=========================================================== Ø Â J Â S D I E N Â S =========================================================== Bijuøajam lauksaimniecìbas ministram Dainim Åèåerim prokuratúras darbinieki 22.decembrì "Latas International" lietas ietvaros uzrâdìja apsúdzìbu par nolaidìbu un dienesta stâvokîa îaunprâtìgu izmantoøanu. Kâ droøìbas lìdzeklis D.Åèåerim piemèrota Ls 10.000 liela droøìbas nauda, kas jâsamaksâ lìdz 1996.gada 16.janvârim. Apsúdzìba par nolaidìbu balstì ta uz to, ka D.Åèåeris, búdams ministrs, nav pienâcìgi kontrolèjis "Latas Int." darbìbu, kâ arì nevèrìgi pildìjis savus tieøos pienâkumus, tâdèjâdi valstij nodarìts bútisks kaitèjums. Viens no piemèriem tiek minèta Mâra Sproåa ieceløana par "Lata Holding" direktoru brìdì, kad viðø ieðèma "Latas Int." åenerâldirektora amatu. "Latai Holdig" vajadzèja kontrolèt "Latas Int." darbìbu, taàu vairâk nekâ gadu M.Sproåis darbojâs abos amatos un formâli kontrolèja pats sevi. Inkriminètajâ apsúdzìbâ par nolaidìbu minèti arì pârkâpumi, ieceîot "Lata Int." valsts pilnvarniekus. Sasskaðâ ar likumu ministram ar øiem cilvèkiem jânoslèdz lìgums, taàu "Latas" gadìjumâ tas nav darìts. Tâ kâ valsts pilnvarnieku statuss "Latâ" nebija juridiski noformulèts, formâli viði nevar atbildèt par notikuøajâm nelikumìbâm. Saskaðâ ar izvirzìto apsúdzìbu par îaunprâtìgu dienesta stâvokîa izmantoøanu D.Åèåers akceptèjis sistemâtisku "Latas Int." naudas lìdzekîu nodoøanu Lauksaimniecìbas ministrijas (LM) Ârèjo ekonomisko sakaru departamentam. Turklât øâda rìcìba veicinâjusi "Latas Int." atkarìbu no vadoøajâm LM amatpersonâm. Apsúdzètâ "Latas Int." åenerâldirektpre Edìte Jansone pèc D.Åèåera norâdìjuma pârskaitìjusi USD 8000, lai iegâdâtos aviobiîetes D.Åèåera un bijuøâ LM Ârèjo ekonomisko sakaru departamenta direktora Gata Krúzes omandèjumam. 1992.gadâ daýâdu ministrijas amatpersonu ârzemju komandèjumiem tika iztèrèti USD 48.750 "Latas" naudas. Prokuratúra konsatèjusi, ka vismaz 14 gadìjumos øos komandèjumus par tâdiem var uzskatìt tikai nosacìti, jo neesot ìstas pârliecìbas par øo ârzemju braucienu lietderìgumu. Prokuratúras rìcìbâ esot vèl citas epizodes, kas norâdot uz D.Åèåera personisko mantisko ieinteresètìbu daýâdu jautâjumu kâtoøanâ un tâdèjâdi liecinot par îaunprâtìgu dienesta stâvokîa izmantoøanu. (<>.) =========================================================== Indijâ aizturètie pieci Latvijas iedzìvotâji, kurus tur aizdomâs par ieroàu kontrabandu (sk. vakardienas "Øajâs dienâs"), esot valsts a/s "Latvijas aviolìnijas" darbinieki - Aleksandrs Kliøins, Oîegs Gaidaøs, Igors Timmermans, Igors Moskvins un Jevgeðijs Antimenko. Àetri no viðiem bijuøi pastâvìgie Latvijas iedzìvotâji, bet vienam Latvijâ bijusi pagaidu uzturèøanâs atîauja. Visiem pieciem "Latavio" darbiniekiem bijis trìs mèneøu atvaîinâjums, kura laikâ viði noslèguøi lìgumu ar Honkongas àârterreisu aviosabiedrìbu "Carol Air Services Ltd.". Øì sabiedrìbs 1995.gada 15.novembrì no "Latavio" bija nopirkusi lidmaøìnu "AN-26", ar kuras palìdzìbu veikta ieroàu kontrabanda. =========================================================== Centra rajona tiesa pagarinâjusi apsúdzètâ "Bankas Baltija" Uzraudzìbas padomes priekøsèdètâja Aleksandra Laventa apcietinâjuma termiðu lìdz 1996.gada 28.februârim. Laventam uzrâdìta jauna papildinâta apsúdzìba par kaitniecìbu, îaunprâtìgu "Bankas Baltija" noveøanu lìdz bankrotam, kâ arì par naudas lìdzekîu - USD 15.600.914,46, Ls 10.000.000 un DEM 248.632,90 piesavinâøanos. =========================================================== Janvârì sâksies kompensâciju izmaksa par bankrotèjuøu atzìtâs "Latintrâdes" bankas noguldìtâjiem. Pirmie 200 latu kompensâcijas saðems pensionâri. Tâs izmaksâs Rìgâ, Teâtra ielâ 3. =========================================================== Kaut gan likums paredz, ka obligâtai automaøìnu civiltiesiskai apdroøinâøanai jâsâkas 1996.gada 1.janvârì, tâ varès sâkties tikai 1.aprìlì. Tam esot øâdi iemesli: ar novèloøanos izveidots Satiksmes birojs, kam jâpâskata apdroøinâøanas noteikumi un tarifi; vèl nav izsniegta neviena licence, kas atîautu nodarboties ar automaøìnu obligâto apdroøinâøanu. =========================================================== Rudenì veicot revìzijas zemessardzè, Valsts Kontrole (VK) konstatèjusi saimnieciskos darìjumus, kuros, pèc VK atzinuma, nav pârâk taupìta nauda. Atklâti saimnieciskie lìgumi par vecu, bet dârgu apvidus maøìnu iegâdi un dârgu formas èrpu øúøanu. 1993.gada oktobrì zemessardze (ZS) bija noslègusi lìgumu ar Lielbritânijas firmu "Allmakes Projects Ltd." par 100 vecu apvidus maøìnu "Land Rover 109" piegâdi. Daýas maøìnas bija raýotas pat 1972.gadâ. Par vienu maøìnu bija noteikta cena Ls 4500, bet par katras maøìnas restaurèøanu firmâ "Labais krasts" - vèl Ls 1800. VK atklâja, ka ZS rìkotajâ konkursâ par formas tèrpu øúøanu uzvarèja firma "Ljuvek", kas 1200 formas tèrpus piedâvâjusi uzøút par Ls 274.000, lai gan ZS pârraudzìbâ esoøais valsts uzðèmums "Vienìba" pasútìjumu bútu veicis par Ls 211.000. Vèl vieks VK atklâtais pârkâpums saistìts ar to, ka ZS no sava budýeta apmaksâjusi firmas "Labais krasts" rèæinu par elektrìbu - Ls 130. VK neesot skaidrìba par sporta nama "Aurora" piederìbu, jo ar valdìbas lèmumu tas nodots ZS, bet paølaik tajâ saimnieko Zemgales paøvaldìbas uzðèmums "Zemgale" un ZS tai maksâjot ìri. =========================================================== Apdroøinâøanas sabiedrìbu licencèøanas komisijas sèdè anulèta apdroøinâøanas sabiedrìbas "Alba" licence, jo sabiedrìba nebija norèæinâjusies ar saviem kreditoriem. =========================================================== Latvijas Banka atîâvusi a/s "Latvijas Ekonomiskâ komercbanka" (Lateko banka) palielinât statútkapitâlu lìdz 1,5 milj. latu. "Lateko" ir vidèji liela Latvijas komercbanka, kuras pamatkapitâls 20.decembrì bija 1,13 milj. latu, bet aktìvi - 8,49 milj. latu. =========================================================== Akciju komercbanka "Rìga-bank" nosaukums turpmâæ bús a/s "Trasta komercbanka". Bankas akcionâri izvèlèjuøies nosaukumu, kas atspoguîo bankas jauno stratèåiju - klientu lìdzekîu pârvaldìøanu. =========================================================== Naktì no 25. uz 26.decembri Salacgrìvas centrâ izcèlâs ugunsgrèks, un nodega gandrìz gadsimtu vecs koka nams, kurâ atradies pilsètas policijas iecirknis un zemessardzes øtâbs. Esot aizdomas par îaunprâtìgu dedzinâøanu. =========================================================== Vairâk nekâ 100 mazuîu no Latvijas bèrnu namiem bija ieraduøies Rìgâ, lai piedalìtos Valsts prezidenta kundzes Ainas Ulmanes rìkotajâ svètku eglìtè. Kopâ ar bèrniem rotaîâs gâja, dziedâja, dancoja un par Ziemassvètku vecìti un Leîîu teâtra aktieriem priecâjâs arì Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Bèrni saðèma arì valsts a/s "Laima" saldumus. =========================================================== Valsts prezidenta Guntis Ulmanis piedalìjâs Beråu pamatskolas jaunâs èkas atklâøanâ. Tagad 145 bèrni varès apgút zinìbas jaunâs, glìtâs telpâs. =========================================================== Analizèjot 1995.gada notikumus, par pozitìviem Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinis Latvijas uzðemøanu Eiropas Padomè un noteikto virzìbu uz Eiropas Savienìbu, veiksmìgu jaunâs valdìbas sastâdìøanu lìdz Ziemassvètkiem, kâ arì vizìtes Vâcijâ, Ukrainâ, Zviedrijâ un ANO. Par lielâko neveiksmi, kas izraisìjusi pârdomas un neuzticìbu pasaules valstu vidú, G.Ulmanis uzskata "Bankas Baltija" krìzi. Prognozes liecinot, ka øì krìze búøot jútama vèl nâkamos piecus gadus. Øogad strauji samazinâjuøies valsts ieðèmumi un iekøzemes kopprodukts, un øo procesu G.Ulmanis saista ar ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem gan Latvijâ, gan ârpus tâs. Kâ tumøu notikumu G.Ulmanis minèjis arì Izraèlas premjerministra Ichaka Rabina noslepkavoøanu. Runâjot konkrèti, piem., par Eiropas Savienìbu, Valsts prezidents izteicis pârliecìbu, ka Latvijai tagad vairs nav iekøèjo lietu, jo tagad viss esot mèrojams ar Eiropas Savienìbas mèrauklu. G.Ulmanis uzsvèris, ka Eiropas Savienìbas nâkotne vairâk búøot atkarìga nevis no paøreizèjâ dalìbvalstìm, bet gan no 11 asociètajâm valstìm - tostarp arì Latvijas. Tâ kâ, pèc prezidenta teiktâ, neesot ìsti skaidrs, kâ mès gribètu ieiet Eiropas Savienìbâ, esot nepiecieøams veidot plaøu dialogu par Latvijas un Eiropas attiecìbâm. G.Ulmanis apgalvojis, ka politiskâ konfrontâcija, kas Latvijâ valdìjusi lìdz valdìbas sastâdìøanai. esot beigusies. Atgrieýoties pie kaislìbâm ap Ministru prezidentu Andri Øæèli, G.Ulmanis, kuru bijuøais iekølietu ministrs Jânis Âdamsons bija iepazìstinâjis ar pret A.Øæèli vèrstajiem faktiem, teicis: "Fakti, ko man, uzrakstìtus uz papìra, atnesa par Øæèli, radìja pârliecìbu, ka tikai Øæèle man ir jâizvirza par Ministru prezidentu". Øiem faktiem neesot praktiska seguma par øâ cilvèka rìcìbu un darbìbu un tie vispirms ir izdomâti, lai pèc tam tos pierâdìtu. Tomèr, ja øâda veida "aizdomu procesi" valstì turpinâøoties, Valsts prezidentam "bús jâceî kâjâs sabiedrìba un jâaicina tâ uz diskusiju", jo nedrìkstot pieîaut, ka Latviju pârðem "vajâøanas, izsekoøanas un aizdomu mânija". =========================================================== Laiks tâds, kâdam tam ziemâ pienâkas bút - sniegs lìdz ceîiem (un pa druskai piesnieg klât), rietenis neýèlo îautiðu jau tâ salâ stingstoøos locekîus, un termonetrs naktì râdìja -15 (Liepjâ)..-23 (Ainaýos), bet tagad - dienâ - -10. Ko vèl? Vèl jau ir arì ìstie ziemas prieki - slèpoøana, slidoøana, zemledus zveja, øîúkøana no kalniðiem ar ragaviðâm un bez tâm, briøana pa milzìgajâm kupenâm, sniega èøana, lâsteku súkâøana (ja var atrast), zìlìøu un zvirbuîu baroøana utt. Kas gan var bút labâks par ìstu ziemu Latvijâ? =========================================================== IEVANDAS ziðu dienests