=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== <>. Pieci latvies'i, viens Lielbrita'nijas un viens Jaunze'landes pilsonis tiek ture'ti aizdoma's par nelega'lu ieroc'u piega'di nemierniekiem Banglades'a'. Piecus latvies'us un Lielbrita'nijas pilsoni Indijas varasiesta'des areste'jus'as pe'c tam, kad vin'u vadi'ta' lidmas'i'na "AN-26" tika ieve'rota nometam kastes ar ieroc'iem Indijas un Banglades'as robez'u tuvuma'. Lidmas'i'na pieder Honkongas c'a'rterreisu aviosabiedri'bai "Carol Airlines", kuras i'pas'nieks ir apkalpes loceklis - Jaunze'landes pilsonis, kurs' tiek mekle'ts. Aizture'tie latvies'i apgalvojus'i, ka vin'i neesot saisti'ti ar ieroc'u nomes'anu no lidmas'i'nas. Aizture'tie apgalvojus'i, ka devus'ies izpriecas brauciena' no Taizemes un Pakista'nu, pe'c degvielas uzpildes Indijas pilse'ta' Madrasa' maini'jus'i pla'noto mars'rutu, pe'c ka' lidmas'i'nu aizture'jus'i Indijas gaisa spe'ki. 24.decembri' Indijas varasiesta'des izvirzi'jus'as apsu'dzi'bu aizture'tajai lidmas'i'nas apkalpei ku'di's'ana' un sazve'resti'ba' un pagarina'jusi aizture's'anas termin'u li'dz 31.decembrim Incidenta vieta' Rietumbenga'les s'tata' esot atrasti 224 automa'ti AK-47 un AK-56 ar vaira'k neka' 17.000 muni'cijas ka'rtu, aston'i rak'es'mete'ji, 80 prettanku grana'tas un septin'as 9 mm kalibra pistoles. S'ogad nenotika z'e'lsirdi'bas akcijas birz'as nama' Vecri'ga' "Dalies mi'lesti'ba'" un "Vientul'nieku nakts", ko ieprieks'e'jos gadus ri'koja rados'a's apvieni'bas "Labvakar" z'urna'listi kopa' ar firma'm, kuras ziedoja naudu un da'vanas s'im pasa'kumam, un politik'iem un mu'zik'iem. Tas'u ka' katru gadu bija dievkalpojumi gandri'z visos Ri'gas dievnamos. Daz'a'dos pasa'kumos vare'ja prieca'ties be'rni: Ziemassve'tku egli'tes notika Mazaja' g'ilde', Ri'gas kongresu nama', Ri'gas Sporta pili' u.c. Veci's'i ar da'vanu maisiem nepaga'ja gara'm ari' Gail'ezera slimni'cas slimniekiem. Sevis'k'i gaidi'ti vin'i bija taja's pala'ta's, kur gulos'os neviens cits neapmekle'ja. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis televi'zijas apsveikuma' 24.decembra vakara' nove'le'ja izturi'bu un prieku, ka' ari' bu't stipriem. G.Ulmanis teica, ka saules bri'z'i Latvijai ve'l tikai prieks'a', un atzi'me'ja, ka miers virs zemes un cilve'kiem labs pra'ts esot galvena's ve'rti'bas, kas pavada Ziemassve'tkus. G.Ulmanis filozofiski apcere'ja materia'lo lietu nieci'bu, ja cilve'kam nav gari'ga' peipildi'juma, ka' ari' uzdeva retorisku jautajumu - vai cilve'ks var bu't laimi'gs, ja nav baga'ts? Ziemassve'tku diena's strauji sarucis reg'istre'to noziegumu skaits. Noziedzi'bas li'menis valsti' sali'dzina'juma' ar cita'm diena'm bijis gandri's piecreiz maza'ks. Ziemassve'tku nakti' Latvija' reg'istre'ti 19 noziegumi (no tiem 14 Ri'ga'). Liela'koties tie bijus'i si'ki noziegumi (vieni'gi Dobele' notikusi divka'rs'a sleplavi'ba). Bet no 25. li'dz 26.decembrim Latvija' reg'istre'ti 7 noziegumi (6 Ri'ga'). Ziemsve'tkos notikus'i ari' 3 ugunsgre'ki. Latvijas ve'stnieks Eiropas Savieni'ba' Juris Kanels paraksti'jis li'gumu ar Eiropas Savieni'bas komisijas g'enera'ldirektora'ta vadi'ta'ju Gunteru Burgardu par Eiropas Savieni'bas delega'cijas nodibina's'anu Latvija', ta's privile'g'ja'm un imunita'ti. S'is li'gums dos'os juridisku pamatu Eiropas Savieni'bas diploma'tiska's misijas nodibina's'anai Latvija'. Misija pali'dze's stiprina't Eiropas Savieni'bas un Latvijas sakarus un veicina's a'tra'ku Latvijas integra'ciju s'aja' organiza'cija'. "Bankas Baltija" kreditoru apvieni'ba 22.decembri' Ri'gas apgabaltiesa' apela'cijas ka'rti'ba' pa'rsu'dze'jusi Saimnieciska's tiesas le'mumu atzi't "Banku Baltija" par bankrote'jus'u. Prasi'bas pieteikuma' lu'gts apture't tiesas le'mumu un pa'rskati't lietu pe'c bu'ti'bas. Ka' pamatojums mine'ti lietas izskati's'anas procesua'lie un bu'tiskie pa'ka'pmi. Roberta S'mita pre'mijas (DEM 3000) par iegu'to otro vietu starptautiskaja' studentu projektu konkursa' san'e'ma tri's Ri'gas Tehniska's universita'tes studenti un mag'istranti - Vents Didrihsons, Juris Laica'ns un Ta'lis Juhna. Projekta te'ma - Ri'gas pilse'tas u'dens atti'ri's'anas ieka'rtu atti'sti's'ana. Konkursa' piedali'ja's studenti no Latvijas, va'cijas un Spa'nijas. Jau informe'ja' par spra'dzienu Ri'ga', Dammes iela', kura' ga'ja boja' firmas "Respekts Ltd" prezidents Aleksandrs L'ubic's. Policija ve'l neesot noskaidrojusi nozieguma organize'ta'jus, tac'u tai radus'a's vaira'kas versijas par spra'dzienu. S'a' nozieguma "rokraksts" esot li'dzi'gs spridzina's'anai pirms daz'iem me'nes'iem Dzirciema iela', kad lifta tika fiziski izni'cina'ts naftas uze'n'me'js Sergejs Generalovs. Tas l'aujot doma't, ka nozieguma izpildi'ta'ji ir vieni un tie pas'i cilve'ki, kuri sava' "amata'" nebut nav diletanti. Spridzeklis ar lielu jaudu, pe'c izmekle's'anas ieprieks'e'jiem datiem, iespe'jams, bijusi plastiska bumba, kuru izmantos'ana noziegumos Latvija' li'dz s'im nav pieredze'ta. Krimina'lpolicijas prieks'nieks Aloizs Blonskis uzskata, ka s'i' bumba uzspridzina'ta ar ta'lvadi'bas ieri'ci, un iespe'ams, vare'ja bu't paredzta gluz'i citam cilve'kam, kura dzi'vokl'a ieeja atrodas taja' pas'a' ka'pn'u telpa'. Turkla't gan L'u'bic's, gan ka'das bankas viceprezidents no atta'luam esot izskati'jus'ies apme'ram viena'di gan auguma, gan k'ermen'a komplekcijas zin'a', turkla't abiem bijis paradums iet pastaiga'ties ar saviem sun'iem. Taja' pas'a' diena' pe'c spra'dziena bankas darbibieks aizvedis no sava dzi'vokl'a iedzi'vi, ka ari' g'imeni pagaida'm nenoskaidrota' virziena'. Noskaidrots, ka boja' ga'jus'ais A.L'ubic's bijis visai plas'a me'roga zagtu automas'i'nu pirks'anas un pa'rdos'anas nelega'lais starpnieks. Vin'a dzi'vokli' atrasti daz'a'du automas'i'nu dokumenti, ka' ari' specia'la aparatu'ra zagtu automas'i'nu dzine'ja numuru pa'rveidos'anai un muni'cija. Bez tam datora', kas atradies A.L'ubic'a dzi'vokli', izmekle's'anas darbinieki atradus'i plas'u datu banku par daz'a'da'm Latvija' reg'istre'ta'm automas'i'na'm. S'obri'd aizture'ti tri's Salaspils iedzi'vota'ji, kuri nodarbojus'ies ar spridzekl'u tirdznieci'bu, ka' ari' vaira'ki muni'cijas pirce'ji - tostarp ari' viens policists. Pie tirgon'iem atrastas 66 trotila briketes, 5 plastika'ta bumbas (400 g katra), 60 pulksten'a meha'nismi, daudz detonatoru, kaujas grana'tu, daudz daz'a'du ieroc'u patronu. Saeimas plena'rse'de' 21.decembri' Saeimas deputa'i nobalsoja par korupcijas nove'rs'anas likuma normu sta's'anos spe'ka' tikai pe'c na'kama' gada 1.ju'nija. S'i's normas, ja ta's sta'tos spe'ka' likuma sa'kotne'ja' varianta', atl'autu Saeimas deputa'iem ta'pat ka' cita'm valsts amatpersona'm san'emt darba samaksu tikai par savu valsts amatpersonas piena'k'umu pildi's'anu. Saeimas Juridiska's komisijas pa'rsta'vis Aivars Endzin's' ("Latvijas cel's'") par galveno argumentu likuma spe'ka' sta's'ana's termin'a atcels'anai nosaucis ta' normu pretrunas ar citiem likumiem. Saeimas Ka'rti'bas rullis paredz, ka Saeimas deputa'i var savienot darbu Saeima' ar citu algotu darbu, ja vin'iem to atl'auj Saeima. Savuka'rt korupcijas nove'rs'anas likuma normas vin'iem to aizliegtu dari't no 19.gada 1.janva'ra. Tas nebija pa pra'tam vaira'kumam deputa'tu, li'dz ar to pretlorupcijas likuma normas sta'sies spe'ka' ve'la'k. Pret korupcijas nove'rs'anas likuma normu atcels'anu uz 5 me'nes'ie balsoja tikai Dz.A'bik'is, J.A'damsons, P.Apinis, J.Lagzdin's', V.Kris'topa'ns, A.Tomas'u'ns (visi - cel'inieki), G.Enin's', E.Grinovskis (zemsavies'i) un J.Vidin's' (te'vzemietis). G'enera'lprokuratu'ras darbiniekiii 22.decembri' uzra'i'jus'i jaunu apsu'dzi'bu "Bankas Baltija" Uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'jam Aleksandram Laventam. Apsu'dzi'ba par kaitnieci'bu nolu'ka' va'jina' valsti papildina'ta ar cita'm A.Laventa kaitnieciskos nolu'kus apliecinos'a'm epizode'm. Papildu apsu'dzi'ba uzra'di'ta ari' pe'c Krimiona'lkodeksa 144.p.4.d. par mantas piesavina's'anos lielos apme'ros, ka' ari' pe'c Krimina'l'kodeksa 1617.p.2.d. par l'aunpra'ti'gu "Bankas Baltija" noves'anu li'dz bankrotam, kas nodari'jis bu'tisku kaite'jumu valstij. A.Lavents kopa' ar "Bankas Baltija" prezidentu Ta'li Freimani tika apciertina'ts 1995.gada ju'nija'. Toreiz vin'iem uzra'di'ja apsu'dzi'bu par kaitnieci'bu. Ve'la'k veseli'bas sta'vokl'a de'l' T.Freimanis no ieslodzi'juma tika atbri'vots. Saeimas prieks'se'de'ta'ja Ilga Kreituse 22.decembra preses konference' pazin'ojusi, ka dari's visu, lai tiktu turpina'tas pa'rbaudi'tt lietas, kas saisti'tas ar Ministru prezidenta Andra S'k'e'les uzn'e'me'jdarbi'bu: "Es turpina's'u dari't visu, lai pa'rbaudes lieta nona'k' li'dz pilni'gai skaidri'bai. To s'obri'd nevar apture't, jo ta' ir aizga'jusi pietiekami ta'lu. Ja izmekle's'anas lieta tiks apture'ta, tad taisni'ba bu's A'damsonsm." Saeimas prieks'se'de'ta'ja apliecina'jusi, ka pe'c 21.decembra plena'rse'de' izskane'jus'aja'm J.A'damsona un M.Gail'a runa'm vin'a sapratusi, ka neve'rte' J.A'damsonu tik zemu, ka' M.Gailis. J.A'damsons esot profesiona'lis ar pietiekami labu izgli'ti'bu un lielu praktiska' darba pieredzi. Pe'c s'o cilve'ku runa'm I.Kreitusei radusies saju'ta, ka Saeimas za'le' sabieze' gaiss. I.Kreituse izteikusi viedokli, ka neesot norma'la situa'cija, kad Saeimas un Valsts prezidenta ieve'le's'anas laiks ir ats'k'iri'gs. Ari' tagad notiekos'a's diskusijas starp prezidentu un Saeimu apliecinot, ka Saeima' nav vairs to spe'ku, kas ieve'le'ja prezidentu. Prezidentam neesot pat savas partijas un atsevis'k'as frakcijas Saeima', ta'pe'c prezidents esot ja'pa'rve'l uzreiz pe'c Saeimas ve'le's'ana'm. Premjera kandida'ta izraudzi's'ana esot prezidenta vieni'gais politiska's atbildi'bas solis. Ja Saeima premjera kandidatu'ru neapstiprina, tad nevis Saeima ja'atlaiz', bet bu'tu ja'atka'pjas prezidentam. Satversme' vajagot ari' normu, kas noteiktu, cik reizes un ka'da' termin'a' prezidentam ja'nosauc premjera amata kandida'ts yun cik ilga' laika' vin'am ja'sasta'da valdi'ba. Ari' Saeimas ve'le's'anas bu'tu ja'ri'ko ne biez'a'k ka' reizi c'etrios gados. Lai gan valdi'bas deklara'cijas veidota'ji ieraksti'jus'i deklara'cija' apn'ems'anos nemaini't Satversmes pamatprincipus, I.Kreituse to uzskatot par deklara'cijas paraksti'ta'ju savstarpe'ku kok'ete's'anu. Latvijas Robez'apsardzi'bas spe'kos vismaz viens - Ludzas bataljons - nu ir pilni'gi nodros'ina'ts ae sakaru tehniku. Lauderu pagasta' robez'sargi uzsta'di'jus'i staciona'ro radiostaciju, ko kopa' ar "motorola" siste'mas mobilaja'm un pa'rne'sa'jamaja'm ra'cija'm robez'sargi san'e'ma ka' da'vija'numu no Zviedrijas. Kopuma' da'vina'jums ir USD 400.000 ve'rts. Kops' 1993.gada, kad Zviedrijas valdi'ba sa'ka sadarbi'bu ar Latviju Austrumu robez'as nostiprina's'ana', Zviedrija Latvijas robez'sargiem uzda'vina'jusi daz'a'du apri'kojumu USD 600.000 ve'rti'ba'. Turpma'k zviedri pali'dze's'ot Re'zeknes ma'ci'bu centram. Uz jauna' telpa'm Brun'inieku un Avot ielas stu'ri' (nepat uzceltajai e'kai ve'l neesot pies'k'irts numurs) no Klostera ielas 4 pa'rce'lies Ieks'lietu ministrijas Tiesu eksperti'z'u centrs. Jaunaja's telpa's iespe'jams uzsta'di't aparatu'ru, kas li'dz s'im atardusies noliktava'. jaunaja' centra' daudz kvalitati'va'k un a'tra'k vare's'ot veikt vballistiska's, fonoskopiska's, daktoskopiska's, k'i'miska's, narkotisko vielu, kra'svielu, biolog'iska's, pa'rtikas, alkohola u.c. eksperti'zes, kas nepiecies'amas tiesai. Nepati'kamu da'vanu ventspilniekiem pirms Ziemassve'tkiem saga'da'ja osta' pe'c kravas iena'kus'ais tankkug'is "Gelovani" ar Maltas karogu. Uzpildot degvielu, kug'a komandas nolaidi'bas de'l' noticis pa'rle'jums un apt. pusotra tonna kravas izlijusi uz kla'ja un dal'e'ji nokl'uvusi ari' u'deni'. Par s'o pa'rka'pumu kug'a kapteinim na'cies samaksa't USD 2000 un Ls 150 lielu naudas sodu. =========================================================== Uz zemes - sniega kupenas, debesi's - ma'kon'u kupenas. No ri'ta sniga liela'm, liela'm pa'rsla'm, bet tagad spi'd saule. Ve'ja nav, un termometrs ra'da -5 (nakti' bija krietni auksta'ks -13..-17). Paldies par mi'l'ajiem un sirsni'gajiem Ziemassve'tku un Jangada ve'le'jumiem!!! =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests