=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 10.novembrģ Lāąplčųa dienai veltģto pasākumu virknč Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rģgas pilģ pieščma 130 Nacionālo brušoto spčku virsniekus. Pasākuma otrajā daīā klātesoųie varčja noklausģties Raimonda Paula un bčrnu ansambīa "Dzeguzģte" koncertu. 11.novembrģ pie Brģvģbas pieminekīa notika svinģgā goda sardzes maiša, Brāīu kapos siedus nolika valdģbas un Nacionālo brušoto spčku pārstāvj, bet vakarā 11.Novembra krastmalā dega svecģtes, atgādinot par tiem, kas Latvijas brģvģbai atdevuųi savu dzģvģbu. 11.novembrģ Latvijas jśras spčku bāzč Bolderājā notika svinģgs piemišas brģdis, kurā godunāja 1.Pasaules karā bojā gājuųos franąu un angīu jśrniekus. Pčc ziedu nolikųanas pie krituųajiem veltģtā pieminekīa klātesoųie trijos Latvijas Jśras spčku kuåos devās jśrā, lai nolaistu vainagus viīšos. Saeimas priekųsčdčtāja Ilga Kreituse pazišojusi, ka saglabāųot 5.Saeimas radģto darba stilu. Viša arģ nemainģųot Saeimas aparāta darbiniekus - problčmas varčtu rasties vien tad, ja kāds centģsies realizčt kādas partijas intereses. I.Kreituse teikusi, ka vadģt Saeimu, kurā pārsvarā ir vģrieųi, reizč esot gan viegli, gan grśti. Viša cerot, ka sčdes vadģtājas - sievietes - klātbśtnč Saeimas vģrieųu cits citu neapveltģųot ar nepieklājģgiem izteicieniem. Viša arģ centģųoties panākt Saeimas Prezidija stingrāku attieksmi pret deputātiem, kas kavčjuųi Saeimas plenārsčdes. Arģ 6.Saeimā spģkere turpinās strādāt Ārlietu komisijā. Viša atzinusi, ka paųreizčjos finansu krģzes apstākīos arģ Saeimas budżets ir ierobeżots, tādčī lielā mčrā bśųot apgrśtināta parlamenta atbalsta grupu darbģba. Runājot par 5.Saeimas neizskatģtajiem likumprojektiem spģkere paskaidrojusi, ka paųlaik sagatavts saraksts ar 230 likumprojektiem, kas tiks iesniegts izvčrtčųanai komisijās. Jaunais parlaments izskatģųot tikai tos likumprojektus, kurus atkārtoti iesniegs Saeimas komisijas, valdģba, kā arģ 5 deputāti. Saeimas priekųsčdčtāja pieščmusi visu ųim amatam pienākoųos standartu. Vienģgais, ko viša neievčros - dzģves vietas maiša. Arģ turpmāk I.Kreituse dzģvoųot Valdemāra ielas divistabu dzģvoklģ kopā ar vģru, dčlu un meitu. Iekųlietu ministrs Jānis Ādamsons, atbildot uz <> jautājumiem par viša iespčjamo darboųanos Nacionālā izlģguma bloka valdģbā, pazišojis, ka nekad nedarboųoties vienā valdģbā ar noziedzniekiem. Proti. Joahims Zģgerists, kurų iespčjamajā Ziedoša Ąevera valdģbā varčtu iešemt ekonomikas ministra amatu, Vācijā esot tiesāts kā kriminālnoziedznieks par apmeloųanu. Rezumčjot paveikto savas vadģbas laikā, J.Ādamsons informčjis, ka samazinājis izdarģto noziegumu daudzumu, kam pamatā esot bijuųi divi faktori - policijas darbinieki jśt, ka viši ir kādam vajadzģgi, bet iedzģvotāji sākuųi vairāk uzticčties policijai. Sadarbojoties ar Zemessardzi un Valsts ieščmumu dienestu, policija ģstenojusi vairākas akcijas noziedzģbas novčrųanai - "Profilakse", "Droųģba", "Vārti" un akcija seviųęi bģstamu noziedznieku aizturčųanai "Sirčna", par kuru lģdz ųim plaųākai sabiedrģbai nebija zišots. Gada laikā Iekųlietu ministrijā notikuųas vairākas pārmaišas - piem., izveidota ekonomsikā policija, reorganizčts Valsts droųģbas dienests un tā vietā izveidots Valsts apsardzes departaments, kas pilnģbā pārščmis ārvalstu včstniecģbu apsardzi. Notikusi arģ Iekųlietu ministrijas struktśru paųattģrģųanās. Par dażādiem pārkāpumiem sodģti vai nodarba atbrģvoti 50 policisti. Noslčgti lģgumi ar Vāciju, Lietuvu un Igauniju par sadarbģbu organizčtās noziedzģbas apkaroųanā. Iesākta ministrijas novecojuųā autoparka nomaiša ar jaunā "Rover" un "Landrover" firmas automaųģnām. Liepājas pilsčtas domes ārkārtas sčdč tika konstatčta ārkārtas situācijas pilsčtas siltumapgādč. Lietuvas pilsčtas vadģba lśgusi valdģbas palģdzģbu kredģta šemųanā vai finansiālu palģdzģbu kurināmā iegādč. Ministru prezidents Māris Gailis