Ų A J Ā S D I E N Ā S 14, septembrģ LR Åenerālprokuratśrā valsts uzščmuma "Latvijas Kuåniecģba" direktora Pčtera Avotiša pratināųa "Bankas Baltija" lietas ietvaros beidzās visai dramatiski - kā apgalvo P.Avotišų, Rģgas apgabaltiesas prokuroru Juris Pelųs višu esot rupji pagrśdis un P.Avotišų kritienā lauzis labās rokas pirklstu un sastiepis potģti. Savkārt J.Pelųs noliedz, ka bśtu pret P.Avotišu rupji izturčjies. Kā apgalvo <> divi skandalozajā "Latas" lietā apsśzdčtie Edģte Jansone un Gatis Krśze paųreiz atroddoties Rģgas Psihoneiroloåiskajā slimnģcā. E.Jansonei pčc advokāta A.Ogurcova (višų bija Rubika advokāts) lśguma višai nozģmčta stacionārā psihiskā ekspertģze, savkārt G.Krśze ārstčjas - višam esot nervu sistčmas traucčjumi. Pčc ilgām debatčm un savstarpčjiem apvainojumiem melos starp valdģbu un opozģcijas deputātiem Saeima 14. septembrģ tomčr nobalsoja par 1995. gada valsts budżeta grozģjumu piešemųanu 1. lasģjumā. Grozģjumi paredz samazināt pamatbudżeta ieščmumus no 476 uz 387 milj. latu, palielināt plānoto budżeta deficģtu no 40 lģdz 92 milj. latu, samazināt izdevumus par 35 milj. latu. Finansu ministre Indra Sāmģte paskaidrojusi, ka budżeta grozģjumi paredz arģ iespčju noguldģtāju zaudčjumu kompensācijai un nosacģjumu, ka valsts iestādčm un ministrijām turpmāk bśs vispiems āveic kārtčjie maksājumi, pirms tās maksā algas saviem darbiniekiem, lai merastos slčptais bużeta deficģts. Labklājģbas ministrs Andris Bčrzišų parakstģjis rģkojumu par pensiju palielināųanu ar oktobri. No oktobra pamatpensija bśs Ls 24,71 (bija Ls 22,73) plus 33 santģmi par katru nostrādāto gadu (bija 30 santģmi). Tātad vidčjā pensija cilvčkiem, kuriem vidčjais darba stāżs ir 34 gadi, bśs 35,99. Ųis lčmums piešemts vienpersoniski (kā to atīauj likums), nesaskašojot ar valdģbu un Finansu ministriju. Pārdesmit Latvijas Tautas frontes aktģvisti 14. seprembra rģtā bija sastopami Rģgā uz Vanųu tilta ar gleznu rāmjiem plecos un plakātiem rokās, protestčjot pret, višuprāt, diskriminčjoųo priekųvčlčųanu aåitācijas kārtģbu. LTF priekųsčdčtājs Tālavs Jundzis, stāvot zem laternas staba, kas rotāts ar "Latvijas ceīa" priekųvčlčųanu plakātiem, paskaidrojis: "Mums nav tik daudz naudas, lai varčtu uzkāpt stabos un smaidģt, tāpčc mčs stāvam uz zemes. Tā ir politiska parodija, ar ko mčs gribam cģnģties pret nedemokrātisku un latvieųu mentalitātei neatbilstoųu včlčųanu kampašu". LTF uzskata - nav demokrātiski, ka bagātās partijas pčrk reklāmlaiku radio un TV, kamčr nabadzģgākās partijas to nevar atīauties. Doma laukumā 14. septembrģ notika Daudzbčrnu åimešu biedrģbas rģkotais pikets "Aizsargāta åimene - Latvijas cerģba". Piketčtāji prasģja, lai budżeta deficģta apstākīos sociālā palģdzģba galvenokārt tiktu sniegta vistrścģgākajām åimenčm.Piketčtāji prasa, lai ųo åimešu bčrniem tiktu segtas izglģtģbas iestāżu pieprasģtās maksas par pulcišiem, fakultatģvajām nodarbģbām, speciālajām mśzikas un mākslas skolām. Izskančja arģ prasģba apturčt visus tiesu procesus, kas uzsākti pret daudzbčrnu åimenčm par nespčju nomaksāt ģri un komunālos maksājumus. Saeima galģgajā lasģjumā pieščma likumu par dabas resursu nodokli. Tas nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām par dabas resursu ieguvi, videi kaitģgu produktu ieveųanu un realizāciju un vides piesāršojumu bśs jāmaksā nodoklis. Pilsonģbā par ģpaųiem nopelniem Latvijas labā uzšemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Konoųčviąs. Parakstģts vispārčjais nolģgums starp Vāciju un Latviju par konsultācijām un sadarbģbu. Nolģgums paredzčts 5 gadiem, tas nosaka konsultāciju programmas ģstenoųanas mčręus, lģdzekīus un priekųnoteikumus. Tā termišų automātiski pagarinās katru gadu gadģjumā, ja kāda no pusčm to neanulč, Summa, par kādu Vācija sniegs Latvijai tehnisko palģdziu, jānosaka Vācijas parlamentam. Mśzģbā aizgājis aktieris Edgars Liepišų. Bankas Baltija Uzraudzģbas padomes priekųsčdčtājs Aleksandrs Lavents sakarā ar kompensācijas izmaksas uzsākųanu Bankas Baltija noguldģtājiem, pazišojis, ka ųģ "valdģbas akcija ir antikonstitucionāla, včrsta pret Latvijas budżetu un Bankas Baltija noguldģtājiem. Tā vietā, lai veiktunsanāciju, valdģba, solot nozčlojamu ubagdāvanu, pčrk včlčtāju balsis(..) Lai gan izdarģt izmaišas apstiprinātā valsts budżetā ir tiesģba tikai Latvijas Saeima, lčmums par izmaksam noguldģtājiem pieščmts bez attiecģga Saeimas lčmuma. Jebkura nākamā, jaunu včlčųanu rezultātā pie varas šākusģ valdģba, atcelų ųo nelikumģgo lčmumu. Tiesa, Gaiīa un Repųes kungi pazišo, ka iegldģtie naudas lģdzekīi budżetam atdoti no Bankas Baltuija lģdzekīiem. Lģdz ar to faktiski nevis valdģba, bet mśsu banka, tā vietā, lai atdotu noguldģtājiem visu višu naudu kopā ar dividendčm, izmaksās nożčlojamas kompensācijas. Tas novedģs pie pilnģga bankas kraha un nespčjas pildģt savas saistģbas.(..) 14. septembrģ pčc Ministru prezdienta Māra Gaiīa ierosmes Latvijas TV notika preses konference "Ąetri mčneųi kopų Bankas Baltija kraha: sekas un secinājumi". Premjers atzina, ka Bankas Baltija krģze ir nopietnākā krģze kopų neatkarģbas atgśųanas, kā arģ to, ka valdģba ir atbildģga par valsti un tautu. Cilvčkiem ir zudusi uzticģba bankām, no tā cieų Latvijas prestiżs, tāpčc arģ nolemts daīčji izmaksāt noguldģtājiem kompensācijas. Nauda tiks šemta no valsts budżeta- ārčjā un iekųčjā finansu tirgus. Avots, no kura pčc tam tiks atdots aizščmums, pčc M.Gaiīa domām,, varčtu bśt no debitoriem atgśtā nauda. Savkārt Finansu ministre Indra Sāmģte uzskata, ka Bankas Baltija krģzes cčloši meklčjami jau pirms 4 gadiem, tagad mčs izjśtam tikai sekas un "piedalāmies teātra pčdčjā cčlienā". IEVANDAS zišu dienests