=========================================================== Ø A J Â S D I E N Â S =========================================================== 26.novembrì - Miruøo piemiðas dienâ - Latvijas dievnamos un kapsètâs tika aizdegtas sveces. Tas bija músu aizlúgums par miruøo dvèselèm. Notika Latvieøu inteliåences apvienìbas rìkotâ konference "Sestâs Saeimas vèlèøanu rezultâti - cèloði un sekas". Ar referâtiem uzstâjâs vèsturnieki Indulis Ronis un Antonijs Zunda, filozofs Vilnis Zariðø, politiloåe Ilze Ostrovska, æìmiæis Jânis Freimanis, publicists Viktors Avotiðø, ýurnâlists Vilis Seleckis. Izglìtìbas un zinâtnes ministrijâ notika Pedagogu izglìtìbas centrâ rìkotâ mâcìbu palìglìdzekîu un mâcìbu grâmatu autoru konkursa noslègums un laureâtu apbalvoøana. Kanâdas "Daugavas vanagu" balvu, Latvijas Kultúras fonda balvu un laureâta nosaukumu pieøæìra skolotâjiem: Indulim Æèniðam (Valdemârpils vidusskola), Annai Baumanei (Ogres 1.vidusskola), Andrim Rudovicam un Teilai Rudovicai (Saldus pamatskola), Guntai Suhanovai (Limbaýu 3.vidusskola), Maijai Kulakovai (Lìvânu 1.vidusskola), Ritai Âbelei (Sâtiðu pamatskola) un Zentai Kìnei (K.Valdemâra pamatskola). Bet laureâta nosaukumu un Latvijas Kultúras fonda un Pedagogu izglìtìbas atbalsta centra balvu ieguva Anita Ambota (Rìgas 84.vidusskola), Gunta Rateniece (Júrmalas 1.vidusskola) un Vilija Krampuse (Meýmalas vidusskola). 24.novembrì Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizìtè Valmierâ, izmantojot iespèju tikties ar Latvijas rajonu paøvaldìbu vadìtâjiem, devis mâienu, ka Ministru kabineta sastâdìøanu uzticès Ziedonim Àeveram. "Aiz øì 51 % Saeimâ stâv vèlètâji, un aptaujas liecina, ka tâda ir cilvèku izvèle arì patlaban. (..) es teicu, ka mana griba bútu, lai valdìba sastâvètu no pragmatiæiem un strâdât spèjìgiem cilvèkiem. Búsim godìgi. Grìnblata sarakstâ bija daudzi posteði, par kuru iespèjamiem vadìtâjiem nav pilnìgas pârliecìbas, ka tie uzticèto vezumu spètu pavilkt." Taàu G.Ulmanis nekad nepiekritìøot, ja nâkamajâ valdìbâ tiktu iekîauts Zìgerists. Savukârt rajonu paøaldìbu pârstâvji mudinâjuøi G.Ulmani meklèt treøo personu iespèjamâ Ministru prezidenta kandidatúrai, minot Godmani, Gorbunovu un Repøi. Paøvaldìbu vadìtâju izteikumos par iespèjamo Àevera nâkøanu pie varas jauduøâs bailes, ka tâdâ gadìjumâ tiktu veikti "revolucionâri pârkârtojumi", taàu visnesimpâtiskâkâ esot àeverieøu rauøanâs pie varas ar visiem lìdzekîiem, turklât neviens no øìs koalìcijas pârstâvjiem, kam tâda iespèja jau bijusi, nekâdas seviøæas sekmes nav uzrâdìjis ne savâ saimnieciskajâ, ne politiskajâ darbìbâ. Rìgâ notika Latvijas Brìvo arodbiedrìbu savienìbas (LBAS) 3.kongress, kurâ pulcèjâs 308 delegâti, kâ arì viesi no 9 aizrobeýu zemèm. Par LBAS priekøsèdètâju aizklâtâ balsoøanâ ievèlèts bij. izglìtìbas un zinâtnes darbinieku arodbiedrìbas lìderis Agris Olmanis. Akceptèti vairâki grozìjumi LBAS statútos. Turpmâk savienìbas kongress notiks reizi 3 gados (lìdz øim reizi 5 gados), Savienìbas darbìbas nodroøinâøanai dalìborganizâcijâm turpmâk bús jâmaksâ 3 % no savâktajâ biedru naudâm (lìdz øim 5 %). Pieðemta darbìbas programma, kâ arì vairâkas rezolúcijas, kas akcentè sadarbìbu ar aøvaldìbâm un darba devèjiem. Iespèjams, ka drìzumâ tiks paaugstinâta maksa par dzelzceîa transporta pakalpojumu izmantoøanu. Paredzams, ka "Latvijas dzelzceîa" zaudèjumi lìdz gada beigâm bús apt. 20 milj. latu, taàu valdìba dotâcijas dzelzceîam nav pieøæìrusi. Nepiecieøams nomainìt novecojuøos elektrovilcienus un sliedes, kas tiek ekspluatètas jau 20 gadu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 23.novembrì izsludinâjis likumu "Par maternitâtes un slimìbas pabalstiem" un túlìt arì iesniedzis Saeimai izskatìøanai øì likuma grozìjumu projektu. Likums paredz, ka valsts sociâlâs apdroøinâøanas pieøæirtais slimìbas pabalsts izmaksâjams tikai no darba nespèjas 15.dienas. Lìdz tai slimìbas pabalsts jâmaksâ darba devèjam. G.Ulmaða ierosinâtie grozìjumi paredz, ka valsts maksâ slimìbas pabalstu, sâkot no 7.dienas. Igaunija parakstìjusi oficiâlo iesniegumu par iestâøanos Eiropas Savienìbâ. Saimnieciskâ tiesa 24.novembrì nepieðèma lèmumu par "Bankas Baltija" bankrotu vai sanâciju, pamatojoties uz divu Saeimas komisiju un atseviøæu kreditoru lúgumu atlikt øìs lietas izskatìøanu. Lai apspriestu iespèjamo tuvinâøanos starp Latvijas luterâðu un katoîu konfesijâm, notika seminârs luterâðu un katoîu mâcìtâjiem, ko vadìja Pasaules Luterâðu federâcijas åenerâlsekretâra vietnieks ekumeniskajos jautâjumos Eiýens Brands un Pontifikâlâs padomes kristieøu vienìbas veicinâøanai pâstâvis monsinjors Reiems. Garìdznieki uzskata, ka katoîu un luterâðu vienotìba esot iespèjama, taàu tikai tâlâ nâkotnè. Valsts budýeta izdevumi novembrì bija par 12,4 milj. latu lielâki nekâ ieðèmumi. Budýeta deficìts ø.g. 23.novembrì bija 65 milj. 500 túkst. latu. Budýeta deficìtu valsts segusi ar Latvijas Bankas kredìtu 9 milj. 500 túkst. latu apjomâ, komercbanku kredìties 6 milj. 579 túkst. latu apjomâ kâ arì ârzemès realizèjot vèrtspapìrus par 21 milj. 593 túkst. 136 latiem, realizèjot valsts iekøèjâ aizðèmuma parâdzìmes par 22 milj. 312 túkst. 522 latiem u.c. Pavisam 1995.gada budýetâ paredzèts iekasèt 371 milj. latu. Lìdz ø.g. 23.novembrim valsts budýetâ ieskaitìti 308 milj. 500 túkst. latu. 1995.gada budýetâ paredzètie izdevmi ir 463 milj. 400 túúkst. latu, lìdz ø.g. 23.novembrim bija iztèrèti 386 milj. 600 túkst. latu. Lai gan uzreuz pèc savu pilnvaru nolikøanas Ministru prezidents Mâris Gailis bija deklarèjis, ka øì valdìba likumprojektus Saeimas izskatìøanai vairs neiesniegs, valdìba nolèma Saeimai izskatìøanai iesniegt uzreiz àetrus likumprojektus vai grozìjumus paøreizèjos likumos, tai skaitâ, arì LR Valsts valodas likuma jaunâs redakcijas projektu un Izglìtìbas likuma projektu. LR Muîæu partija izplatìjusi paziðojumu, kurâ parakstìjis Muîæu partijas prezidents Jânis Vilnìtis. Tajâ Valsts prezidents Gumntis Ulmanis aicinâts uzticèt nâkamâs valdìbas veidoøanu Muîæu partijas prezidentam J.Vilnìtim. "(..) Muîæu partija jau sen ir deklarèjusi savu vietu politiskajâ pasaulè - proti, - visu politisko partiju jumta partija. (..) Manâ partijâ bútu iesaistìti ne tikai visu politisko partiju pârstâvji, bet arì pilnìgi bezpartejiskie. Tâ droøìbas ministra amatu es pieøæirtu Ziedonom Àeveram, brìvìbas ministra - Mârim Grìnblatam, satiksmes ministra - Andrejam Panteîèjvam Manâ koncepcijâ ir arì tâds punkts, ka jâlikvidè ministru prezidemta amats. Øì amata vietâ bútu propagandas ministrs. (..) Tikai muîæis muîæim varètu iestâstìt, ka tauta dzìv labi un nav ko raudât. Lìdz ar to valdìbai vajadzètu pèc iespèjas mazâk strâdât(..)" 1995.gada júnijâ 25 valstis, tostarp arì Latvija, nodibinâja STarptautisko sadarbìbas fondu "ALFA", kura mèræis - izveidot daudzvaloduu pavadoðsakaru televìzijas kanâlu, kas aptvers Viduseiropas un Austrumeiropas reåionu. Lai iekîautos Starptautiskajâ sadarbìbas fondâ, Latvijâ nodibinâts "ALFA TV" Latvijas fonds. Paredzèts, ka daudzvalodu TV kanâls "ALFA TV Cooperation" aptvers reåionu, kurâ dzìvo ap 400 milj. cilvèku, un raidìs 16-24 stundas diennaktì. Aizkadra balss vai titri Latvijâ bús Latvieøu valodâ. "ALFA TV" bús pirmâ digitâlâ televìzija Austrumeiropâ. "ALFA TV" paredz râdìt Eiropas filmas, kâ arì kultúras, ekonomiska raksturaa, vietèjo informâciju un izklaidèjoøas programmas, to veidoøanâ ievèrojot politiskas un ideoloåiskas neitralitâtes, valstu saimnieciskâs attìstìbas veicinâøanas un katras valsts kultúras vèrtìbu popularizèøanas principus. Atvèlètais èterlaiks bús vienâds katrai no dalìbvalstìm. Sistemâtiski "ALFA TV" raidìøanu sâks 1997.gadâ. Latvijas "ALFA TV" fonds piedalìsies øì kanâla izveidoøanâ un darbìbâ, nodroøinot Latvijas lìdzdalìbu. Tas veidos "ALFA TV" redakciju, uzkrâs un sadalìs finansu lìdzekîus, pârzinâs Latvijas filmu un programmu veidoøanu øim kanâlam, organizès reklâmas izvietoøanu programmâs. Projekts ietver sagatavoøanâs, lìdzekîu sagâdes un raidìøanas uzsâæøanas posmu. Sagatavoøanâs posmu finansè Starptautiskais sadarbìbas fonds, valstu lìmenì - nacionâlie fondi. Paredzèts, ka vèlâk TV darbosies kâ a/s. Kâ jau brìvdienâs pieklâjas, laiks bija reti jauks - sestdien gaisa temperatúra bija +9 grâdi! Sniegs izkusa un pârvèrtâs neskaitâmâs mazâs tèrcìtès un urdziðâs (gluýi kâ pavasarì). Brienot pa údeðiem, kâjas izmirka cauri slapjas. Skrienot pa zaîganbrúniem laukiem un meýiem, acìs "iekrita" koku lielie pumpuri un no paslèptuvèm izlìduøie putneîi, kas øúpojâs rasas lâsèm rotâtos zaros. Svètdien gaiss sasila lìdz +5 grâdi, savukârt øodien ir liela migla un termometrs râda vairs tikai +2grâdi. Un sinoptiæi aicina gatavoties salam... Bútu vien sniegs... =========================================================== IEVANDAS ziðu dienests