=========================================================== V A K A R L A T V I J Â =========================================================== 3. júlijâ Saimnieciskâ tiesa, lemjot par Bankas Baltija (BB) administratoriem, øajâ amatâ neiecèla nevienu no piedâvâtajâm kandidatúrâm. Tiesa atcèla no amata ar iepriekøèjo spriedumu norìkotos BB administratorus auditorfirmas ARTHUR ANDERSEN Rìga biroja direktori Valdu Eversoni un Tieslietu ministrijas valsts sekretâra vietnieku Modri Supi un nolèma, ka valsts institúcijâm, BB kreditoriem un Latvijas Komercbanku asociâcijai lìdz 10.júlijam jâiesniedz saimnieciskajâ tiesâ BB iespèjamâs administratora kandidatúras un viðu darbìbas programmas. Tiesa noteica, ka lìdz administratora ieceløanai BB pârvalda tâs prezidents Uldis Klauss, pieaicinot øo funkciju izpildìøanai nepiecieøamos speciâlistus. Eversonai un Supem jânodod maksâtnespèjìgâs BB prezidentam Klausam bankas zìmogs un izðemtie dokumenti. Saimnieciskâ tiesa øo lietu turpinâs izskatìt 10. júlijâ. =========================================================== <>. Saskaðâ ar lìgumu starp BB un banku InterTEK par kredìtu cesiju øai Maskavas bankai pagâjuøâs nedèîas laikâ vajadzèja atrisinâties jautâjumam ar Krievijas valsts obligâciju nodoøanu BB. Minètajâ lìgumâ paredzèts, ka divu mèneøu laikâ BB un InterTEK jânoslèdz cits lìgums par Krievijas vèrtspapìru saðemøanu un uzglabâøanu apmaiðâ pret BB kredìtiem. Ja septiðas dienas pèc øiem diviem mèneøiem obligâcijas BB nav atdotas, tai ir tiesìbas lìgumu lauzt. Tâ kâ lìgumi ar InterTEK parakstìtu 26. un 27. aprìlì, termiðø beidzas 3. un 4. júlijâ. InterTEK padomes priekøsèdètâjs Aleksejs Miroðuks gan <> apgalvojis, ka øai Krievijas bankai esot pilnìgi vienalga, vai minètais lìgums stâsies spèkâ vai ne. =========================================================== Prokuratúra BB lietâ nopratinâjusi bankas bijuøo kredìtuzraudzìbas daîas vadìtâju Marinu Podîevskihu - vienu no nedaudzajiem BB darbiniekiem, kura esot bijusi informèta par bankas komercnoslèpumiem. Viða bankas vadìbas uzdevumâ piedalìjâs BB 80 milj. latu kredìtportfeîa pârdoøanâ Maskavas bankai InterTEK. Tâ kâ Podîevskihas atraøanâs pèdèjâ laikâ nav zinâma, prokuratúra lemj par viðas meklèøanu. =========================================================== Saeimas frakcija "Tèvzemei un Brìvìbai" Saeimas prezidijâ iesniegusi likumprojektu "Par Bankas Baltija sanâciju un bankrotu". Tajâ noraidìta iespèja BB radìtos zaudèjumus segt no valsts budýeta, vai, kâ plâno valdìba, no ârvalstu kredìtlìdzekîiem. Tèvzemieøi uzskata, ka par radìtajiem zaudèjumiem jâatbilt BB akcionâriem un vadìtâjiem. =========================================================== Kopø BB pârtraukusi darbu un atzìta par maksâtnespèjìgu, tâ no saviem kreditoriem saðem iesniegumus ar lúgumu atdot ieguldìto naudu. Turpmâk naudas noguldìtâjiem BB pretenzijas bús jâraksta pèc noteiktas formas. Pieteikuma jèga - apzinât bankas klientus, turpmâk nodroøinot viðu noguldìjumu atmaksu. Kreditoram, ierodoties BB, jâuzrâda sava noguldìtâja apliecìba un jâaizpilda iesniegums. Noteikts, ka øis pieteikums jâiesniedz 3 mèneøu laikâ jebkurâ BB filiâlè. Derìgi búøot arì iepriekø rakstìtie iesniegumi. =========================================================== Ministru prezidents, viesojoties <> redakcijâ, darìjis zinâmu, ka valdìba visiem noguldìtâjiem garantè izmaksât lìdz Ls 500 lielu naudas summu. Ja noguldìjums pârsniedz Ls 500, tad visu pârèjo, kas ir virs minètâs summas, valdìba negarantè izmaksât. Apt. Ls 100-200 iedzìvotâji varèøot saðemt jau augustâ, bet pârèjo summu - vèlâk. Tâpat valdìba sola izsniegt aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem uzðèmèjsabiedrúbâm, kuras savus lìdzekîus zaudèjuøas BB. Lai saðemtu kredìtu, uzðèmèjiem jâgrieýas Finansu ministrijâ ar rakstisku lúgumu. Valdìba jau kârtojot formalitâtes, lai no Starptautiskâ valúìtas fonda aizðemtis 51 milj. latu. Valsts ârèjais parâds netikøot palielinâts, jo øì summa Latvijai jau esot iedalìta lata stabilizâcijasn fondam. lai visiem BB noguldìtâjiem izmaksâtu lìdz Ls 500, nepiecieøami 65 milj. latu. Tas apmierinâøot 82 % BB noguldìtâju. Pârèjiem 18 % noguldìjumu summa pârsniedzot Ls 500. Øobrìd tiekot darìts viss iespèjamais, lai atgútu naudu no tiem, kas ir parâdâ BB. Tâpat BB ìpaøumiem uzlikts arests. Konstatèts, ka BB Uzraudzìbas padomes priekøsèdètâjam Aleksandram Laventam 160 uzðèmèjsabiedrìbâs piederot akcijas vai kapitâla daîas. =========================================================== Zemessardzes atmìnèøanas speciâlisti uzsâkuøi ebreju masu terora upuru kapu vietas atmìnèøanu Jelgavas rajonâ. Jelgavas ebreju kopienas locekîi iecerèjuøi øajâ vietâ izveidot bojâ gâjuøo ebreju piemiðas vietu. =========================================================== Latvijâ ieradusies Eiropas Parlamenta deputâte Elizabete Rèna, lai sagatavotu ziðujumu par Latvijas gatavìbu kîút par Eiropas Savienìbas (ES) dalìbvalsti. Ziðojuma apjoms bús 10 lpp. un tas atspoguîos Latvijas vèsturi, politisko situâciju un sistèmu kopumâ. Tajâ búz izklâstìts arì ekonomiskais stâvoklis, kultúras, izglìtìbas, cilvèktiesìbu un vienlìdzìbas jautâjumi. Kâ galvenos øæèrøîus Latvijas ceîâ uz ES Rèna minèjusi paøreizèjo ekonomisko sitâciju, banku krìzi un laksaimniecìbas problèmas. =========================================================== Saeimas Valsts pârvaldes un paøvaldìbu komisija sagatavojusi izskatìøanai 1. lasìjumâ likumprojektu "Par noziedzìgâ un nelikumìgâ veidâ iegút finansu lìdzekîu legalizâcijas ierobeýoøanu", kas paredz ienâkumu deklarèøanu, piem., gadìjumos, kad persona iegâdâjas nekustamo ìpaøumu, kura vèrtìba pârsniedz Ls 5000 latus. Pret øo likumprojektu iebildusi Budýeta un finansu komisija (likums búøot gúti izpildâms), taàu atbalstu tam izteicis Latvijas Bankas prezidents, Nacionâlâ noziedzìbas novèrøanas padome, ko vada Ministru prezidents. =========================================================== Par naudas lìdzekîu piesaistìøanu no iedzìvotâjiem Latvijas Bankas valde nolèmusi atsaukt licenci a/s "Lombards Nauda un labklâjìba". Saskaðâ ar likumu lombardi nedrìkst piesaistìt naudas noguldìjumus. Tie veic tikai naudas apmaiðu pret mantas æìlu. =========================================================== Latvijas un Igaunijas premjeri panâkuøi vienoøanos, ka abas valstis atkâpjas no iepriekøèjâs nostâjas - tas nozìmè, ka Latvija vairs neuzstâs, lai Rìgas júras lìcis ir iekøèjie údeði un tie jâapsaimnieko kopìgi. Par to Igaunijas valdìba apsolìjusi, ka neuzskatìs Roðu salu kâ daîu no arhipelâga. Iespèjams, ka tuvâko mèneøu laikâ ar Igauniju tiks parakstìts arì brìvâs tirdzniecìbas lìgums, kas reglamentès lauksiamniecìbas produkcijas importu un eksportu. Arì ar Lietuvu spriests par júras robeýas problèmu. Sarunas pavirzìjuøâs tiktâl, ka Lietuvas un Latvijas premjeri vienojuøies par iespèju ø  strìdu nodot izskatìøanai starptautiskajâ arbitrâýâ. Ar Lietuvu un Igauniju panâkta vienoøanâs par lìguma par bezvìzu reýìma ievieøanas atlikøanu. Tam bija jâstâjas spèkâ ar ø. g. 1. júliju, taàu izrâdìjâs, ka daýu ierèdðu lènìguma dèî Latvijas iedzìv tâjiem (nepilsoðiem) nav iespèjams izsniegt personìbas dokumentus, ar kuriem tie varètu ierasties Lietuvâ un Igaunijâ, jo vecâs PSRS pases øâdiem braucieniem vairs neder. Tagad Latvijas iesdzìvotâjiem tuvâkajâ laikâ tiks izsniegtas pases, kuras savulaik (pirms paøreizèjo Latvijas pilsoðu pasu izgatavoøanas) bija izgatavotas Latvijas pilsoðiem, bet tâ arì netika izsniegtas. Tas savkârt îaus, sâkot ar septembri, tomèr sâkt pildìt trìs Baltijas valstu lìgumu par bezvìzu reýìmu. Nepilsoðiem izsniegtâs pases lielâkoties bús domâtas ceîoøanai, jo visai drìz tiks uzsâkta to Latvijas iedzìvotâju, kuri nav LR pilsoði, personìbu apliecinoøu dokumentu izgatavoøanu. =========================================================== Apstiprinâti noteikumi par beznodokîu veikaliem. Tos paredzèts veidot lidostâs un júras ostâs aiz muitas un robeýkontroles punktiem. =========================================================== IEVANDAS ziðu dienests