=========================================================== S' A' J A' S D I E N A' S =========================================================== Bijus'ajam lauksaimnieci'bas ministram Dainim G'e'g'erim prokuratu'ras darbinieki 22.decembri' "Latas International" lietas ietvaros uzra'di'ja apsu'dzi'bu par nolaidi'bu un dienesta sta'vokl'a l'aunpra'ti'gu izmantos'anu. Ka' dros'i'bas li'dzeklis D.G'e'g'erim pieme'rota Ls 10.000 liela dros'i'bas nauda, kas ja'samaksa' li'dz 1996.gada 16.janva'rim. Apsu'dzi'ba par nolaidi'bu balsti' ta uz to, ka D.G'e'g'eris, bu'dams ministrs, nav piena'ci'gi kontrole'jis "Latas Int." darbi'bu, ka' ari' neve'ri'gi pildi'jis savus ties'os piena'kumus, ta'de'ja'di valstij nodari'ts bu'tisks kaite'jums. Viens no pieme'riem tiek mine'ta Ma'ra Sprog'a iecels'ana par "Lata Holding" direktoru bri'di', kad vin's' ien'e'ma "Latas Int." g'enera'ldirektora amatu. "Latai Holdig" vajadze'ja kontrole't "Latas Int." darbi'bu, tac'u vaira'k neka' gadu M.Sprog'is darboja's abos amatos un forma'li kontrole'ja pats sevi. Inkrimine'taja' apsu'dzi'ba' par nolaidi'bu mine'ti ari' pa'rka'pumi, iecel'ot "Lata Int." valsts pilnvarniekus. Sasskan'a' ar likumu ministram ar s'iem cilve'kiem ja'nosle'dz li'gums, tac'u "Latas" gadi'juma' tas nav dari'ts. Ta' ka' valsts pilnvarnieku statuss "Lata'" nebija juridiski noformule'ts, forma'li vin'i nevar atbilde't par notikus'aja'm nelikumi'ba'm. Saskan'a' ar izvirzi'to apsu'dzi'bu par l'aunpra'ti'gu dienesta sta'vokl'a izmantos'anu D.G'e'g'ers akcepte'jis sistema'tisku "Latas Int." naudas li'dzekl'u nodos'anu Lauksaimnieci'bas ministrijas (LM) A're'jo ekonomisko sakaru departamentam. Turkla't s'a'da ri'ci'ba veicina'jusi "Latas Int." atkari'bu no vados'aja'm LM amatpersona'm. Apsu'dze'ta' "Latas Int." g'enera'ldirektpre Edi'te Jansone pe'c D.G'e'g'era nora'di'juma pa'rskaiti'jusi USD 8000, lai iega'da'tos aviobil'etes D.G'e'g'era un bijus'a' LM A're'jo ekonomisko sakaru departamenta direktora Gata Kru'zes omande'jumam. 1992.gada' daz'a'du ministrijas amatpersonu a'rzemju komande'jumiem tika izte're'ti USD 48.750 "Latas" naudas. Prokuratu'ra konsate'jusi, ka vismaz 14 gadi'jumos s'os komande'jumus par ta'diem var uzskati't tikai nosaci'ti, jo neesot i'stas pa'rlieci'bas par s'o a'rzemju braucienu lietderi'gumu. Prokuratu'ras ri'ci'ba' esot ve'l citas epizodes, kas nora'dot uz D.G'e'g'era personisko mantisko ieinterese'ti'bu daz'a'du jauta'jumu ka'tos'ana' un ta'de'ja'di liecinot par l'aunpra'ti'gu dienesta sta'vokl'a izmantos'anu. (<>.) =========================================================== Indija' aizture'tie pieci Latvijas iedzi'vota'ji, kurus tur aizdoma's par ieroc'u kontrabandu (sk. vakardienas "S'aja's diena's"), esot valsts a/s "Latvijas avioli'nijas" darbinieki - Aleksandrs Klis'ins, Ol'egs Gaidas's, Igors Timmermans, Igors Moskvins un Jevgen'ijs Antimenko. C'etri no vin'iem bijus'i pasta'vi'gie Latvijas iedzi'vota'ji, bet vienam Latvija' bijusi pagaidu uzture's'ana's atl'auja. Visiem pieciem "Latavio" darbiniekiem bijis tri's me'nes'u atval'ina'jums, kura laika' vin'i nosle'gus'i li'gumu ar Honkongas c'a'rterreisu aviosabiedri'bu "Carol Air Services Ltd.". S'i' sabiedri'bs 1995.gada 15.novembri' no "Latavio" bija nopirkusi lidmas'i'nu "AN-26", ar kuras pali'dzi'bu veikta ieroc'u kontrabanda. =========================================================== Centra rajona tiesa pagarina'jusi apsu'dze'ta' "Bankas Baltija" Uzraudzi'bas padomes prieks'se'de'ta'ja Aleksandra Laventa apcietina'juma termin'u li'dz 1996.gada 28.februa'rim. Laventam uzra'di'ta jauna papildina'ta apsu'dzi'ba par kaitnieci'bu, l'aunpra'ti'gu "Bankas Baltija" noves'anu li'dz bankrotam, ka' ari' par naudas li'dzekl'u - USD 15.600.914,46, Ls 10.000.000 un DEM 248.632,90 piesavina's'anos. =========================================================== Janva'ri' sa'ksies kompensa'ciju izmaksa par bankrote'jus'u atzi'ta's "Latintra'des" bankas noguldi'ta'jiem. Pirmie 200 latu kompensa'cijas san'ems pensiona'ri. Ta's izmaksa's Ri'ga', Tea'tra iela' 3. =========================================================== Kaut gan likums paredz, ka obliga'tai automas'i'nu civiltiesiskai apdros'ina's'anai ja'sa'kas 1996.gada 1.janva'ri', ta' vare's sa'kties tikai 1.apri'li'. Tam esot s'a'di iemesli: ar nove'los'anos izveidots Satiksmes birojs, kam ja'pa'skata apdros'ina's'anas noteikumi un tarifi; ve'l nav izsniegta neviena licence, kas atl'autu nodarboties ar automas'i'nu obliga'to apdros'ina's'anu. =========================================================== Rudeni' veicot revi'zijas zemessardze', Valsts Kontrole (VK) konstate'jusi saimnieciskos dari'jumus, kuros, pe'c VK atzinuma, nav pa'ra'k taupi'ta nauda. Atkla'ti saimnieciskie li'gumi par vecu, bet da'rgu apvidus mas'i'nu iega'di un da'rgu formas e'rpu s'u's'anu. 1993.gada oktobri' zemessardze (ZS) bija nosle'gusi li'gumu ar Lielbrita'nijas firmu "Allmakes Projects Ltd." par 100 vecu apvidus mas'i'nu "Land Rover 109" piega'di. Daz'as mas'i'nas bija raz'otas pat 1972.gada'. Par vienu mas'i'nu bija noteikta cena Ls 4500, bet par katras mas'i'nas restaure's'anu firma' "Labais krasts" - ve'l Ls 1800. VK atkla'ja, ka ZS ri'kotaja' konkursa' par formas te'rpu s'u's'anu uzvare'ja firma "Ljuvek", kas 1200 formas te'rpus pieda'va'jusi uzs'u't par Ls 274.000, lai gan ZS pa'rraudzi'ba' esos'ais valsts uzn'e'mums "Vieni'ba" pasu'ti'jumu bu'tu veicis par Ls 211.000. Ve'l vieks VK atkla'tais pa'rka'pums saisti'ts ar to, ka ZS no sava budz'eta apmaksa'jusi firmas "Labais krasts" re'k'inu par elektri'bu - Ls 130. VK neesot skaidri'ba par sporta nama "Aurora" piederi'bu, jo ar valdi'bas le'mumu tas nodots ZS, bet pas'laik taja' saimnieko Zemgales pas'valdi'bas uzn'e'mums "Zemgale" un ZS tai maksa'jot i'ri. =========================================================== Apdros'ina's'anas sabiedri'bu licence's'anas komisijas se'de' anule'ta apdros'ina's'anas sabiedri'bas "Alba" licence, jo sabiedri'ba nebija nore'k'ina'jusies ar saviem kreditoriem. =========================================================== Latvijas Banka atl'a'vusi a/s "Latvijas Ekonomiska' komercbanka" (Lateko banka) palielina't statu'tkapita'lu li'dz 1,5 milj. latu. "Lateko" ir vide'ji liela Latvijas komercbanka, kuras pamatkapita'ls 20.decembri' bija 1,13 milj. latu, bet akti'vi - 8,49 milj. latu. =========================================================== Akciju komercbanka "Ri'ga-bank" nosaukums turpma'k' bu's a/s "Trasta komercbanka". Bankas akciona'ri izve'le'jus'ies nosaukumu, kas atspogul'o bankas jauno strate'g'iju - klientu li'dzekl'u pa'rvaldi's'anu. =========================================================== Nakti' no 25. uz 26.decembri Salacgri'vas centra' izce'la's ugunsgre'ks, un nodega gandri'z gadsimtu vecs koka nams, kura' atradies pilse'tas policijas iecirknis un zemessardzes s'ta'bs. Esot aizdomas par l'aunpra'ti'gu dedzina's'anu. =========================================================== Vaira'k neka' 100 mazul'u no Latvijas be'rnu namiem bija ieradus'ies Ri'ga', lai piedali'tos Valsts prezidenta kundzes Ainas Ulmanes ri'kotaja' sve'tku egli'te'. Kopa' ar be'rniem rotal'a's ga'ja, dzieda'ja, dancoja un par Ziemassve'tku veci'ti un Lel'l'u tea'tra aktieriem prieca'ja's ari' Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Be'rni san'e'ma ari' valsts a/s "Laima" saldumus. =========================================================== Valsts prezidenta Guntis Ulmanis piedali'ja's Berg'u pamatskolas jauna's e'kas atkla's'ana'. Tagad 145 be'rni vare's apgu't zini'bas jauna's, gli'ta's telpa's. =========================================================== Analize'jot 1995.gada notikumus, par poziti'viem Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinis Latvijas uzn'ems'anu Eiropas Padome' un noteikto virzi'bu uz Eiropas Savieni'bu, veiksmi'gu jauna's valdi'bas sasta'di's'anu li'dz Ziemassve'tkiem, ka' ari' vizi'tes Va'cija', Ukraina', Zviedrija' un ANO. Par liela'ko neveiksmi, kas izraisi'jusi pa'rdomas un neuztici'bu pasaules valstu vidu', G.Ulmanis uzskata "Bankas Baltija" kri'zi. Prognozes liecinot, ka s'i' kri'ze bu's'ot ju'tama ve'l na'kamos piecus gadus. S'ogad strauji samazina'jus'ies valsts ien'e'mumi un ieks'zemes kopprodukts, un s'o procesu G.Ulmanis saista ar ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem gan Latvija', gan a'rpus ta's. Ka' tums'u notikumu G.Ulmanis mine'jis ari' Izrae'las premjerministra Ichaka Rabina noslepkavos'anu. Runa'jot konkre'ti, piem., par Eiropas Savieni'bu, Valsts prezidents izteicis pa'rlieci'bu, ka Latvijai tagad vairs nav ieks'e'jo lietu, jo tagad viss esot me'rojams ar Eiropas Savieni'bas me'rauklu. G.Ulmanis uzsve'ris, ka Eiropas Savieni'bas na'kotne vaira'k bu's'ot atkari'ga nevis no pas'reize'ja' dali'bvalsti'm, bet gan no 11 asocie'taja'm valsti'm - tostarp ari' Latvijas. Ta' ka', pe'c prezidenta teikta', neesot i'sti skaidrs, ka' me's gribe'tu ieiet Eiropas Savieni'ba', esot nepiecies'ams veidot plas'u dialogu par Latvijas un Eiropas attieci'ba'm. G.Ulmanis apgalvojis, ka politiska' konfronta'cija, kas Latvija' valdi'jusi li'dz valdi'bas sasta'di's'anai. esot beigusies. Atgriez'oties pie kaisli'ba'm ap Ministru prezidentu Andri S'k'e'li, G.Ulmanis, kuru bijus'ais ieks'lietu ministrs Ja'nis A'damsons bija iepazi'stina'jis ar pret A.S'k'e'li ve'rstajiem faktiem, teicis: "Fakti, ko man, uzraksti'tus uz papi'ra, atnesa par S'k'e'li, radi'ja pa'rlieci'bu, ka tikai S'k'e'le man ir ja'izvirza par Ministru prezidentu". S'iem faktiem neesot praktiska seguma par s'a' cilve'ka ri'ci'bu un darbi'bu un tie vispirms ir izdoma'ti, lai pe'c tam tos piera'di'tu. Tome'r, ja s'a'da veida "aizdomu procesi" valsti' turpina's'oties, Valsts prezidentam "bu's ja'cel' ka'ja's sabiedri'ba un ja'aicina ta' uz diskusiju", jo nedri'kstot piel'aut, ka Latviju pa'rn'em "vaja's'anas, izsekos'anas un aizdomu ma'nija". =========================================================== Laiks ta'ds, ka'dam tam ziema' piena'kas bu't - sniegs li'dz cel'iem (un pa druskai piesnieg kla't), rietenis nez'e'lo l'autin'u jau ta' sala' stingstos'os locekl'us, un termonetrs nakti' ra'di'ja -15 (Liepja')..-23 (Ainaz'os), bet tagad - diena' - -10. Ko ve'l? Ve'l jau ir ari' i'stie ziemas prieki - sle'pos'ana, slidos'ana, zemledus zveja, s'l'u'ks'ana no kalnin'iem ar ragavin'a'm un bez ta'm, bris'ana pa milzi'gaja'm kupena'm, sniega e's'ana, la'steku su'ka's'ana (ja var atrast), zi'li's'u un zvirbul'u baros'ana utt. Kas gan var bu't laba'ks par i'stu ziemu Latvija'? =========================================================== IEVANDAS zin'u dienests