=========================================================== Ø A J Â S D I E N Â S =========================================================== 13. oktobrì Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Mâris Gailiss parakstìja pieteikumu par Latvijas uzðemøanu Eiropas Savienìbâ. Latvija pimâ no Baltijas valstìm parakstìjusi øâdu pieteikumu. Øonedèî tas tiks iesniegts Eiropas Savienìbas mìtnè Briselè. Gandarìjumu par notikuøo pauýot, G.Ulmanis teicis: "Ar iesnieguma paraksìøanu mès gribam teikt, ka nav øaubu par Latvijas izèlèto ceîu uz Eiropu un mès to turpinâsim". Viðø arì piebildis, ka pieteikuma iesniegøana vèlreiz nodemonstrèøot Latvijas attieksmi pret iespèjamo pievienoøanos Eiropas Savienìbai. Tâ esot svarìga gan no valsts droøìbas, gan ekonomsikâs attìstìbas, gan arì demokrâtijas attìstìbas viedokîa. M.Gailis atzinis, ka 5. Saeimas laikâ sperti trìs svarìgi soîi virzìbâ uz Eiropas Savienìbu - brìvâs tirdzniecìbas lìguma noslègøana ar Eiropas Savienìbu, asoiatìvâ lìguma parakstìøana un tagad - iesnieguma parakstìøana. Viðø teicis, ka ir pilnìgi pârliecinâts - "neskatoties uz sadrumstalotìbu, 6. Saeimâ izveidotâ valdìba turpinâs ceîu uz Eiropu. Eiropas Savienìbai nav noteikta termiða, kurâ bútu jâizskata Latvijas iesniegtais pieteikumss. Taàu, kâ atzinis G.Ulmanis, "Lìdz parakstìøanai paies pietiekoøi ilgs laiks, kurâ tiks vèrtèta músu valsts stâja un griba iestâties Eiropas Savienìbâ." =========================================================== 14. oktobrì Júrmalâ pèc Valsts prezidenta Gunta Ulmaða iniciatìvas notika vienpadsmit Saeimâ pârstâvèto partiju lìderu tikøanâs, kurâ partiju vadìtâji kopâ ar Valsts prezidentu apsprieda valsts tâlâkâs attìstìbas virzienus. Visu partiju pârstâvji parakstìja kopìgu deklarâciju, kurâ izteikts atbalsts Latvijas integrâcijas procesam Eiropas Savienìbâ. Pèc ârlietu ministra un "Latvijas ceîa" priekøsèdètâja Valda Birkava domâm, øì deklarâcija noðemøot to spriedzi un øaubas, kas pasaulè izskanèjuøas pèc 6. Saeimas vèlèøanu rezultâtu izvèrtèøanas. G.Ulmanis izteicis gandarìjumu par sarunas korektumu un diskusijas gaitu, kurâ runâts par galvenajiem valsts politikas virzieniem: monetâro politiku, pilsonìbas jautâjumu (visas partijas novèrtèjuøas paøreizèjo pilsonìbas likumu par pieðemamu), lauksaimniecìbas politiku (te pretrunas bijuøas vislielâkâs). =========================================================== Pie Valsts prezidents Gunta Ulmaða 13. oktobrì bija ieraduøies Latvijas pilsètu un rajonu paøvaldìbu vadìtâji. Tikøanâs laikâ apspriesti jautâjumi, kuru risinâjumu paøvaldìbas gaida no valdìbas - paøvaldìbu finanses, apkures izdevumu segøana, lauksaimniecìbas politika, pensiju jautâjums, paøvaldìbu iestâýu sadarbìba. G.Ulmanis uzklausìjis arì vèrtèjumu par situâciju pèc 6. Saeimas vèlèøanâm. Øobrìd G.Ulmanis paliekot pie divâm kandidatúrâm, kam uzticèt jaunâs valdìbas veidoøanu, - Ziedoða Àevera un Mâra Grìnblata. Prezidentss izteicis baýas, ja neviena no øìm kandidatúrâm netiekot apstiprinâta, tad gan situâcija varot kîút sareýåìtâka. Partiju lìderi arì vienojuøies sagatavot aicinâjumu 6.Saeimai izskatìt un pieðemt likumu par Satversmes tiesu. =========================================================== 11. oktobrì pie Latvijas vèstniecìbas Stokholmâ notika Zviedrijâ dzìvojoøo kurdu protesta demonstrâcija, kurâ tika kritizèta Latvijas valdìbas izturèøanâs pret bègîiem, kas atrodas nometnè Olainè. Agrâk Stokholmâ notikuøì regulâri piketi, kas atbalstìja Latvijas neatkarìbu, taàu øajâ piketâ tika kritizètaa neatkarìgâs Latvijas varas iestâýu darbìba. Demonstrâcijas laikâ apt. 40 cilvèki - Latvijâ aizturèto radi un paziðas, izteikuøì neapmierinâtìbu ar Latvijas varas iestâýu izturèøanos pret bègîiem, kritizèjuøi ANO komsâra bègîu lietâs neaktìvo darbìbu. Demonstranti iesnieguøi Latvijas vèstniecìbâ dokumentu ar uzsaukumu Latvijai atbrìvot kurdus no ieslodzìjuma. Zviedrijas masu informâcijas lìdzekîi jau labu laiku rakstot par Olaines nometnes bègîiem un râdot viðus televìzijâ, komentèjot, ka bègîi tiekot sisti un mèrdèti badâ. Vèstniecìbas darbinieki uzskata, ka øìs aktivitâtes saistìtas ar Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaða vizìti Zviedrijâ 16. oktobrì. =========================================================== Partijas "Krievijas demokrâtiskâ izvèle" (KDI) un tâda paøa nosaukuma frakcijas Krievijas Valsts domè lìderis Jegors Gaidars paziðojis, ka neesot pazìstams ar Joahimu Zìgeristu un ka visi Zìgerista apgalvojumi par kontaktiem ar KDI esot blefs. "Mums ir kontakti ar kustìbu "Latvijas ceîø", kas, tiesa gan, pagaidâm vèl nav noformèti kâ starppartiju sakari", izteicies J.Gaidars. "Mès uzturam kontaktus arì ar citâm partijâm Latvijâ, kas tiecas starp músu valstìm veidot normâlasss, civilizètas attiecìbas." <> ziðo, ka KDI frakcijas 4, júlija paziðojumâ minètie iespèjamie konsultâciju partneri Latvijâ ir "Latvijas ceîø", Tautas Saskaðas partija un Demokrâtiskâ partija "Saimnieks". Paziðojumâ norâdìts, ka KDI, ðemot vèrâ savu principiâlo politisko un ideoloåisko nostâju, uzskata par nelietderìgiem jebkurus kontaktus ar Tautas kustìbu "Latvijai". =========================================================== 12. oktobrì aizsaulè aizgâja latvieøu rakstnieks, Triju Zvaigýðu ordeða kavalieris Aleksandrs Pelècis. =========================================================== Pèc mediju n tirgus pètìjumu firmas "Baltic Mediaa Facts" aprèæiniem, 6. Saeimas pirmsvèlèøanu kampaðas laikâ partijas reklâmas klipiem iztèrèjuøas 160 túkst. latu. Bez tam partijas apmâksâja arì daýâdus kampaðas veida raidìjumus (tikøanâs ar deputâtu kandidâtiem, diskusijas u.tml.). Vislielâko summu par reklamèøanos televìzijâ iztèrèjusi Demokrâtiskâ partija "Saimnieks" - Ls 44.920, tai seko "Latvijas ceîø" ar Ls 30,640, Latvijas Zemnieku savienìbas koalìcija ar Ls 20,690, LNNK koalìcija ar Ls 18,330, "Tèvzemei un brìvìbai" ar Ls 14,380 un Latvijas Vienìbas partija ar Ls 8,140. No Saeimâ iekîuvuøajâm partijâm TV nav reklamèjuøâs Sociâlistiskâ partija un Tautas kustìba "Latvijai". Kopumâ septembra mènesì Saeimas priekøvèlèøanu kampaðas ietvarios lielâko ieguldìjumu masu mediju - preses, radio un TV - finansiâlâ stâvokîa uzlaboøanai devusi Demokrâtiskâ partija "Saimnieks" (31,95 %), Tautas Saskaðas partija (11,79 %), "Latvijas ceîø" (11,40 %), "Tèvzemei un brìvìbai" (11,16 %), LNNK koalìcija (10,92 %), Latvijas Zemnieku savienìbas koalìcija (8,86 %), Latvijas Vienìbas partija (7,69 %), Tautas kustìba "Latvijai (1,72 %) un Latvijas Sociâlistiskâ partija (0,47 %). Øie izdevumi reklâmas kampaðai gan veido tikai daîu no pirmsvèlèøanu kampaðas pasâkumiem, kuros ietilpst gan izdevumi partijas darbinieku algoøanai, gan daýâdi sponsorèøanas un labdarìbas pasâkumi, gan izdevumi par transportu, telpu ìri un publicitâtes kampaðu. =========================================================== <>. Presè izskanèjuøo ziðu, ka Odisejs Kostanda varètu iestâties par Alfrèda Rubika atbrìvoøanu, Kostanda komentèjis øâdi: "Biju viens no tiem, kas 1991. gada augustâ pèc puàa Rubiku aizturèja. Un kaut arì ne valdìba, ne viena vai otra partija nevar uzðemties tiesas funkcijas un lemt par kâda cilvèka atbrìvoøanu, mans personìgais viedoklis ir, ka izlìguma vârdâ mums nav vajadzìgi politiskie cietumnieki un ka Alfrèds Rubiks varètu iznâkt no cietuma". =========================================================== IEVANDAS ziðu dienests