=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Ziedonis Ąevers ųodien, 6.decembrģ, iesniegs Saeimā un Valsts prezidentam savas valdģbas deklarāciju un personālsastāvu. Saeimas uzticģbas balsojumam jānotiek rģt, 7.decembrģ. Nacionālā bloka partijas un "Latvijas ceīų" atteikuųies iesaistģties Z.Ąevera valdģbā, neatbalstģųot to un jau apsprieżot plaųas vairākuma koalģcijas veidoųanu. Tās nespčjot Z.Ąevera valdģbā realizčt savas programmas, bez tam tām nav piešemams nekaidrais "profesionāīu" valdģbas modelis, kurā ministru amati tomčr esot atvčlčti cilvčkiem, kurus grśti nosaukt par profesionāīiem (vārdi nav minčti, bet norādģta piederģba Zģgerista partijai). Ųobrģd včl nav zināms, cik cilvčku bśs Z,Ąevera valdģbā, taąu atklāts, ka tajā bśųot trģs jauni valsts ministru amati - zvejniecģbas, darba lietu un zinātnes. Latvijas Bankas (LB) valde no 5.decembra nolčmusi apturčt Doma bankas darbģbu un vairākām citām komercbankām atsaukt licenci. Doma bankas darbģba reiz jau bija apturčta, bet pčc papildu naudas iemaksām LB tai atīāva darbģbu atjaunot. Pčc nepilna pusgada LB atkal nolčmusi Doma bankai aizliegt visas banku moperācijas, jo tā nespčja pildģt savas saistģbas pret klientiem. LB arģ včrsģųoties tiesā ar prasģbu atzģt Doma banku par bankrotčjuųu. LB nolčmusi atsaukt arģ licenci komercbankai "Lettika", kas pčdčjā laikā tikpat kā vairs nedarbojās, kā arģ iesniegt pras bu tiesā par "Lettikas" likvidāciju ("Lettika" zaudčjusi 85 % pamatkapitāla un nespčja veikt pasākumus paųu kapitāla atjaunoųanai, kā arģ nespčja pildģt vairākus likumā noteiktos banku darbģbas normatģvus). Licence atsaukta virknei komercbanku - Latvijas Depozģtu bankai, Centra bankai, Liepājas komercbankai un Alejas komercbankai. Lai arģ ųģs bankas bija atzģtas par maksātnespčjģgām, lģdz ųim tām bija iespčja darbģbu atjaunot. Pčc licences atsaukųanas tas vairs nav iespčjams. Licence anulčta arģ "Olti" bankai, kuru tiesa 15.novembrģ atzina par bankrotčjuųu. Rģgas Domes deputāi apstiprināja siltumeneråjas piegādes tarifu pārrčęinu 1995./1996.gada apkures sezonai, tādčjādi pievienotās včrtģbas nodoklis ir iekīauts pakalpojuma paųizmaksā un tiek iekasčts no iedzģvotājiem. Rģdziniekiem, sākot no ųā gada 3.novembra viena kvadrātmetra kopčjās dzģvokīa platģbas apsildģųana izmaksā Ls 0,51. Apkures sezonā jāmaksā Ls 0,40 par vienu kvadrātmetru, bet vasaras sezonā - 0,11. Karstā śdens tarifs vienam cilvčkam mčnesģ noteikts Ls 3.46 mčnesģ, bet, ja dzģvoklģ nav vannas vai duųas, par karsto śdeni jāmaksā Ls 1,73 mčnesģ. Eiropas Kristģgo demokrātu apvienģbas (EKDA) un Eiropas Tautas partijas (ETP) politięus uztraucot populisma izplatģba Austrum- un Centrāleiropas valstģs, tāpčc ųo partiju pārstāvji esot nobażģjuųies par Joahima Zģgerista partijas aktivitātčm Latvijā. minčto partiju åenerālsekretārs Klauss Velle, kurų ieradies Latvijā, lai sagatavotu zšojumu par partijām Baltijas valstģs, kuras varčtu pievienoties, EKDA un ETP paplaųinoties Austrumeiropas virzienā. Partiju