt: nabaga Latvija. Ar smejos'u aci - jo, atrodoties opozi'cija', kusti'ba "Latvijai" jau i'sa' laika' bu's divreiz spe'ci'ga'ka neka' tagad". J.Zi'gerists gribot turpina't kusti'bas "Latvijai" palidzi'bas kampan'u tautai. Ve'l pirms Ziemassve'tkiem 1000 tru'ci'gas latvies'u g'imenes san'ems pra'vus pa'rtikas sain'us. Turkla't Zi'gerists s'obri'd ar ka'du va'cu uzn'e'me'ju runa'ot par bezmaksas pa'rtikas produktu devu pies'k'irs'anu gandri'z 6000 g'imene'm Latvija'. =========================================================== ASV sabiedri'ba "Procter & Gamble" atkla'jusi pa'rsta'nieci'bu Ri'ga', kas koordine's firmas darbi'bu Baltijas valsti's un Baltkrievija'. =========================================================== Ri'ga', Mazaja' Pils iela' 5 atkla'ts "Polish Airlines" Latvijas birojs, lai gan aviosabiedri'ba Latvija' stra'da' jau kops' 1993.gada marta. Patlaban ta' tri's reizes nede'l'a' organize' regula'rus lidojumus no Tallnas caur Ri'gu uz Vars'avu un atpakal'. =========================================================== =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D E' L' U L A T V I J A'" Periodisks, lakonisks informa'cijas bil'etens par visu nozi'mi'ga'ko Latvija'. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 me'nesi'. I'pas'i abone'jams pielikums "Nede'l'ai Latvija'" "I' P A S' N I E K A M" par i'pas'umu tiesi'ba'm un apsaimniekos'anu. Izna'k 2 reizes me'nesi'. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 me'nesi'. Interesentiem izsu'ta'm bezmaksas rekla'mas eksempla'rus. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org. =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests