=========================================================== V A K A R L A T V I J Â =========================================================== Noguldìjumi vienâ komercbankâ, kura atzìta par bankrotèjuøu, vienai fgiziskajai personai (cilvèkiem) jâkompensè noguldìjuma summas apmèrâ, bet ne vairâk par Ls 500. Naudas izmaksu paredzèts veikt no speciâla Banku aåentúras noguldìjumu kompensâcijas fonda. Øâdu priekølikumu (fizisko personu noguldìjumu kompensâcijas noteikumus) izskatìøanai valdìbas sèdè akceptèjusi Ministru kabineta ekonomikas un finansu komiteja. Øo kârtìbu plânots attiecinât arì uz tiem cietuøajiem, kuru lìdzekîi palikuøi bankâs, kuras jau atzìtas par maksâtnespèjìgâm. Tâ kâ fondu plânots veidot pakâpeniski, valdìbai, Latvijas Bankai un komercbankâm veicot atskaitìjumus fondâ, tad valdìbai bús tiesìbas pieøæirt Finansu ministrijai pilnvaras kompensâciju izmakssai nepiecieøamâs naudas mekîèøanai un piesaistìøanai. Turklât Finansu ministrijai lìdz Banku aåentúras izveidoøanai bús jâveic aåentúras funkcijas iedzìvotâju noguldìjumu kompensèøanâ. Savkârt Latvijas Krâjbankai bús jâuzðemas pienâkums veikt øìs kompensâcijas izmaksâøanu no kompensâcijas fonda - pèc tam, kad bús apzinâti cietuøie. =========================================================== Starptautiskâ Valútas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pârstâvji Latvijâ Larss Jerlings un Jukko Paljarvi, tiekoties ar premjerministru Mâri Gaili, izteikuøi atbalstu valdìbas darba grupas izstrâdâtajam mehânismam par depozìtu izmaksu maksâtnespèjìgo komercbanku noguldìtâjiem. Apspriesti arì depozìtu izmaksas finansèøanas avoti. Valdìbas preses dienesta izplatìtajâ paziðojumâ teikts, ka depozìtu izmaksas paredzèts finansèt no Eiropas Savienìbas G-24 kredìta, kurø tikøot atmaksâts no atgútajiem Bankas Baltija un citu neveiksmi cietuøo komercbanku kredìtiem. Kâ rezerves variants esot apspriesta aizdevuma saðemøanas iespèja no Pasaules bankas. Sarunas gaitâ ticis uzsvèrts, ka galvenie kredìtu saðemøanas nosacìjumi ir banku darbìbu regulèjoøo likumu paketes pieðemøana un komercbanku uzraudzìbas pastiprinâøana. =========================================================== 70-80 Bankas Baltija noguldìtâji, kas 14. júlijâ rìkoja piketu pie Ministru kabineta, draudèjuøi rtudenì nepiedalìties Saeimas vèlèøanâs, ja nesaðems naudu, kas bijusi noguldìta Bankâ Baltija. Izskanèjis arì aicinâjums atbrìvot Laventu un Freimani. =========================================================== Ar krâøðu gâjienu no Doma baznìcas lìdz Dailes teâtrim, kam sekoja lielais noslèguma koncerts Meýaparka Lielajâ estrâdè, 15. júlijâ noslèdzâs Ziemeîu un Baltijas valstu dziesmu svètki. ========================================================== "Viîðas brigâdes" lìderim, 1962. gadâ dzimuøajam Borisam Dekanidzem, kurø tika apsúdzèts par ýurnâlista Vìta Liðåa slepkavìbas organizèøanu, 12. júlijâ izpildìts nâves sods. =========================================================== 13. júlija Daugavpilì, savas mâjas pagalmâ ar benzìnu aplèjâs un paøaizdedzinâjâs tatârs Ravils Jagudins. Pèdèjos mèneøus viðø tiesas ceîâ centâs iegút Latvijas pastâvìgâ iedzìvotâja statusu un pierakstu savas sievas dzìvoklì. =========================================================== Latvijas Brìvo arodbiedrìbu savienìbas eksperti aprèæinâjuøi, ka iztikas minimums júlijâ vienam strâdâjoøam ir Ls 84,48, vienam pensionâram - Ls 64,61. Krìzes iztikas minimums ir Ls 49,70. =========================================================== Pret Francijas nodomu atsâkt kodolizmèåinâjumus visâ pasaulè tiek rìkotas daýâdas protesta akcijas, viena no tâm - "Rìsa grauds", kurai pievienojuøies arì Latvijas dabas draugi. Ar Francijas vèstniecìbas starpniecìbu Francijas prezidentam Ýakam Øirakam tiek nosútìti rìsa graudi, katrs no tiem ir atgâdinâjums par protestâ iesaistìtu cilvèku. =========================================================== 15. un 16. júlijâ Valmierâ, Jâða Daliða stadionâ, pirmoreiz Latvijâ notika Valsts prezidenta balvas izcìða viglatlètikâ. Sacensìbâs, kurâs spèkiem mèrojâs visu novadu labâkie sportisti, sakrita ar stadiona oficiâlo atklâøanu. =========================================================== Rèæinot uz iedzìvotâju skaitu, Latvijâ pèrn Eiropâ bija visaugstâkâ saslimstìba ar èràu encefalìtu. Eiropâ vienìgi divâs valstìs saslimøanas gadìjumu skaits pèrn pârsniedza túkstoti - Latvijâ (1366) un Krievijâ 5940 (tikai lìdz oktobrim). Laika posmâ no 1978. lìdz 1992. gadam Latvijâ tika reåistrèti 103-318 èràu encefalìta slimnieki, bet aizpèrn notika pirmais straujais kâpums - 719 saslimøanas gadìjumi. Nâkamajâ gadâ bija jau minètie 1336 saslimuøie. Lietuvas un Igaunijas râdìtâji: 284 un 163. Austrijas firma "Immuna AG", kas piedâvâ potes pret encefalìtu, øâ gada februârì izdevusi savu jaunâko karti par èràu encefalìta izplatìbu Eiropâ. Pirmo reizi tajâ iekîauta arì Latvija. Seviøæi apdraudèts ir rajons starp Liepâju, Aizputi, Skrundu un Lietuvas robeýu; Piltenes, Sabiles un Ugâles apgabali; Limbaýu rajons, piekraste no Duntes lìdz Júrmalai, apvidus no Rìgas aiz Kalnciema lìdz Jelgavai un Daugavas labais krasts lìnijâ Dunte-Sigulda-Suntaýi lìdz Jaunjelgavai; trijstúris Auce-Jelgava-Eleja; rajons ap Bârbeli lìdz Bauskai; Alojas un Rújienas apgabali lìdz Igaunijas robeýai; Smiltenes apvidus, it ìpaøi ziemeîaustrumu virzienâ. Par èràu encefalìta izplatìbu Latgalè karte neinformè. =========================================================== IEVANDAS ziðu dienests