definčųana Baltijas valtģs, it ģpaųi Latvijā, esot īoti sareżåģta, jo pat partiju nosaukumi neatbilstot klasiskajām tradģcijām. Lģdzģgu politisko uzskatu cilvčki Latvijā esot apvienojuųies dażādās partijās. Lģdz ųim EKDA un ETP bijuųi cieųāki sakari ar Latvijas Kristģgo demokrātu savienģbu, kam pieųęirts novčrotāju statuss, taąu plānots tuvākajā laikā izlemt, kuras Latvijas partijas včl varčtu pievienoties ųai Eiropas partiju savienģbai. Eiropas politięi īoti nevčloties, lai Latvijā sāktos nestabilitāte, tādčī viši esot ieinteresčti, lai ųeit izveidotos stabila saprātģgu cilvčku valdģba, kas ir centriski orientčta uz cieųu saistģbu uz Rietumiem, Eiropas Savienģbu un NATO. Lielas bażas esot tieųi par populistu nākųanu pie varas. Centra rajona tiesa pagarinājusi apsśdzčtā "Bankas Baltija" prezidenta Tāīa Freimaša mājas aresta termišu lģdz 1996.gada 1.februārim. Ųā gada oktobrģ tiesa veselģbas stāvokīa dčī T.Freimani atbrģvoja no ieslodzģjuma, nosakot mājas arestu. T.Freimanis kopā ar faktiosko "Bankas Baltija" ģpaųnieku Aleksandru Laventu tiek apsśdzčti par kaitniecģbu nolśkā vājināt valsti. A.Laventa aizturčųanas termišų beidzas 28.decembrģ. Ar firmas "Philips Latvia" gādģbu Svčtā Pčtera baznģca ieguvusi ārčjo apgaismojumu, kas turpmāk īaus baznģcas tčlam izgaismoties tumųajās nakts stundās. Ar ugušoųanu Rģgas centrā Latvijas policisti svinčja savus profesionālos svčtkus - Policijas dienu. Pirms tam Doma laukumā Ceīu policija izrādģja savus braucamos - vieglos, dżipus un motociklus. Sv.Jāša baznģcā tika iesvčtģtii karogi, bija ziedu nolikųana pie Brģvģbas pieminekīa un bojā gājuųo policistu piemišas vietām Bastejkalnā un svbčtku koncerts Latvieųu biedrģbas namā. Pčc tam notika balle tajā paųā tautas namā. Svinģbās piedalģjās arģ "miera laika" policisti, kas dienesta gaitas sākuųi brģvvalsts laikā. "Bankas Baltija" administrators Uåis Grśbe pazišojis, ka, iespčjams, tuvāko mčneųu laikā atsāksies kompensāciju izmaksa noguldģtājiem fiziskām personām, kurām nauda palikusi ųajā bankā. Finensu ministrija nesen nāca klajā ar pazišojumu, ka tai vairs neesot lģdzekīu, lai varčtu turpināt kompensāciju izmaksu jaunās "Bankas Baltija" filiālčs. Jau tā ar grśtģbām izdodoties savākt lģdzekīus kompensāciju izmaksai lģdzųinčjās 10 filiālčs. Taąu, ja izdotod atgśt no "Bankas Baltija" administratora U.Grśbes bankas jau savāktos lģdzekīus, tadd varčtu včrt vaīā jaunas durvis nākamajās filiālčs. U.Grśbe gan uzskata, ka viss jau nemaz tik slikti neesot. Jau iesniegtas prasģbas tiesā pret "Bankas Baltija" parādniekiem un, ja tiesa tās apmieināųot, tad tuvākajā laikā cilvčki (arģ rśdzinieki) varot gaidģt kompensāciju. Par tās apmčriem un izmaksas kārtģ bu paųlaik spriest esot priekųlaicģgi - bśųot nauda, bśųot arģ kompensācijas. Nedaudz naudas bśųot jau drģzumā. U.Grśbe uzskata, ka paųu banku diezin vai izdoųoties saglābt - pagājis pārāk daudz laika, un pazuduųi pārāk daudz lģdzekīu. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests