=========================================================== Ų Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Divi svarģgākie notikumi Valsts prezidenta Gunta Ulmaša valsts vizģtes Vācijā pirmajā dienā bija, pirmkāt, saruna ar federālo prezidentu Romānu Hercogu viša pastāvģgajā rezidencč Belvģ pilģ federālajā galvaspilsčtā, otrkārt, G.Ulmaša runa "Par jaunu partnerģbu Eiropā" Eiropas akadčmijā Berlģnč. Federālais prezidents R.Hercogs sarunā ar G.Ulmani uzsvčris, ka Latvijas integrācijai Eiropā - Eiropas Savienģbā - neesot alternatģvas un ka paųreizčjai politięu paaudzei ųis veikums jāatstājot bčrniem. Višų arģ paudis sapratni par ārpilsošu situāciju Latvijā. Berlģnes biråermeistars Eberhards Dģpgens pavadģjis G.Ulmani pie Brandenburgas vārtiem, kurus greznoja Latvijas un Berlģnes karogi. Včlāk pilsčtas rātsnamā E.Dģpgens paudis prieku, ka Latvijas prezidenta vizģte sākusies Vācijas galvaspilsčtā (ųģ ir pirmā Latvijas valsts galvas vizģte Berlģnč visā abu valstu attiecģbu včsturč). Berlģnes biråermeistars runājis arģ par Latvijas tautas tiesģbām izvčlčties "droųģbas aliansi, kas nevienu neapdraud". G.Ulmanis ar kundzi parakstģjās Berlģnes Zelta grāmatā. Eiropas akadčmijā G.Ulmanis teicis: "Aicinu rietumvalstis pārvarčt patmģlģbu un saskatģt visos Eiropas reåionos partnerus sarunām par nākotnes Eiropu. Latvija včlas kīśt par tāda foruma dalģbnieci". Višų mudinājis vācu pusi iesaistģties "Baltijas kā nākotnes eiropeiska modeīa" veidoųanā. "Latcvija mčåina atrast savu vietu rietumvalstu politikā ar Krieviju, Latvija piedāvā Eiropai durvis uz Krieviju", teicis G.Ulmanis. Treųais svarģgākais runas motģvs: tolerance un nacionālā paųapziša abas kopā ir "Eiropas pamats un lielākā bagātģba". Notikusi arģ Berlģnes un Brandenburgas pavalsts Centrālās bankas prezidenta Klausa Dģtera Kśbahera saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repųi. Spriests, kā garantčt iedzģvotāju noguldģjumus un par paųvaldģbu banku pieredzi Vācijā. =========================================================== Uzščmčja Andra Ųęčles kandidatśra Ministru prezidenta amatam netiek vienlģdz atzinģgi včrtčta visu to Saeimas frakcij vidś, kas gatavojas veidot jauno valdģbu. "Latvijas ceīų" uzskata, ka piemčrotāka bśtu politiski atbildģga persona, ko no sava vidus izvirzģtu kāds politiskais spčks. Vairākas frakcijas pirms galģgā lčmuma piešemųanas nolčmuųas iepazģties ar Valsts Kontroles un Prokuratśras rģcģbā esoųo informāciju par A.Ųęčli. Kaut gan seųas Saeimas frakcijas (Dmokrātiskā partija "Saimnieks", "Tčvzemei un brģvģbai", "Latvijas ceīų", LNNK, Zemnieku savienģba un Kristģgo demokrātu savienģba rakstiski un Vienģbas partija vārdiski), "Latvijas celā" un zemsavieųos ųģ kandidatśra var negśt nepiecieųamo atbalstu. Zemsavieųu pretenzijas var nāęt no Godmaša laikiem, kad A.Ųęčle strādāja Lauksaimniecģbas ministrijā. Savukārt Māris Gailis prezidentam adresčto aicinājumu valdģbas veidoųanu uzticčt A.Ųęčlem parakstģjis ar piebildi, ka no politiskās loåikas izriet nepiecieųamģba valdģbas veidoųanu uzticčt "ceīiniekiem", kam to včl nav mčåinājusi. "Latvijas ceīų" esot gatavs apspriest arģ citas kandidatśras, paturot prātā arģ savčjos - Māri Gaili un Anatoliju Gorbunovu. Iekųlietu ministrs Jānis Ādamsons bijis včl kategoriskāks: "Es noraidoųi skatos uz ųo kandidatśru, un tas ir saistģs ar maniem tieųajiem pienākumiem". Daudzi uz A.Ųęčli skatās ar aizdomām tādčī, ka višų bijis Daiša Åčåera vietnieks, kura vārds saistās ar skandalozās firmas "Lata International" izųęčrdģbām. =========================================================== Paredzčtsm, ka ųodien, 12.decembrģ valdģbas sčdč konceptuāli tiks izskatģts jautājums par mnimālās darba algas (tagad tā ir Ls 28 mčnesģ) paaugstināųanas iespčjām. Ja valdģba nolemtu minimālo mčneųalgu paaugstināt lģdz Ls 50, piektdien, 15.decembrģ, plānotā Latvijas Brģvo arodbiedrģbu savienģbas protesta akcija (ielu gājieni un demonstrācija) nenotiktu. =========================================================== Saeimas Juridiskā komisija nosśtģjusi visām Saeimas frakcijām aicinājumu izdiskutčt likuma par bijuųās VDK dokumentu saglabāųanu, izmantoųanu un personu sadarbģbas fakta ar VDK konstatčųanas problčmuuuuu iespčjamo risinājumu. Juridiskā komisija uzskata, ka iespčjami vairāki varianti, kā izmantot VDK darbinieku un zišotāju kartotčkas. Viens no tiem ir publicčt Totalitārisma seku dokumentčųanas centra rģcģbā (TSDC) esoųās zišas par VDK darbiniekiem un informatoriem un saglabāt ierobeżojumus višiem iešemt attiecģgos amatus. Otrs variants ir nepublicčtt kartotčkas zišas un saglabāt ierobeżojumus iešemt amatus. Treųais variants ir publicčt kartotčkas un atcelt visus amatu ierobeżojumus. Ceturtais variants ir publicčt TSDC rģcģbā esoųās zišas par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri iešem noteiktus amatus, un atcelt visiem VDK darbiniekiem un informatoriem iešemt attiecģgus amatus. Včl esot arģ iespčja nepublicčt kartotčkas, iesaldčjot tāų uz kādu termišu, un atcelt visus ierobeżojumus VDK darbiniekiem un informatoriem iešemt attiecģgus amatus. =========================================================== Pirmo reizi pčc neatkarģbas atjaunoųanas Latvijā ieradies Somijas brušoto spčku virspavčlnieks Gustavs Haglunds. Abā valstģm ir plaųas sadarbģbas iespčjas, ģpaųi NATO programmas "Partnerattiecģbas mieram" ietvaros, abas piedaalģjuųās kopčjās jśras spčku mācģbās "Baltop'95", kopģgi apgśstot miera uzturčųanas operācijas, koordinčjot un strādājot pie glābųanas darbu veikųanas atklātos śdešos. Pastāv arģ teorčtiska iespčja abām valstģm darboties NATO miera nostiprināųanas spčku operācijās Bosnijā, Ziemeīu brigādes sastāvā. =========================================================== <>. Tautas kustģbas "Latvijai" priekųsčdčtājs Joahims Zģgerists, komentčjot Ziedoša Ąevera iecerčtās valdģbas neveiksmi, pazišojis, ka Saeimas balsoųanas rezultāus včrtčjot ar "vienu smejoųu un vienu raudoųu aci. Raodot tāpčc, ka Latviju tagad gaida īoti grśti laiki. Varu tikai teikt: nabaga Latvija. Ar smejoųu aci - jo, atrodoties opozģcijā, kustģba "Latvijai" jau ģsā laikā bśs divreiz spčcģgāka nekā tagad". J.Zģgerists gribot turpināt kustģbas "Latvijai" palidzģbas kampašu tautai. Včl pirms Ziemassvčtkiem 1000 trścģgas latvieųu åimenes sašems prāvus pārtikas saišus. Turklāt Zģgerists ųobrģd ar kādu vācu uzščmčju runāot par bezmaksas pārtikas produktu devu pieųęirųanu gandrģz 6000 åimenčm Latvijā. =========================================================== ASV sabiedrģba "Procter & Gamble" atklājusi pārstāniecģbu Rģgā, kas koordinčs firmas darbģbu Baltijas valstģs un Baltkrievijā. =========================================================== Rģgā, Mazajā Pils ielā 5 atklāts "Polish Airlines" Latvijas birojs, lai gan aviosabiedrģba Latvijā strādā jau kopų 1993.gada marta. Patlaban tā trģs reizes nedčīā organizč regulārus lidojumus no Tallnas caur Rģgu uz Varųavu un atpakaī. =========================================================== =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D Č Ī U L A T V I J Ā" Periodisks, lakonisks informācijas biīetens par visu nozģmģgāko Latvijā. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 mčnesģ. Ģpaųi abončjams pielikums "Nedčīai Latvijā" "Ģ P A Ų N I E K A M" par ģpaųumu tiesģbām un apsaimniekoųanu. Iznāk 2 reizes mčnesģ. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 mčnesģ. Interesentiem izsśtām bezmaksas reklāmas eksemplārus. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests