=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Lai radģtu pacilātāku noskašu pirms Latvijas proklamčųanas 77.gadadienas, valdģba nolčmusi pieųęirt desmit darba rśęiem Ministru Kabineta Atzinģbas rakstu. Starp apbalvotajiem ir Dailes tātra aktieri Dina Kuple-Tone un Pčteris Liepišų, Zemessardzes majors Raimonds Graube, akadčmięis Maråers Lģdaks, skolotājs Čvalds Silišų. Ųodien Dailes teātrģ notiek Māras Zālģtes un Raimonda Paula mśzikla "Meża gulbji" pirmizrāde. Uzvedumā, kuru veidojuųi reżisors Arnis Ozols, horeogrāfe Tamāra Čęe, vokālā pedagoåe Anita Garanąa, scenogrāfs Aigars Ozolišų un kostģmu māksliniece Baiba Puzina, piedalās gan Dailes teātra, gan citu teātru aktieri. Bśs dzģvā mśzika, ko spčlčs augstas klases mśzięi maestro Raimonda Paula vadģbā. LNNK valde nosśtģjusi aicinājumu Valsts prezidenta aicinātajam Ministrui prezidenta kandidātam Mārim Grģnblatam aicinājumu, kurā teikts, ka LNNK atbalsta M.Grģnblata veidoto valdģbu un neizvirza konkrčtas prasģbas uz ministru amatiem. LNNK valde ieteikusi neaicināt valdģbāā iepriekųčjā Ministru Kabineta locekīus, kas bija atbildģgi par neveiksmģgo ekonomisko un ārpolitisko darbģbu. LNNK un Latvijas Zaīā koalģcija esot gatava iešemt amatus Ārlietu ministrijā, Aizsardzģbas ministrijā, Vides un reåionālās attģstģbas ministrijā vai Ekonomikas ministrijā. Valsts ieščmumi ųogad bśs par 100 miljoniem latu mazāki. Par to liecinot valdģbas apstiprinātie 1995.gada valsts pamatbudżeta ieščmumu plāns, kas rādot, ka cerčtā 471 milj. latu vietā valsts makā nonāks tikai 371 milj. latu. Lai gan visrażģgākais "naudas pelnģtājs" bśs pievienotās včrtģbas (apgrozģjuma) nodoklis, kas īaus valstij tikt pie 217 milj. latu, taąu arģ ųā nodokīa guvums bśųot par 34 milj. latu mazāksss, nekā bija gaidģts. Uzščmumu ienākumu (peīšas) nodoklis papildinās valsts budżetu tikai ar 46 milj. latu. Savukārt akicģzes nodoklim uzticčtas papildu saistģbas 3,5 milj. latu apmčrā, jo alkohola tirdzniecģba paųlaik esot pilnā sparā. Tajā paųā laikā ministri nolčmuųi samazināt valsts nodevu apmčru par licenci farmaceitiskajai uzščmčjdarbģbai. Piem., aptiekas atvčrųanas licence lģdzųinčjo 100 latu vietā maksās 20 vai 50 latu (attiecģgi laukos vai pilsčtā), aptiekas darbam ar narkotiskajām zālčm - tikai 1 latu, farmaceitiskajai praksei - 10 latu. Ministri uzskata, ka aptieku uzturčųana esot dārgs prieks, it ģpaųi, ja jātirgo narkotiskas zāles. Akreditācijas včstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim nodevuųi divu valstu - Ģrijas un Jordānijas Haųimģtu karalistes ārkārtčjie včstnieku Latvijā Patriks Makeibs un Kaldons Ahmads Aldahirs. Lai veidotu un attistģtu jaunatnes vadģtāju apmācģųanas sistčmu Latvijā, sācies Latvijas un Dānijas jaunatnes apmācģbas projekts "Burtnieku māja", kurā iesaistģjuųās 29 Latvijas jaunatnes organizācijas (mazpulki, Latvijas jaunatnes Sarkanais Krusts, "Jaunatnes akcija mieram" u.c.). Projekta galvenais mčręis ir palģdzčt Latvijas jaunatnes organizācijām iemācģties patstāvģgi darboties un organizčt pasākumus, kā piesaistģt sponsorus u.c. <>. Jaunākie G-24 un Starptautiskā Valśtas fonda kredģtu izmantoųanas auditorpārbaużu rezultāti rāda, ka no 62 pārbaudģtajiem uzščmumiem tikai 13 naudu varčs atdot laikus, savukārt par 25 uzščmumiem esot pilnģgi skaidrs, ka paredzčtajā termišā aizdevumu atmaksāt tie nevarčs. Kredģtu bśųot spčjģgas atdot: SIA "Ceplis", a/s "Aleta", SIA "Latlin", SIA "Doma", a/s "Rekos", kopuzščmums "Ekju", zemnieku saimniecģbas "Lģgas" un "Silavas", SIA "Daiīrade", firmas "Dilar", "Antaris", "Magistr-International", "Orions". Savukārt atzinumss, ka kredģts netiks atmaksāts paredzčtajā termišāā, dots par pazģstamajiem uzščmumiem a/s "RAF", a/s "SWH-Rģga", "RBS-TV", paju sabiedrģba "Staīåene", SIA "Latsek", SIA "Faber", SIA "Colla", SIA "Houuusebuilding", SIA "Latinkom", virkni zemnieku saimniecģbu, firmu un individuālo uzščmumu. Visiem ųiem uzščmumiem kredģtus garantčjuųas komercbankas, no kurām daudzas jau bankrotčjuųas. Speciālisti uzskata, ka starptautisko kredģtu atmaksā nāksies piedalģties valstij (budżetam). No valsts lģdzekīiem tiek atmaksāti vienģgi firmu "Lata International" un "Lears" kredģti, kurus garantčjusi valdģba. Latvijas Ārlietu ministrija iesniegusi Lietuvai atbildes notu. Tajā norādģts, ka Lietuvas 8.novembra notas nostādnčm, pazišojot, ka Lietuva atsakās no iepriekųčjām vienoųanām par jśras robeżu, nav pamata. Latvijas Ārlietu ministrijas notā uzsvčrts, ka Latvijas un Lietuvas lģdzųinčjā sadarbģba tikusi balstģta uz labu kaimišattiecģbu principiem, abu valstu intereųu ievčroųanu un regulāru informācijas apmaišu. Latvijas Ārlietu ministrija pazišojusi, ka savā darbģbā vienmčr vadģjusies pčc starptautisko tiesģbu normām un joprojām uzskata par saistoųām visas vienoųanās, kas panāktas ar Lietuvu par jśras robeżu. Notā izteikta cerģba, ka vienoųanās par jśras robeż tiks panākta sarunu gaitā. Latvijas puse uzskata, ka pastāvoųās domstarpģbas iespčjams atrisināt, šemot včrā tradicionāli draudzģgās attiecģbas starp Latviju un Lietuvu un abu valstu orientāciju uz Baltijas valstu solidaritātes un vispusģgas sadarbģbas nostiprināųanu un cieųāku integrāciju. 14.novembrģ Lietuvas Seimā lģdz včlam vakaram tika apspriesta Adolfa Sleżeviąa vadģtajam Ministru kabinetam iesniegtā interpelācija. Interpelācijas idejas autoru argumenti par valdģbas maišas nepiecieųamģbu bija izklāstģti 100 lappuųu zišojumā. Savukārt valdģba bija sagatavojusi tik pat apjomģgu atbildi - tajā A.Sleżeviąs visus opozģcijas izvirzģtos apvainojumus noraidģjis. Pčc tam, kad valdoųā Lietuvas Demokrātiskā darba partija atteicās piedalģties aizklātajā balsojumā, opozģcija nespčja iegśt neuzticģbas izteikųanai nepiecieųamās 70 deputātu balsis. Par valdģbas demisiju balsoja 56 deputāti. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests