=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== Saimnieciska' tiesa 11.decembri', piedaloties "Bankas Baltija" administratoram Ug'im Gru'bem, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas pa'rsta'vjiem, nole'ma atzi't par bankrote'jus'u ka'dreiz liela'ko Latvijas komercbanku "Banka Baltija". S'a'du le'mumu tiesa pien'e'ma, n'emot ve'ra' U.Gru'bes atskaiti un izdevumu ta'mi novembrim, starptautiska's auditorfirmas "Ernst&Young" zin'ojumu par bankas finansia'lo sta'vokli un kredi'tu atgu's'anas iespe'ja'm, ka' ari' to, ka neviens no iesniegtajiem sana'cijas pla'niem nedod iespe'jas bankas darbi'bu atjaunot. Tiesa uzdevusi Latvijas Bankai iesniegt prieks'likumu par iespe'jama' bankas likvidatora kandidatu'ru. Pas'reize'jais "Bankas Baltija" statuss likvidatoram l'aus koncentre't spe'kus li'dzekl'u atgu's'anai, lai vare'tu atmaksa't naudu kreditoriem. Ka' notiks li'dzekl'u atmaksa, atkari'gs no veiksmes kredi'tu piedzi's'ana'. Specia'l'isti uzskata, ka bankas likvida'cija vare'tu ilgt 2-3 gadus. =========================================================== LNNK un Zemnieku savieni'bas koali'cijas pa'rsta'vji pe'c tiks'ana's ar Andri S'k'e'li l'oti labi izteikus'ies par iespe'jamo premjera amata kandida'tu, nosaucot vin'u par vieni'go iespe'jamo premjera kandida'tu. Valsts kontrolieris Raitis C'ernajs apliecina'jis, ka A.S'k'e'les uzva'rda Valsts kontroles lietvedi'ba' nav, vieni'gi 1992.gada' vin's' atteicies sniegt zin'as, par ka'diem li'dzekl'iem uzce'lis ma'ju. Ta'pat Valsts kontroles ri'ci'ba' neesot informa'cijas, ka A.S'k'e'le bu'tu saisti'ts ar "Lata International" lietu - vin's' neesot pien'e'mis ka'dus le'mumus par kredi'tu izmantos'anu. A.S'k'e'le presei pazin'ojis, ka neve'loties kl'u't par politisku figu'ru, tac'u pe'c saruna'm ar Ziedoni C'everu, Ma'ri Gri'nblatu, Aleksandru Kirs'teinu un Ma'ri Gaili esot izpratis situa'ciju: "Ja mana kandidatu'ra ir atrisina'jums, tad esmu gatavs pien'emt s'o izaicina'jumu". Saeimas frakcijas jau dal'e'ji vienojus'a's par ministru portfel'iem, bet A.S'k'e'le teicis, ka nel'aus'ot visu simtprocenti'gi izlemt tikai frakcija'm un iesaisti's'oties ministru izve'le'. Pirmo uzaicina'jumu kl'u't par premjera kandida'tu A.S'k'e'le san'e'mis no diviem politiskajiem spe'kiem viena' diena' - no Demokra'iska's partijas "Saimnieks" un "Te'vzemei un bri'vi'bai". =========================================================== Par frakcijas discipli'nas pa'rka'pumiem un le'mumu neizpildi Latvijas Vieni'bas partijas (LVP) valde vienbalsi'gi izsle'gusi 6.Saeimas deputa'tu Viesturu Gredzenu no LVP. Vin's', prete'ji frakcijas le'mumam nobalsoja pret Ziedon'a C'evera veidoto valdi'bu. V.Gredzens neesot iebildis pret valdes le'mumu. Vin's' pats uzraksti'jis iesniegumu, kura' izteicis ve'lmi darboties ka' neatkari'gais deputa'ts. LVP ve'l neesot izle'musi par Viktora Kalnbe'rza turpma'ko atras'anos frakcija' - ari' s'is deputa'ts neatbalsti'ja Z.C'evera valdi'bu. =========================================================== Valsts vizi'tes otraja' diena' prezidents Guntis Ulmanis apspriedies ar Va'cijas galveno plolitisko personu - federa'lo kancleru Helmu'tu Kolu. Pla'noto 15 minu's'u saruna ilgusi 2 stundas. Ta's gaita' izanalize'ta situa'cija Eiropa' kops' 30.gadiem un iztirza'ta strate'g'ija Eiropas atti'sti'bai na'kamaja' gadsimta'. H.Kols izteicis savu personisko nosodi'jumu Va'cijas nodari'jumiem Baltijas valsti's Otra' pasaules kara laika'. Latvijas puse prieks'pla'na' izvirzi'jusi jauta'jumu par bezvi'zu rez'i'mu ar Va'ciju, nora'dot, ka Eiropas Savieni'bas asocie'ta'm avlsti'm no Vidusaustrumeiropas tas jau esot spe'ka' un neesot pamata s'k'irot Eiropas Savieni'bas kandida'tvalstis. Va'cijas federa'lais prezidents Roma'ns Hercogs uzsve'ris, ka Latvija "ir Rietumu balsts lielajam tiltam uz Austrumiem", un Latvijas integra'cija"eiroatlantiskaja's struktu'ra's" skata'ma li'dztekus ilgstos'u un tsabilu attieci'bu izveidos'anai ar Krieviju. Politiskie nove'rota'ji Bonna' uzsve'rus'i, ka vizi'te notiekot Latvijai a'r-un ieks'politiski svari'ga' bri'di' - Eiropas Savieni'bas Madrides konferences prieks'vakara' un pirms politiska's' izs'k'irs'ana's par Latvijas jauna's valdi'bas veidolu. Va'cija ve'loties signalize't, ka'dam atti'sti'bas virzienam tiek garante'ts ta's atbalsts. G.Ulmanis ticies ari' ar ekonomikas ministru Ginteru Reksrotu un aicina'jis Va'cijas pusi piedali'ties Latvijas projektos, kas saisti'ti ar tranzi'ta nfrastruktu'ras atti'sti'bu. G.Reksrots soli'jis, ka tuva'kaja' laika' Bundesta'gs ratifice's'ot li'gumu par ieguldi'jumu veicina's'anu un aizsardzi'bu, kas paraksti'ts 1993.gada 20.apri'li'. =========================================================== Valdi'ba konceptua'li atbalsti'jusi Labkla'ji'bas ministrijas prieks'likumu par minima'la's darba algas paaugstina's'anu - minima'la' me'nes'alga (pamatalga) tad bu'tu Ls 38 (s'obri'd - Ls 28), bet minima'la' stundas tarifa likme - Ls 0,225. Prieks'likums nodots izskati's'anai valdi'bas komiteja'm, pe'c tam s'o jauta'jumu ve'lreiz skati's Ministru kabinets. (Paredze'ts, ka jauna' minima'la's algas likme spe'ka' sta'sies no bri'z'a, kad sa'ks darboties 1996.gada bbudz'ets). Tome'r Latvijas Bri'vo arodbiedri'bu savieni'bas valde nole'musi neatteikties no idejas 15.decembri' ri'kot protesta akciju, kura' viena no prasi'ba'm bu's noteikt Ls 50 minima'lo algu. =========================================================== Eiropas Dros'i'bas un sadarbi'bas organiza'cijas otra' inspekcija Skrundas radioloka'cijas stacija' (RLS) konstate'jusi, ka abas puses ir izpildi'jus'as saisti'bas, kas noteiktas Latvijas un Krievijas vienos'ana's par Skrundas RLS tiesisko statusu un ta's pagaidu funkcione's'anas un demonta'z'as laika' izpildes gaitu. =========================================================== No Alz'i'rijas tika atvesti divu Latvijas ju'rnieku mirsti'ga's atliekas - s'os cilve'kus 30.novembri' Alz'i'ra' nogalina'ja musulman'u fundamenta'listi. Latvija' atgriezies ari' tres'ais - ievainotais - ju'rnieks, kura veseli'bas sta'voklis esot smags. =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D E' L' U L A T V I J A'" Periodisks, lakonisks informa'cijas bil'etens par visu nozi'mi'ga'ko Latvija'. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 me'nesi'. I'pas'i abone'jams pielikums "Nede'l'ai Latvija'" "I' P A S' N I E K A M" par i'pas'umu tiesi'ba'm un apsaimniekos'anu. Izna'k 2 reizes me'nesi'. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 me'nesi'. Interesentiem izsu'ta'm bezmaksas rekla'mas eksempla'rus. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org. =========================================================== f i r m a " I E V A N D A " j u' s u g a l d a m p i e d a' v a' c e p t u s C a r n i k a v a s n e' g' u s z' e l e j a' ! (bez etik'a) Viena' su'ti'juma': 3 ka'rbas pa 250 g (neto); cena USD 27.00 vai AUD 36.00. v a i 6 ka'rbas pa 250 g (neto); cena USD 49.00 vai AUD 65.00. Piega'de pa gaisa pastu. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv