=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== o Rģgas Dome nolčmusi pieųęirt aizdevumus tiem iedģŲvotājiem, kas včlčsies iegādāties dzģvokīus. Runasvģri aizdos tik daudz naudas, lai rģdzinieks varčtu nopirkt septišus dzģvojamās platģbas kvadrātmetrus. Naudu aizdos uz 3 gadiem ar procentu likmi - 6 % gadā. Priekųroka aizdevumu sašemųanā bśs represčtajiem, daudzbčrnu åimenčm un personām, kas dzģvo mājās bez črtģbām. =========================================================== o "Parekss Holding" prezidents Viktors Krasovickis nolčmis iegādāties Ginesa rekordu grāmatā reåistrčtu lożu necaurųaujamu "Rolls-Royce" limuzģnu, uzskatot to par īoti izdevģgu kapitālieguldģjumu. Tā cena ir 450.000 sterlišu mārcišu jeb 360.000 latu. Limuzģns izgatavots pčc kāda Austrumu ųeiha pasśtinājuma un patlaban atrodas Šujorkā. Lai gan Krasovickis auto pčrk savām vajadzģbām, tās oficiālais pircčjs ir Parekss banka. =========================================================== o Bankas Baltija prezidents Uldis Klauss preses konferencč pazišojis, ka centģųoties panākt, lai par spčkā neesoųu tiktu atzģts lģgums, pčc kura Bankas Baltijas ģapųumi tiek ieęģlāti Latvijas Kuåniecģbai. Atbildot uz żurnālista jautājumu, vai tas neizputinās Latvijas Kuåniecģbu, U.Klauss atbildčjis: višų gan nezinot, cik Latvijai ir kuåu, bet, višaprŌt, gan jau kuåniecģbas pastāvčųanu tas neapdraudčųot. Savkārt Latvijas Kuåniecģbas vadģba, paużot pilnģgu neizpratni par Bankas Baltija prezidenta pazišojumu brģdģ, kad Latvijas Kuåniecģba sākusi realizčt savas likumā paredzčtās tiesģbas, uzsver, ka nav nekāda tiesiska pamata apųaubģt ųo ęģlas lģgumu. U.Klauss arģ pavčstģjis, ka laika trśkuma dčī esot īoti virspusčji iepazinies ar bijuųo Bankas Baltija vadģtāju iesniegto bankas atveseīoųanas plānu. Taąu tas višu nekavčja pavčstģt: "Ųis nav uzskatāms par Bankas Baltija atveseīoųanas plānu, jo atveseīoųanas plānam jābśt k a p i t ā l a m". U.Klauss arģ neuzskata, ka višam jābśt atbildģgam par Bankas Baltija finansiālo stāvokli un bankas izdzģvoųanu. Par to liecina arģ viša vārdi: "Es neesmu atbildčtājs par finansu lģdzekīu iegśųanas ceīiem Bankas Baltija atveseīoųanai. Es atbildu par Bankas Baltija administrāciju". Tas tomčr neattaisno Klausa neinformčtģbu par notiekoųo "paųa saimniecģbā". Klauss pats atzinies, ka višam neesot nojausmas, kas ģsti ir Bankas Baltija parādnieki paųu mājās - tā kā višų neesot "dzimis un audzis Latvijā", višam ųo firmu vārdi neko neizsakot. Višų lģdz ųim nav iedomājies arģ pieprasģt nepiecieųamās zišas par ųģm firmām no LR Uzščmumu reåistra, paskaidrodams, ka uzskata to par konfidenciālu informāciju. Komentčdams Latvijas komercbanku krģzes izraisģtās negatģvās sekas, Klauss "mierinājis" klātesoųos, ka jau jślijā Latvijas iedzģvotāji bez bażām varčųot noglabāt savu naudišu, piem., Francijas "Banque Societe Generale" filiālč, ko atvčrųot Rģgā. Un varbśt Latvijas komercbankas kādreiz arģ atgśųot pozitģvu imidżu noguldģtāju acģs - to sekmčųot konkurences cģša ar ārzemju finansu iestādčm, kas jau tuvākajā laikā visai plaųi izvčrsģųot savu darbģbu Latvijā. Latvijas komercbanku sistčmai nekādus draudus nevarot izraisģt iespčja, ka cilvčki turpmāę uzticčsies ārzemju bankām. =========================================================== o 21.jśnijā Latvijas Banka kā viens no Bankas Baltija kreditoriem iesniedza Saimnieciskajā tiesā prasģbu atzģt Banku Baltija par maksātnespčjģgu. Tiesa prasģbu izskatģs 27.jśnijā. Tas, ka banku atzģs par maksātnespčjģgu, včl nenozģmčs bankas "mirųanu" - saskašā ar Latvijas likumdoųanas aktiem, ja banka spčj atjaunot savu darbģbu, Saimnieciskā tiesa var savu lčmumu pārskatģt un atzģt banku atkal par maksātspčjģgu. =========================================================== o Saeima ārkārtas plenārsčdč 21.jśnijā galģgajā lasģjumā pieščma likumu "Par valsts un paųvaldģbu dzģvojamo māju privatizāciju", kurā noteikti pamatprincipi valsts un paųvaldģbu dzģvokīu fonda, kā arģ mākslinieku darbnģcu privatizācijai. Likums paredz tikai un vienģgi brģvprātģgu dzģvokīu privatizāciju bez piespiedu elementiem. Svarģgākais darbs ųajā procesā bśųot jāveic paųvaldģbām. Atrisināta arģ to pastāvģgo iedzģvotāju problčma, kas včlčsies iegādāties dzģvokīus privātģpaųumā. Pilsoši varčs privatizčt gan dzģvokīus, gan zemi, bet ārpilsoši, privatizčjot dzģvokli, varčs iegśt zemes nomas tiesģbas par tādu paųu cenu kā pilsoši, tādu zemi iegādājoties ģpaųumā. Ųāda norma atviegloųot iespčju ārpilsošiem pārdot dzģvokli pilsošiem. Dzģvokīus varčs privatizčt par sertifikātiem un arģ par latiem. Izģrčtu dzģvokli piedāvās privatizčt tā ģrniekam un viša åimenes locekīiem. Ja ģrnieks atteiksies, dzģvoklis privatizācijai citām personām piedāvāts netiks, atskaitot gadģjumus, kad tas tiks darģts ar ģrnieka un viša åimenes locekīu notariāli apstiprinātu atteikųanos, vienojoties ar privatizčtgriboųu personu. Savkārt neizģrčtie dzģvokīi vispirms tiks piedāvāti atklātā izsolč avārijas māju iemģtniekiem, personām, kas dzģvo denacionalizčtās mājās, daudzbčrnu åimenčm un komunālo dzģvokīu iemģtniekiem. Pircčjs varčs nomaksāt pirkuma maksu 10 gadu laikā. Dzģvokīu privatizācija tiks uzsākta ų. g. 1.novembrģ. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests