=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Vairākus priekųlikumus ANO refirmām un novčrtčjumu organizācijas 50 gadu ilgajai darbģbai savā runā ANO 50 gadu jubilejai veltģtajā sesijā Šujorkā izteicis Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Runas sākumā G.Ulmanis atcerčjies ANO dibināųanas včsturi un izteicis nożżčlu, ka Latvija včstures kolģziju dčī nebija ANO Statśtu parakstģtāju vidś. Višų arģ nodčvčjis ANo par vietu, kur rodas cilvčcei vitāli svarģgas iniciatģvas, un atzģmčja, ka 50 gados ANO paveikusi daudz, gan nesot izlģgumu un mieru ar preventģvās diplomātijas lģdzekīiem un miera uzturčųanas pasākumiem, gan arģ sniedzot neatliekamu palģdzģbu krģżu vietās pasaulč. Valsts prezidents vilcis paralčles starp paųreizčjo situāciju un 1939. gadu, kad ar kolektģvās droųģbas principa saglabāųanu nespčja tikt galā Tautu Savienģba. Runājot par ANO reformu nepiecieųamģbu, prezidents audis viedokli, ka ANO droųģbas padomes darbģbai vajadzčtu kīśt atklātākai un pārskatāmākai, saglabājot efektiviāti. Droųģbas padomes paplaųināųana dotu taisnģgu iespčju palielināt mazo valstu lomu, ievčrot valstu åeogrāfisko pārstāvniecģbu un jaunās åeopolitiskās realitātes pčc aukstā kara beigām. Cits reformu virziens varčtu bśt ANO finansčųanas sistčmas pārveidoųana. G.Ulmanis pieminčjis arģ Cilvčktiesģbu biroja izveidoųanu Latvijā, ievčrojot ANO Vģnes konferences ieteikumus. Preziddents atgādinājis, ka Latvija ierosinājusi XXI gs. sākumā Rģgā sarģkot starptautisku galotšu konferenci par atbrušoųanos un tās saistģbu ar vides aizsardzģbu un attģstģbu. =========================================================== "Latvijas ceīa" valde izteikusi bażas par Ziediša Ąevera vadģtā bloka spčjām "pierast pie demokrātijas", jo esot pārliecinājusies, ka ųie cilvčki "ir atpalikuųi no dzģves par 3-4 gadiem, neorientčjas likumdoųanas procesā un veidā, kā to likumģgi mainģt". =========================================================== Saskašā ar spčkā esoųo likumdoųanu Joahims Zģgerists kā valsts valodas nezinātājs nedrģkstčtu iešemt ekonomikas ministra vietu, ko višam savā valdģbā rezervčjis Nacionālā izlģguma bloks. Anulčt ųo ųęčrsli Zģgerista ceīā var vienģgi Saeima, piešemot attiecģgu grozģjumu likumā par valsts valodu. Valsts valodas neprasnme Zģgeristam gan netraucčja kīśt par 5. Saeimas deputātu. Solģjumu, ka parlamenta darbģbas sestajā mčnesģ višų teiks savu pirmo runu latviski, Zģgerists tā arģ neizpildģja. Lģdz ųodienai Zģgerists iemācģjies uztvert atseviųęas latvieųu sarunvalodas frāzes. Par to liecina arģ tas, ka viša palģgs vairs netulko savam ųefam adresčtos jautājumus. =========================================================== Filipģnu åenerālkonsuls Baltijā Folkers fon Zengbuųs iesniedzis Filipģnu notu Latvijas Ārlietu ministrijā. Tajā izteikta prasģba arestčt kuåi "Orion 2" lģdz brģdim, kamčr tiks nokārtots strģds starp filipģnieųu jśrniekiem, kas strādāja uz kuåa, un tā ģpaųnieku no Somijas (viena no versijām - 10 apkalpojoųā personāla darbiniekiem nav izmaksātas divu mčneųu darba algas, un kad kuåa ģpaųniekam tas atgādināts, ųie cilvčki atbrģvoti no darba un višiem iedotas tranzģtvģzas, kas dod tiesģbas uzturčties Latvijā 48 stundas). Latvijas Ārlietu ministrija izskatģjusi ųādas prasģbas tiesiskumu no starptautisko tiesģbu viedokīa, taąu to nav saredzčjusi, jo Latvija esot tikai vieta, kur risinās konflikts. =========================================================== Latvijas izstrādātā individuālās sadarbģbas programma ar NATO ir saščmusi pozitģvu atsauksmi no NATO un partnervalstu programmas "Partnerattiecģbas mieram" koordinācijas centra direktora åenerāīa Gunara Langes. Programmu izstrādājusi Aizsardzģbas un Ārlietu ministrijas darbinieku grupa. G.Langes atsauksmč teikts, ka Latvijas izstrādātais dokuments parāda, kā uz partnerattiecģbu sistčmu tuvāko divu gadu laikā skatās nacionāīa valsts, un dod tam labu izvčrtčjumu, kas sekmčtu NATI un partnervalsts attiecģbu uzlaboųanu. =========================================================== Baltijas valstu brģvprātģgo militāro organizāciju vadģtāji Igaunijā noslčguųi savstarpčjās sadarbģbas lģgumu. Ųģ ir pirmā ųāda veida vienoųanās par brģvprātģgo militāro organizāciju sadarbģbu Baltijas valstu včsturč. Vienoųanās paredz informācijas apmaišu, visu trģs organizāciju ųtābu atseviųęo nodaīu sadarbģbu un savstarpčji izdevģgu visu trģs organizāciju tehniskā potenciāla izmantoųanu. Reizi gadā tiks rģkotas kopģgas mācģbas un notiks komandieru tikųanās. Vienoųanās nosaka sadarbģbas formas arģ dabas katastrofu gadģjumos, kas skar visu trģs valstu iedzģvotājus un ir saistģta ar bčgīu uzšemųanu. =========================================================== Jau zināmi tie, ka včlas kīśt par Latvijas radio un televģzijas åenerāldirektoriem - pčc radio vadģtāja amata kāro Imants Rākins, Dzintris Kolāts, Aivars Ginters, Kārlis Vahųteins, Arnolds Klotišų, bet par televģzijas åenerāldirektoru labprāt kīśtu Imants Rākins, Rodrigo Rikards, Dans Bčrtulis, Kārlis Vahųteins un Olafs Pulks. Izvčloties kandidātus, tiks izvertčtas gan biogrāfijas, gan iepriekųčjā darba pieredze, gan piedāvātā radio vai TV attģstģbas koncepcija, kā arģ ųģs koncepcijas realizācijas iespčjas paųreizčjā budżeta ietvaros. Jaunos TV un radio åenerāldirektorus Nacionālā radio un televģzijas padome nosauks 3. novembrģ. =========================================================== Viena no Latvijas politiskajām partijām - Demokrātiskās iniciatģvas centrs - izvčlčjusies nosaukumu - Krievu partija, reåistrčjoties Tieslietu ministrijā. =========================================================== Rģgā uzsākta apkures sezona!!! =========================================================== Vides aizsardzģbas valsts ministrs Indulis Emsis devies uz Sofiju, kur notiek konference "Vide-Eiropai". Višų lasģs referātu darba grupā, kurā apspriedģs bioloåiskās daudzveidģbas saglabāųanas stratčåiju Eiropā laika posmā lģdz 2000. gadam. =========================================================== 24. oktobrģ - ANO dibināųanas 50. gadadienā - sabiedriskais fonds "Baltijas zvaigznes" devās autoekspedģcijā apkārt pasaulei. Tās galvenais mčręis ir veicināt dażādu tautu, rasu, reliåiju, kultśras sistčmu un reåionu savstarpčjo sapraųanos un tuvināųanos. Ekspedģcijas marųrutā iekīautas vairāk nekā 50 valstis piecos kontinentos, marųruta kopgarums pa zemes ceīu - 95.000, pa jśru - 28.000 km. Brauciena laikā tiks popularizčtas Baltijas valstis, stāstģts par to problčmām, lasģtas lekcijas un demonstrčtas izstādes. =========================================================== Saeimā piešemts likums "Par obligāto siciālo apdroųināųanu bezdarba gadģjumiem". Tas stāsies spčkā 1996. gada 1. oktobrģ. Likumā noteikts, ka tisk veidots ģpaųs nodarbinātģbas fonds, kura nonāks apdroųinātāju iemaksas, valsts lģdzekīi un nauda no privatizācijaas fondiem. Lai sašemtu pabalstu, pčdčjo 12 mčneųu laikā iemaksas fondā bśs jāizdara vismaz 9 mčneųus. To lielumu valdģba včl nav noteikusi. Savukārt pabalstu lielums bśs atkarģgs no apdroųināųanas ilguma. Tas svārstās no 50 % no pčdčjo seųu mčneųu vidčjās izpeīšas lģdz 65 %. Pirmos trģs mčeųus bezdarbnieks pabalstu sašems pilnā apmčrāā, nākamos trģs - 80 % apmčrāā, bet laika posmā no 6 lģdz 9 mčneųiem pčc kīśųanas par bezdarbnieku - 60 % no sākotnčjās pabalstu summas, bet ne masāk kā 90 % no valsts noteiktās minimālās darba algas. Pavisam bezdarbnieka pabalstu maksās 9 mčneųus 12 mčneųu laikā no tā pieųęirųanas dienas. Likumā uzsvčrts, ka apdroųināųana bezdarba gadģjumiem bśs obligāta. =========================================================== Tukuma rajona Irlavā iesvčtģti brāīu kapi, kuros apglabāti 114 1944.-1945. gadā Kurzemes katla kaujās krituųie latvieųu leåionāri un septiši vācu kareivji. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests