=========================================================== Ų Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Ministru prezidenta kandidāts Ziedonis Ąevers 6.decembrģ Saeimai un Valsts priekųsčdčtājam Guntim Ulmanim iesniedza savas sastādģtās valdģbas sastāvu un deklarāciju. Z.Ąevers savā valdģbā aicinājis ųādus ministrus: aizsardzģbas ministrs - Odisejs Kostanda (Tautas kustģba "Latvijai") ārlietu ministrs - Jānis Jurkāns (Tautas Saskašas partija) ekonomikas ministrs - Ernests Jurkāns (Demokrātiskā partija "Saimnieks") finansu ministrs - Aivars Kreituss (Demokrātiskā partija "Saimnieks") iekųlietu ministrs - Dainis Turlais (Demokrātiskā partija "Saimnieks") izglģtibas un zinātnes ministrs - Ilmārs Lapa (Tautas kustģba "Latvijai") kultśras ministrs - Oīåerts Dunkers (Tautas kustģba "Latvijai") labklājģbas ministrs - Andris Saulģtis (Tautas kustģba "Latvijai") tieslietu ministrs - Aivars Dātavs (Tautas Saskašas partija) vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministrs - Alberts Kauls (Latvijas Vienģbas partija) zemkopģbas ministrs - Roberts Dilba (Latvijas Vienģbas partija) satiksmes ministrs - Čriks Każa (Demokrātiskā partija "Saimnieks") ģpaųo uzdevumu ministrs Baltijas valstu un Eiropas Savienģbas jautājumos - Ivars Ęezbers (Demokrātiskā partija "Saimnieks") Valsts ministri: rśpniecģbas, ģpaųuma un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Juris Dzenis (Demokrātiskā partija "Saimnieks") eneråčtikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Kārlis Purnis (bezpartejisks) ieščmumu un kredģtpolitikas valsts ministre Finansu ministrijā - Sarmģte Jčgere (bezpartejiska) izglģtģbas valsts ministre Izglģtģbas un zinātnes ministrijā - Sandra Paura (Tautas Saskašas partija) zinātnes valsts ministrs Izglģtģbas un zinātnes ministrijā - Juris Roberts Kalnišų (Demokrātiskā partija "Saimnieks") veselģbas valsts ministrs Labklājģbas ministrijā - Andris Rubins (Tautas kustģba "Latvijai") sociālo lietu valsts ministrs Labklājģbas ministrijā - Egils Ziedišų (Tautas kustģba "Latvijai") darba lietu valsts ministrs Labklājģbas ministrijā - Jānis Strods (Tautas kustģba "Latvijai") vides valsts ministrs Vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministrijā - Juris Iesalnieks (Tautsaimnieku politiskā apvienģba) reåionālās attģstģbas valsts ministrs Vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministrijā - Jānis Vanags (bezpartejisks) meżu valsts ministrs Zemkopģbas ministrijā - Antons Każemaks (Latvijas Vienģbas partija) kooperācijas valsts ministrs Zemkopģbas ministrijā - Jānis Muiżnieks (Latvijas Vienģbas partija) zvejniecģbas valsts ministrs Zemkopģbas ministrijā - Ivars Amolišų (Latvijas Vienģbas partija) Z.ĄEVERA VALDĢBAS SOLĢJUMI. Kā pirmā bśtu minama Latvijas iekīauųanās Eiropas Savienģbā, likumdoųanas pielģdzināųana tās augstajām prasģbām. Nav paredzčts aizskart ar pilsonģbu saistģto likumdoųanu, gan deklarčjot, ka "pilsošiem un pastāvģgajiem iedzģvotājiem garantčjamas vienādas sociālās tiesģbas". Deklarācijā nav runas par Pilsonģbas un imigrācijas departamenta "reorganizāciju" (likvidčųanu), bet gan tikai par "Pilsonģbas likuma konsekventu izpildi, novčrųot birokrāiskus ųęčrųīus". Skaidri pateikts, ka "nepiecieųams ievčrot centrālās bankas neatkarģbas principu", taąu vienlaikus piebilsts, ka "nepiecieųama cieųa sadarbģba starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku vienotas naudas un kredģta politikas veidoųanā un ģstenoųanā". Nav skaidri pateikts, vai un kā bśtu grozāms likums par Latvijas Banku, tā vietā iztiekot ar frāzi "pilnveidojami likumi par Latvijas banku sistčmu". Bezdeficģta budżeta panākųana iespčjama, tikai veidojot visstingrāko taupģbas reżģmu budżeta izdevumu daīā. Piem.,, solģts ieviest krasu izdevumu samazināųanu valsts iestādčs, likvidčjot dublčjoųās institścijas, samazinot nesamčrģgi uzpśstos kalpotāju ųtatus, pārskatot včstniecģbu izdevumu lietderģbu. Ąevera valdģba solās sakārtot robeżjautājumu ar Krieviju, veicot robeżlģniju demarkāciju unn noslčdzot robeżlģgumu. Taąu tikųot arģ prasģts, lai Krievija atzģtu 1940.gada okupācijas faktu. Abrenes jautājums tiek "apiets".Solģts iespčjami ģsā laikā noslčgt muitas śniju ar Igauniju un Lietuvu. ATKĀPE: Valdģbas sastāvs izmainģjās stundu pirms tā iesniegųanas Saeimā - no kultśras ministra portfeīa atteicās komponists Raimonds Pauls, un piecu minśųu laikā savu piekriųanu iešemt ųo amatu deva Oīåerts Dunkers. R.Pauls paskaidrojis, ka višam "labi ejot ar mśzikas lietām", tādčī višų negribot bśt kultśras ministrs "ųajā sarakstā", bet apsvčrųot iespčju atgriezties valdģbas darbā nākamā gada sākumā. Bija paredzčts, ka Saeima uzticģbu jaunajai valdģbai izteiks ųģsdienas plenārsčdes sākumā, taąu Z.Ąevers lśdzis ųā jautājuma izlemųanu atlikt uz včlāku laiku. Iemesls tam - deputāta Andra Amerika kavčųanās (višų ceīojot uz Latviju no Francijas). Lģdz pusdienām Saeimas namā ritčja "karstas" debates par jauno valdģbu. Z.Ąevers paudis pārliecinātģbu, ka viša sastādģto valdģbu atbalstģųot vismaz 52 deputāti. =========================================================== Saimneiciskā tiesa no bankrotčjuųās SIA "Lata International" administratora pienākumiem atbrģvoja zvčrinātu advokātu Aināru Plataci, viša vietā nozģmčjot Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Ediju Kizenbahu. Finansu ministrija konstatčjusi, ka A.Plataąa darbģbas laikā kreditoru administrācijas izmaksas bijuųas pārāk lielas, budżetā ieskaitģti tikai 46,2 tśkst. latu, un grāmatvedģbas uzskaite firmā neesot atbildusi likuma prasģbām. Secinājums - administratora darbā konstatčta "īaunprātģga, pret kreditoru interesčm včrsta darbģba", bet pats administratora darbs neesot bijis "pietiekami efektģvs un lietderģgs". A.Platacis ųos apgalvojumus uzskata par nepatiesiem un solās sniegt tiesā prasģbu par goda un ciešas aizskarųanu. =========================================================== No 11. lģdz 14.decembrim Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi apmeklčs Vāciju. =========================================================== Apstiprinot centienus paplaųināties uz Austrumiem, NATO valstu ārlietu ministri Briselč pazišojuųi, ka galvenie priekųnoteikumi uzšemųanai aliansč ir demokrātiska kontrole pār brušotajiem spčkiem un labas attiecģbas ar Krieviju. Panākta vienoųanās par trģspakāpju paplaųināųanas plāna piešemųanu. Saskašā ar to jebkāds lčmums par noteikumiem un laiku potenciālo dalģbvalstu uzšemųanai aliansč netiks piešemts lģdz 1997.gadam, kad bśs skaidri parlamenta un prezidenta včlčųanu rezultāti Krievijā un to sekas. Plāns paredz uzsākt intensģvas sarunas ar potenciālajām bloka dalģbvalstģm, nostiprināt attiecģbas programmas "Partnerattiecģbas mieram" ietvaros, kā arģ izpčtģt, kādas iekųčjas izmaišas nepiecieųams veikt NATO struktśrās. =========================================================== Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona Mihails Demurins preses konferencč paudis Krievijas neizpratni par Baltijas asamblejas piešemto rezolściju par sadarbģbu aizsardzģbas jomā. Višų pazišojis, ka laikā, kad "Eiropas valstis mčåina kopģgi rast atbildi uz laikmeta izaicināumiem, uz jautājumiem par Eiropas droųģbas sistčmas nākamajām aprisčm, Baltijas valstis nodarbojas ar ārčjo draudu un āčjā ienaidnieka meklčjumiem". Krievijai iebildumi esot arģ pret to, ka Baltijas asambleja izvirzot noteikumus Krievijas uzšemųanai Eiropas Padomč, kā arģ pret to, ka asambleja par savu galveno mčręi izvirzģjusi "antikrieviska noskašojuma veicināųanu". Par galveno vaininieku Krievijas doplomāts uzskata Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. =========================================================== Saeimas Juridiskā komisija nolčmusi ierosināt Saeimas frakijām politiski vienoties par VDK kartotčku turpmāko izmantoųanu. Åenerālprokurors Jānis Skrastišų piedavājis sarakstus publicčt, taąu pastāvot arģ citi priekųlikumi. =========================================================== <> zišo, ka bijuųajam finansu ministram Uldim Osim bijuųi personģgi kontakti ar "Bankas Baltija" Uzraudzģbas padomes priekųsčdi Aleksandru Laventu, kurų patreiz atrodas ieslodzģjumā. =========================================================== Rģgā notika konsulārā korpusa tikųanās, kurā piedalģjās 40 včstniecģbu un konsulāro pārstāvniecģbu darbinieki no 27 valstģm. Semināra dalģbnieki iepazinās ar Latvijas likumdoųanu konsulārajā jomā, civilstāvokīa aktu reåistrācijas kārtģbu, notarioālajām darbģbām, kā arģ juridisko palģdzģbu āvalstu pilsošiem. Sarunā ar masu informācijas lģdzekīu pārstāvjiem Filipģnu goda konsuls Baltijas valstģs Folkers fon Zengbuųs atzinis, ka lielākās grśtģbas radot tas, ka konsulārais process Latvijā včl esot diezgan jauns, elastģgāka varčtu bśt arģ sadarbģba ar policiju, dażreiz klupųanas akmens esot valodu jautājums. Satraukumu radot tas, ka iespčjamā jaunās valdģbas dalģbniece - Tautas kustģba "Latvijai" - paudusi pārliecģbu, ka valstij nepiecieųamas tikai 4-6 včstniecģbas. =========================================================== Tuvojas 31.decembris - diena, kad Latvija bśtu jāpamet tām krievu militārpersonām, kuras no padomju armijas demobilizčjuųās pčc 1992.gada 28.janvāra. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu včstnieks Aivars Vovers uzskata, ka skaitīiem neesot nozģmes - situāciju nevarot salģdzinā ar gada sākumu, kad runa bijusi par tśkstoųiem, bet tagad - par simtiem. Ar Krievijas včstniecģbu esot nodibinājusies laba sadarbģba, izstrādāts konkrčts militāristu izbraukųanas grafiks, kas tiekot arģ pildģts. Abas puses reisi mčnesģ saskašo "skaitīus". Kopų 8.februāra aizbraukuųi 599 cilvčki, 12 ųai laikā miruųi, 253 grasās aizbraukt - viši Krievijā sašems dzģvokīus, bet 793 cilvčki pretendč uz palikųanu Latvijā - vai višiem ir tādas tiesģbas, pārbaudģs Pilsonģbas un imigrācijas departaments (PID) vai tiesa. PID konstatčtas vismaz 50 personas, kas pazuduųas no sarakstiem- tam pčc pčdčjās tikųanās piekritusi arģ Krievijas puse. Bez tam uzturčųanās atīaujas valstģ izsniegtas vairāk nekā 300 cilvčkiem, kuri sarakstos vispār nav parādģjuųies. Taąu Latvijas puse uzskata, ka reālais militārpersonu skaits Latvijā varčtu bśt daudz lielāks par uzrādģto. =========================================================== Turpmāk to, kurų drģkstčs veikt uzšemčjdarbģbu robeżkontrolpunktu tuvumā, noteiks ģpaųas vietčjo robeżsargu, muitnieku un paųvaldģbu sastādģtas komisijas. Nolemts, ka katrā robeżkontroles punktā vajadzčtu bśt tikai vienai bankas filiālei visu finansu operāciju veikųanai, diviem apdroųināųanas kantoriem, deklarantam un, iespčjams, arģ kādam pakalpojumu jomas uzščmumam. =========================================================== Beidzies termišų, kad vairākumam vietčjo paųvaldģbu vajadzčja atdot valstij ųovasar sašemto aizdevumu, kas bija pieųęirts, lai vietčjā vara spčtu attapties no finansiālā trieciena pčc banku krģzes. Nauda tika šemta no Starptautiskā valśtas fonda, un tā tika 60 paųvaldģbām. Lģdz ųim no aizdotajiem 1,3 milj. latu atdoti 830 tśkst. latu. Rčzeknes pilsčtas dome joprojām ir parādā 173.900 latu, Mazsalaca - 10.600 latu, Rśjiena - 10.220 latu. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== =========================================================== P Č D Č J Ā S Z I Š A S Ųodien, 7.decembrģ Saeimas deputāti balsoja par Ziedoša Ąevera sastādģto valdģbu. Pčc Latvijas $Radio zišām, balsoųanas brģdģ zālč atraduųies visi 100 deputāti. Tā kā deputātu balsis dalģjuųās uz pusčm, pamatojoties uz Saeimas kārtģbas Rulli, bija jāpārbalso. Taąu arģ ųajā balsojumā Z.Ąeveram pietrśka vienas balss. Darbu pagaidām turpinās vecā Latvijas valdģba premjera Māra Gaiīa vadģbā. IEVANDAS zišu dienests