=========================================================== V A K A R L A T V I J Ā =========================================================== Saeima pirmajā lasģjumā pieščmusi valdģbas sagatavotos grozģjumus 1995. gada valsts budżetā, kas paredz izdevumu samazināųanu par 24,3 milj. latu. Likumprojekts paredz ministrijām un centrālajām valsts iestādčm samazināt visus izdevumus. Izščmums ir izdevumi plānotajām starptautiskajām iemaksām, valsts parāda saistģbām un investģcijām kultśras ministrijai un Finansu ministijas Valsts ģpaųumu fondam. Tāpat nav paredzčts samazināt izdevumus Izglģtģbas un zinātnes ministrijas iestādčm un pasākumiem sakarā ar skolotāju algu palielinājumu, kā arģ Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Tajā pat laikā likumprojekts paredz palielināt izdevumus Aizsardzģbas ministrijai, kas domāti Droųģbas dienesta reorganizācijai, Ārlietu ministrijai sakarā ar iestāųanos Eiropas Padomč, prokuratśras reformas realizācijai un Satversmes aizsardzģbas birojam. =========================================================== Rśpniecģbas uzščmumu vadģtājiem tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Gaili panākta vienoųanās, ka valsts pārvaldes institścijām tuvākajā laikā jāizstrādā metodika, saskašā ar kuru bśtu iespčjams noteikt valsts uzščmumiem radģtos zaudčjumus (sakarā ar valsts pasśtģjuma izpildi). =========================================================== Starptautiskā Valśtas fonda (SVF) pārstāvis Latvijā J.Paljarvi pazišojis, ka SVF neīaus izmantot SVF aizdoto naudu iedzģvotāju noguldģjumu, kas palikuųi par maksātnespčjģgām atzģtajās komercbankās, kompensācijai. Tajā paųā laikā SVF, iespčjams, neiebildģs, ja kāda no valstģm vai organizācijām, piem., Eiropas Savienģba, piekritģs aizdot naudu ųim mčręim. Taąu pret ųāda kredģta izlietoųanu obligāti tiks prasģtas garantijas - aktģvs darbs finansu sistčmas pārstrukturčųanā, pastiprināta komercbanku uzraudzģba, programma tautsaimniecģbas stabilizācijai un tās realizācija. Latvijai saskašā ar valdģbas un SVF vienoųanos, bija pieųęirti 14 milj. SDR (speciāla norčęinu vienģba). Taąu paųreizčjā situācijā Latvija pagaidām lģdz minimumam samazinot iespčju, ka SVF paųreiz varčtu aizdot naudu. Piem., ųā gada pirmajā pusč valśtas rezerves Latvijas Bankā samazinājuųās aptuveni par 100 milj. USD (mo 650 milj. USD uz 550 milj.). Apt. 5 milj. SRD Latvija varčja sašemt jau pirms vairākiem mčneųiem, taąu toreis Latvijas Bankas prezidents Einārs Repųe un toreizčjais Finansu ministrs Andris Piebalgs no aizdevuma atteicās, to argumentčjot ar valśtas rezervju pietiekamģbu. SVF pieųęirtais un Latvijas jau sašemtais aizdevums neesot paredzčts valdģbas deklarčtajiem mčręiem - Bankas Baltija krģzč cietuųo aizsardzģbai. Paųlaik valdģbas un Latvijas Bankas rģcģbā esoųā SVF nauda paredzčta tikai nadas stabilizācijai. Protams, Latvijas Banka ųos lģdzekīus varot izlietot pčc saviem ieskatiem, taąu tas nelkavčjoties atsauktos uz Latvijas un SVF attiecģbām. Kas attiecoties uz 2,5 milj. latu, ko valdģba saščmusi, lai palģdzčt paųvaldģbām, kuras nonākuųas finansiālās grśtģbās sakarā ar BB darbģbas pārtraukųanu, tad ųim pasākumam sašemta SVF Eiropas departamenta piekriųana - taąu naudai pčc 3 mčneųiem jābśt atpakaī Latvijas Bankā. Savkārt mčåinājums izlietot uzščmčjsabiedrģb atbalstam včl 10 milj. latu no lata stabilitātes nodroųināųanai paredzčtajiem ārvalstu valśtas lģdzekīiem negśųot SVF atbalstu. <> zišo, ka viens no avotiem BB krģzč cietuųo uzščmčjsabiedrģbu atbalstam varčtu bśt Pasaules Bankas pieųęirtais kreddģts 35 milj. USD apmčrā, kas paredzčts banku un uzščmuma sektora attģstģnbai. Tiesa gan - Pasaules Banka Latvijā slavena ar visai stingrajām prasģbām pret biznesa plāniem. =========================================================== Saeima ārkārtas sčdč izteikusi uzticģbu savienģbas "Katvijas ceīų deputātam Jānim Bunkųam kā paųvaldģbu valsts ministram Vides aizsardzģbas unb reåionālās attģstģbas ministrijā. =========================================================== Saeima reųajā lasģjmā pieščmusi politisko partiju finansčųanas likumu, kas paredz to finansiālās darbģbas atklātumu. Likums paredz, ka partiju finansčųanas avoti irr biedru naudas, iestāųanās naudas, fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi), kas vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā nevar pārsniegt Ls 25.000. Tiesģbas dāvināt (ziedot) tiek dotas LR pilsošiem, personām, kurām ir tiesģbas sašemt LR nepilsoša pasi, kā arģ Latvinā reåistrčtajām juridiskajām personām. Nav pieīauti arģ minimālii (lģdz Ls 5) anonģmie ziedojumi. Partijas turpmāk nedrģkstčs šemt naudu no valsts un paųvaldģbām, citu valstu uzščmumiem un pilsošiem, reliåiskajām organizācijām un anonģmos ziedojumus. Lģdz 1. septembrim visām reåistrčtajām partijām bśs jādeklarč savi ienākumi. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ Firma IEVANDA i z s ś t a L a t v i j ā i z d o t ā s a u d i o k a s e t e s u n k o m p a k t d i s k u s. Interesentiem regulāri piegādāsim konkrčtus skašdarbu sarakstus, ja pieteiksit savu E-mail adresi. jansons@ievand.org.lv a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ a^ P.S. Firmas "IEVANDA" zišu dienests ar ų. g. 1. augustu uz laiku pārtrauc zišojumus "SVEIKS" kopā sakarā ar darbinieku vasaras atvaīinājumiem. Atvainojamies par radģtajām nečrtģbām.