ųādu iespčju izslčdzis, jo valdģbas rezerves fondā ųobrģd esot tikai Ls 140.000. Tādčī vienģgais risinājums varčtu bśt kredģta šemųana nokomercbankām. Patlaban Liepājā siltumu nesašem apt. ceturtā daīa čku, tostarp arģ slimnģcas un skolas. Kopčjais pilsčtas parāds "Latvenergo" ir 4,6 milj. latu. Lai gan 70 % iedzģvotāju samaksājuųi par pagājuųajā apkures sezonā patčrčto siltumu, "Latvijas gāze" saščmusi tikai 11 % no pienākoųās samaksas. Pārčjā summa iztčrčta siltumtģklu remontam un modernizācijai. M.Gailis brģdinājis, ka gadģjumā ja lģdz 15.novembrim situācija ar siltumapgādi neuzlabosies, višų ierosināųot Saeimai atlaist Liepājas domi un iecelt pilsčtas pagaidu adminsitrāciju. 12.novembrģ Liepāas dome un "Rģgas komercbanka" parakstģja lģgumu par Ls 150.000 kredģtu kurināmā iegādei. Ģstermiša kredģts sašemts ar 28 % likmi. Nauda tiks izmantota mazuta iegādei un lai "Latvijas gāzei" samaksātu parādu par gāzes piegādi divām katlu mājām, kurās mazutu dedzināt nav iespčjams. Taąu arģ ųis kredģts neatrisina apkures problčmas Liepājā. Vienģbas partijas frakcijas priekųsčdčtājs Edgars Bāns izplatģjis pazišojumu, ka presč publicčtā informācija par frakcijas konsultācijām ar Nacionālo bloku (skat. 10.nov. ŲAJĀS DIENĀS) kvalificčjama kā politiska provokācija, lai radģtu nesaskašas starp Nacionālā izlģguma bloka dalģbniekiem. Frakcijā esot piešemts lčmums ārpus Nacionālā izlģguma bloka sarunās nepiedalģties. Kristģgie demokrāti aicina demokrātiskos politięus pievienoties savai - tautas - partijas, uz Kristģgo demokrātu partijas pamatprogrammas bāzes atrodot kopģgu valodu. Partija včlas ar  paturčt savu lģniju - sociāli atbildģga tirgus ekonomika, atzģstot, ka nosaukums ir sekundāra lieta, galvenais esot kristģgo včrtģbu bāze. Pagaidām partija tikusies ar Tautas fronti, Maznodroųināto politisko apvienģbu, pensionāriem u.c. politiskajiem spčkiem un sabiedriskajā grupām. Kristģgo demokrātu valde nolčmusi atbalstģt Gundara Bčrziša kandidatśru satiksmes ministra amatam, bet Pčteri Cimdišu - Izglģtģbas un zinātnes ministrijā par valsts ministru augstākās izglģtģbas un zinātnes lietās, vienlaikus uzsverot, ka Māra Grģnblata sastādģto valdģbu atbalstģųot jebkurā gadģjumā. Latvijas Universitātes Biomedicģnss pčtģjumu un studiju centra direktoram, Zinātšu akadčmijas ģstenajam loceklim profesoram Elmāram Grčnam par izciliem sasniegumiem molekulārbioloåijā pasniegta Latvijas Zinātšu akadčmijas Lielā medaīa. Ųis apvbalvojums tiek pasniegts vienreiz gadā. Triju Zvaigżšu ordeša domes sčdč izskatģts jautājums par ųā ordeša pieųęirųanu 31 sabiedrģbā pazģstamai personai sakarā ar gaidāmajiem valsts svčtkiem - 18.novembri. Latvijas Bankaa atsaukusi licenci "Rģgas Starptautiskajai bankai" un iesniegusi tiesā prasģbu par ųģs bankas likvidāciju. Savukārt Apdroųināųanas uzraudzģbas inspekcija anulčjusi licences trim apdroųināųanas sabiedrģbām - "Polise", "Rinko" un "Sirčna 11". Latvijas Ārlietu ministrija 13.oktobrģ iesniedza Krievijai včstuli par Ls 550.000 lielo Krievijas parādu, kas izveidojies par militāro pensionāru medicģnisko aprśpi. (Ųāda Latvijas-Krievijas vienoųanās izriet no 1994.gada 30.aprģlģ oparakstģtā lģguma par Krievijas karaspčka izveųanu no Latvijas. Vienoųnās paredz, ka LR teritorijā dzģvojoųo Krievijas militāro pensionāru un višu åimenes locekīu medicģnoskā apkalpoųana tiek apmaksāta no Krievijas federālā valsts budżeta lģdzekīiem. Lģgums attiecas uz 22.320 pensiončtajām Krievijas militārpersonām, kuras legāli drģkst uzturčties Latvijā, jo demobilizčjuųās no militārā dienesta lģdz 1992.gada 28.janvārim.) Atbildes sniegųanas galģgais datums tika noteikts 1.novembris. Taąu arģ 6.novembrģ, kad Ārlietu ministrija aicināja Krievijas konsulārā daīas dalģbniekus uz sarunām, parādsnebija sarucis. Ųobrģd Latvijai pārskaitģti Ls 320.000, bet pārčjā nauda solģta včlāk. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests